Pirms dažām dienām “Twitter” varēja pamanīt diskusiju par to, kurš tad pirmais ierosinājis šajā krīzes laikā it kā Covid-19 seku radīto grūtību pārvarēšanai piešķirt 500 eiro pabalstu par katru bērnu. Daži norādīja uz Nacionālo apvienību. Daži uz ''Progresīvajiem''. Citi piesauca Jauno konservatīvo partiju, kas priekšvēlēšanu laikā pat solīja “3x500” programmas.
Bet man šajā diskusijā uz mēles ir bijusi tikai viena asociācija – Polijas faktiskais līderis Jaroslavs Kačiņskis un viņa vadītā partija “Likums un taisnīgums”.
Jau 2016. gada aprīlī Polijas valdība aizsāka programmu “Ģimene 500+”, kuras galvenais mērķis bija uzlabot dzimstības rādītājus un samazināt nabadzību, uzlabojot bērnu dzīves apstākļus lielākajās ģimenēs. Solījumi, kas tika doti vien gadu iepriekš notikušajās parlamenta vēlēšanās. Partija vienmēr ir sevi pozicionējusi kā ģimenēm labvēlīgi noskaņotu, tostarp solot celt arī lētus mājokļus jaunajām ģimenēm. Programmas ietvaros vecāki ik mēnesi varēja saņemt 500 zlotu jeb aptuveni 120 eiro lielu ar nodokļiem neapliekamu pabalstu par otro un katru nākamo bērnu līdz pat 18 gadu vecumam.
Ir pagājuši pieci gadi un ir iespējams redzēt rezultātus.
2016. gadā vienai sievietei Polijā bija vidēji 1,386 bērni un tas bija otrs zemākais rādītājs Eiropas Savienībā. 2021. gadā šis rādītājs ir 1,448.
Neliels pieaugums ir, taču tā tempi pamazām sāk kristies. Salīdzinājumā, Latvijā šis skaitlis ir nedaudz virs 1,7 bērniem vienai sievietei. Tūlīt pēc programmas ieviešanas diezgan strauji Polijā samazinājās nabadzībā dzīvojošo bērnu skaits. Pētījumi rādīja, ka ģimenes saņemto finansējumu izmantoja skolai nepieciešamo preču iegādei, kā arī daudzi pirmo reizi dzīvē spēja kādu daļu līdzekļu atlikt iekrāšanai. Taču vēlāk, programmā veicot korekcijas, tika paaugstināta sākotnējā barjera pabalstu saņemšanai un to sāka saņemt arvien turīgāki cilvēki. Rezultāts – gaidītā nevienlīdzības samazināšanās vienubrīd pat sāka vērsties otrādi.
Viens no riskiem, par kuru pirms programmas uzsākšanas brīdināja eksperti, bija saistīts ar to, ka, saņemot kārtējos pabalstus, varētu samazināties cilvēku, īpaši sieviešu, vēlme atgriezties un aktīvāk iesaistīties darba tirgū. Pareizāk sakot, aptuveni 100 000 sieviešu līdz ar šīs programmas ieviešanu darba tirgu pameta. Eksperti norāda, ka nākotnē vēl būtu jāpēta, vai bērnu pabalstu turpināšana palielinās arī karjeras pārrāvumus mātēm. Kā norādīja pētniece Aneta Klopacka, nodrošināt dzimstības pieaugumu, vienlaicīgi paaugstinot nodarbinātību (vai to nesamazinot) ir ļoti liels izaicinājums. Turklāt bērnu skaitu ģimenē un arī aktivitāti darba tirgū nevar izmērīt tikai ar pabalstiem, bet jāņem vērā arī tādi faktori kā iespējas apvienot darbu ar ģimenes dzīvi un tā tālāk.
Taču pagājušā gada sākumā Polijas valdība pirmo reizi oficiāli atzina, ka “Ģimene 500+” programma nav sasniegusi vēlamo dzimstības pieaugumu. Pēc tā brīža ģimenes lietu ministra vietnieces Barbaras Stohas vārdiem, bērnu skaits Polijā nav pieaudzis un vairs nepieaugs. Turklāt, par spīti kāpumam 2016./2017. gadā, rādītāji atgriezās laikā pirms programmas ieviešanas. Nu oficiāli valdība par galveno neveiksmes faktoru min dziļo demogrāfisko bedri, kas radusies jau senāk un no kuras izkļūt nemaz nav tik viegli.
Jau kopš pašas programmas pirmsākumiem to asi kritizēja Polijas opozīcijas spēki, kuri norādīja, ka ar šīs sabiedrībā kopumā ļoti populārās programmas (jo papildus līdzekļi vienmēr būs laba ziņa) palīdzību partija “Likums un taisnīgums” vienkārši nopērk un notur savu popularitāti. Un šī maksa ir iespaidīga – vairāk nekā 8,5 miljardi eiro gadā. Taču īstas vēlmes izpētīt, kāda ir šādu programmu ietekme uz sabiedrību un ekonomiku kopumā, no valdošajiem spēkiem īsti nav.
Taču, iespējams, tas pat nav bijis nepieciešams, jo kopš 2016. gada aprīļa un “Ģimene 500+” programmas sākuma partijas “Likums un taisnīgums” popularitāte ir bijusi stabili augsta un ir nodrošinājusi tai atkārtotu uzvaru vēlēšanās. Šī gada sākuma Konstitucionālās tiesas spriedums par gandrīz pilnīgu abortu aizliegumu, ko arī varētu traktēt kā valdošās partijas vēlmi rūpēties par ģimenēm, ir novedis pie partijas popularitātes krituma par aptuveni 10 procentpunktiem – gandrīz vai līdz 2016. gada līmenim. Taču līdz nākamajām vēlēšanām vēl pāris gadi gaidāmi, – atšķirībā no Latvijas, kur pašvaldību vēlēšanas nebūt nav aiz kalniem. Politiskās partijas visā pasaulē īpaši priekšvēlēšanu laikā ļoti rūpīgi pēta vēlētāju noskaņojumu un, visticamāk, Latvija nav nekāds izņēmums.
Nenoliedzami, Covid-19 radītās krīzes laikā pabalsti bērniem un ģimenēm var izrādīties nozīmīgi, taču pat tādā lielvalstī kā ASV pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu laikā viedokļi par pabalstu apmēriem un to lietderīgumu ievērojami atšķiras, jo, kā vienmēr, jāsamēro vēlmes ar iespējām.
Un, atgriežoties pie “Twitter” komentāriem – ar spīdošām acīm redzot savā makā jau 500 eiro (no kuriem gan būtu arī iespējams atteikties) būtu lietderīgi izvērtēt, vai ar šādiem solījumiem netiek piesegta, piemēram, kāda politiskā spēka neizdarība vai savulaik dotie un tā arī neizpildītie solījumi?
