Uģis Lībietis: Breksits un biezā Albionas miglā tītie jautājumi

Pagājušās nedēļas notikumi britu parlamentā vismaz uz kādu brīdi radīja iespaidu par to, ka veselais saprāts britu politikā joprojām nav pilnībā zudis. Tuvojoties datumam, kad jāstājas spēkā premjerministra Borisa Džonsona rīkojumam apturēt parlamenta darbu līdz 14. oktobrim (starp citu, šis datums tā arī joprojām precīzi nav zināms), parlamentārieši pie breksitam veltīto jautājumu risināšanas un tālākas virzīšanas ķērās klāt ar īpaši lielu sparu.

Uģis Lībietis: Breksits un biezā Albionas miglā tītie jautājumiUģis Lībietis
    Izrādījās, ka opozīcijas partijas spēj tīri labi sadarboties un pat gūt atbalstu arī no vairākiem valdošās Konservatīvās partijas deputātiem, pareizāk sakot, no partijas izslēgtajiem deputātiem, lai stātos pretī vairākiem valdības ierosinājumiem. Tā tika nobalsots par likumprojektu, kas paredz noraidīt bezvienošanās breksita scenāriju un prasa premjerministram prasīt izstāšanās termiņa pagarinājumu līdz 31. janvārim. Un kopīgiem spēkiem tā tika noraidīts arī Džonsona rosinājums jau pēc mēneša sarīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Šie divi balsojumi tika saukti par sagrāvēm Džonsonam un cerības staru breksita pretiniekiem.

     

    Daudz kas bija atkarīgs no Lordu palātas, kurā tika iesniegti gandrīz 90 likumprojekta labojumi. Tradicionāli šāda situācija nozīmētu, ka likumprojekta apstiprināšana varētu iestrēgt Lordu palātā uz nenoteiktu laiku. Galu galā, augstmaņiem nav nekādu ierobežojumu tajā, cik ilgi izskatīt kādu jautājumu.

    Taču arī šoreiz augstmaņi izrādīja patiešām lēdiju un džentlmeņu cienīgu rīcību, nepieciešamās formalitātes nokārtojot dažu dienu laikā, lai jau šīs nedēļas sākumā likums iegūtu karalisko apstiprinājumu.

    Sākotnēji varētu likties, ka tagad gan taču vajadzētu būt lielākai skaidrībai par to, kā lietas virzīsies uz priekšu. Taču atkal jāsaka, ka tā nebūt nav! Un atslēgas vārds jeb, pareizāk sakot, galvenais iemesls neskaidrībai ir viens – Boriss Džonsons!

    Nevienam nav šaubu, ka Džonsons vienmēr ir bijis pazīstams ar saviem kolorītajiem izteicieniem un visai neprognozējamo rīcību. Taču, ja kādreiz daudzi par to tikai pasmaidīja, vai tieši otrādi – pašausminājās, tad šoreiz Džonsona nihilistiskā attieksme var nospēlēt pret viņu pašu.

    Pagājušās nedēļas nogalē Džonsons izteicās, ka labāk gulēs miris grāvī, nekā dosies uz Briseli un prasīs vēl vienu izstāšanās termiņa pagarinājumu. Pat ja viņam par pienākumu to uzliek likums.

    Kārtējā bravūrīgā frāze, kuru citi gan uztvēruši pat ļoti nopietni. Šie premjerministra izteikumi apliecina to, ka viņš ir gatavs neievērot likumu.

    Un tas viņam draud ne vairs tikai ar parlamenta neuzticību vai amata zaudēšanu, bet arī pat ar pavisam reālu cietumsodu.

    Eksperti gan ir vienisprātis, ka līdz šādam scenārijam, visticamāk, lieta nenonāks, taču gan opozīcijas deputāti, gan arī no Konservatīvās partijas izslēgtie parlamentārieši tiesvedībai ir gatavi.

    Jāatzīst, ka pašreiz Džonsons ir nonācis strupceļā, jo nekā konkrēta, kā vien solījumi panākt jaunu izstāšanās vienošanos un apņemšanās joprojām aiziet no Eiropas Savienības (ES) 31. oktobrī, nav. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka vien dažas nedēļas pēc izveidošanas ir sākusi šūpoties arī Džonsona valdība – to pametis ne tikai viņa brālis, bet arī darba un pensiju ministre Ambera Rada.

    Kā nedēļas nogalē ziņoja izdevums "The Guardian", britu valdība tagad apsver vairākus iespējamos scenārijus. Piemēram, kā piespiest ES padzīt no savām rindām Apvienoto Karalisti? Kā iemesls varētu būt Lielbritānijas atteikšanās neizvirzīt savu komisāru nākamajai Eiropas Komisijai (EK). Pēc Dauningstrītas domām, šāds scenārijs nozīmētu, ka EK, sākot savu darbu 1. novembrī, patiesībā nebūtu darboties spējīga. Eiropas tieslietu eksperti gan ir pārliecināti, ka bez viena komisāra EK darbs absolūti netiktu traucēts.

    Tāpat Džonsons un viņa padomnieki esot pētījuši arī citas iespējas, tostarp tā dēvēto "kodoliespēju" jeb neuzticības balsojumu valdībai, piespiežot Konservatīvās partijas deputātus to atbalstīt. Un tas savukārt ļautu izsludināt ārkārtas vēlēšanas, jo būtu nepieciešams nevis divu trešdaļu parlamentāriešu atbalsts, bet gan vienkāršais vairākums. "The Guardian" pieļauj, ka šādu iespēju, visticamāk, varētu neatbalstīt parlamenta spīkers Džons Berkovs. Un, kā prognozē izdevums "The Independent", ļoti iespējams, ka to neatbalstītu pat bezvienošanās breksita pretinieki.

    Starp citu, runājot par ārkārtas vēlēšanām – lai arī pagājušajā nedēļā parlaments šādu iespēju noraidīja, arī šajā jautājumā viss vēl var mainīties un, iespējams, pat šodien.

    Opozīcijā esošie leiboristi, kurus Džonsons izsmējis par britu politikas vēsturē pirmo gadījumu, kad opozīcija atsakās no vēlēšanām, iepriekš bija paziņojuši, ka piekritīs vēlēšanām, ja bezvienošanās izstāšanās 31. oktobrī būs izslēgta. Gandrīz droši var teikt, ka šāds likums šodien stāsies spēkā. Un šodien notiks arī jaunas debates un vēl viens balsojums par pirmstermiņa vēlēšanām. Ja vēl pagājušās nedēļas sākumā daži eksperti prognozēja, ka leiboristi savu nostāju par vēlēšanām varētu mainīt, tagad ir jautājums, vai Džonsona izteikumi šādu iznākumu būs panākuši? Atļaušos prognozēt, ka nē!

    Daudziem joprojām neatbildēts paliek jautājums ir arī par to, kā tad notiek Lielbritānijas sarunas ar ES? Jo būtu taču tikai loģiski, ka, cenšoties panākt labāku izstāšanās vienošanos, kā to sola Džonsons, sarunām ar Briseli būtu jābūt ļoti aktīvām. Kamēr pats Džonsons apceļo valsti, cenšoties gūt atbalstu saviem breksita plāniem, viņam uz to norāda pat vienkāršie briti, sak: "Ko jūs te braucat pie mums? Jums būtu jābūt Briselē un jācīnās, cik spēka!"

    Līdz šim informācijas par abu pušu sarunām faktiski nebija nekādas, jo, atklāti sakot, nekādas nopietnās sarunas jau arī nav notikušas. Pagājušajā nedēļā Briselē uz tehniskajām sarunām bija ieradies britu sarunvedējs Deivids Frosts. Un kā jums liekas – kā šīs sarunas raksturojuši Eiropas pārstāvji? Kā postošas un katastrofālas!

    Taču ir viens ''bet'' – pirmo reizi atklātībā ir parādījies kāds konkrēts Džonsona valdības piedāvājums izmaiņām izstāšanās līgumā. Un tas saistīts tieši ar britu premjera tik ļoti kritizēto Ziemeļīrijas noregulējuma jautājumu.

    Lai no tā atbrīvotos, britu valdība piedāvā visā Īrijas salā – tātad Ziemeļīrijā un Īrijas republikā – izveidot vienotu pārtikas standartu zonu. Savukārt Ziemeļīrijas parlamentam būtu lemšanas tiesības, cik ilgu laiku šāds noregulējums būtu spēkā. ES pārstāvji šādu piedāvājumu nosaukuši par Ziemeļīrijas pagaidu noregulējuma vieglo versiju, taču šāds piedāvājums tiek kategoriski noraidīts. Galu galā ES sarunas ved ar visu valsti kopumā, nevis tikai ar vienu no tās reģioniem. Vienlaicīgi tiek norādīts, ka plaisa starp abu sarunvedēju komandām palielinoties ar katru dienu.

    Rezumējot visu iepriekš teikto, visai ticams liekas kāda britu komentētāja pieņēmums par to, ka vairs nav jautājums, vai Džonsons atkāpsies no premjera amata, bet gan tikai - kad viņš to izdarīs. Tāpat nav jautājums - vai,  bet gan - kad notiks parlamenta vēlēšanas. Šie jautājumi ir biezā Albionas miglā tīti. Un, kā jau pēdējos mēnešos ierasts, skaidrības par breksita nākotni joprojām nav nevienam. Arī 52 dienas pirms kārtējā breksita datuma – 31. oktobra.

    Ārpus ētera
    Ārpus ētera
    Jaunākie
    Interesanti