Vislielākā uzmanība jāpievērš Vācijai, kur vairākus mēnešus pēc parlamenta vēlēšanām joprojām nav izveidota valdība.
Lai arī kanclerei Angelai Merkelei joprojām ir cerības izveidot valdību kopā ar Sociāldemokrātu partiju, netiek izslēgtas arī vēl vienas ārkārtas vēlēšanas, kas varētu nozīmēt arī Merkeles politiskās karjeras beigas.
Notikumi Vācijā, nenoliedzami, ietekmēs arī turpmāko notikumu attīstību ES, jo tieši Vācija tandēmā ar Franciju un tās proeiropeisko līderi Emanuelu Makronu priekšgalā joprojām tiek uzskatīta par ES reformu lokomotīvi. Ja šī lokomotīve sāktu buksēt, var tikt apdraudēta arī Eiropas stabilitāte.
Nenoliedzami, ka pastiprināta uzmanība tiks pievērsta arī Brexit sarunām, kurās pusēm pienācis laiks skaidri runāt par turpmākajām attiecībām pēc 2019. gada marta, kad Lielbritānija pametīs 28 valstu bloku. Līdzšinējās sarunas ir bijušas ļoti sarežģītas un arī turpmākās tiek prognozētas ne mazāk izaicinošas.
Un ne mazāk izaicinošas būs arī valstu un tautu attiecības pašā ES iekšienē. Pie kā novedīs pārkāpumu procedūra pret Poliju?
Vai Ungārija tiešām turēs savus solījumus un atbalstu Polijai stādīs augstāk par ekonomiskajām interesēm?
Kā risināsies Spānijas turpmākās attiecības ar Kataloniju un kādu lomu šajos procesos spēlēs ES?
Izaicinājumu 2018. gadā būs patiešām daudz un to izjutīs visi!
