Notikumi, kas noveda pie pašreizējās smagās krīzes Krimā, norisinājās zibenīgi – bruņoti vīri, nesaskaroties ar pretestību, pirms rītausmas ieņēma Krimas parlamentu un valdības ēku. Kad uzlēca saule, virs abu ēku jumta jau plīvoja Krievijas karogs, bet varoņpilsētas iedzīvotājus uzrunāja biedrs Aksjonovs – tagad viņš būšot jaunais Krimas vadītājs un visu drošības struktūru darbiniekiem un vadītājiem būs jāpakļaujas tieši viņam.
Aksjonova vadītā partija „Krievu vienotība” iepriekšējās vēlēšanās Krimā ieguva tikai četrus procentus balsu. Tātad par to nobalsoja tikai katrs 25 Krimas iedzīvotājs, liecinot, ka ne jau demokrātiju uz Kijevas nemieru fona viņš nācis stiprināt Krimā.
Tieši Sergeja Aksjonova vadībā pēdējās nedēļās Krima metodiski nonākusi pie lēmuma pievienoties Krievijai – no sākuma Aksjonovs vēlējās izsludināt referendumu par lielāku Krimas autonomiju 25. maijā, kad gaidāmas Ukrainas prezidenta ārkārtas vēlēšanas, pēc tam balsojuma datums tika pārcelts uz 30. martu, tad uz 16. martu, un tagad Vladimiram Putinam pietuvināti cilvēki atzīst, ka aneksiju varētu noformēt jau pat pirmdien. Acīmredzot, visi jau tāpat saprot, ka tā vairs ir tikai formalitāte.
Kijevā pret Sergeju Aksjonovu izvirzītas apsūdzības pēc panta par vardarbīgu valdības gāšanu un varas sagrābšanu. Bet kas Aksjonovam lika riskēt, zinot, ka tieši šāds iznākums ir gaidāms, un viņam tas nozīmētu faktisku aizliegumu pārvietoties pa Ukrainu vai jebkuru valsti, kurai ar Ukrainu ir apsūdzēto izdošanas līgums?
Uz šo jautājumu savu atbildi piedāvājis Ukrainas Augstākās Radas deputāts, krimietis Andrijs Senčenko, kurš pazinis Aksjonovam pietuvināto Krimas parlamenta spīkeri Vladimiru Konstantinovu 25 gadus.
Kā uzsver Senčenko – Aksjonovam un Konstantinovam Krimas pievienošana Krievijai dotu politisko aizmuguri. Krievijas platā mugura piesegtu šo abu kungu ļoti šaubīgo pagātni.
Runa šeit ir par mežonīgajiem deviņdesmitiem, kad Moldovā dzimušo Aksjonovu Krimas pussalā daži pazina kā vienu no organizētās noziedzības grupējuma „Salem” biedriem.
„Aksjonova kungs deviņdesmitajos bija viens no organizētās noziedzības grupējuma pirmrindniekiem. Krimas kriminālajās un policijas aprindās viņš bija labāk zināms kā Goblins,” intervijā radio „Svoboda” stāstīja Senčenko, uzsverot, ka varas maiņas un korupcijas dēļ liela daļa no inkriminējošajiem pierādījumiem ir iznīcināta.
Turklāt šī nav pirmā reize, kad saistībā ar Aksjonovu izskan vārds „Goblins”. 2009. gadā pierādījumus tam, ka šī palama saistāma tieši ar Aksjonovu, iesniedza Krimas krievu kopienas priekšsēdētāja vietnieks Mihails Baharevs. Viņš bija ieguvis ierakstus no Krimas policijas arhīviem, kur Aksjonovs minēts starp grupējuma „Salem” darboņiem. Toreiz Baharevs šo informāciju publicēja, jo bija neapmierināts ar to, ka Aksjonovs pievienojies viņa pārstāvētajai organizācijai, sakot, ka kopienā „sastājušies krimināli elementi ar mērķi iegūt politiskās dividendes kaut kad nākotnē.”
Aksjonovs to noliedza, uzsverot, ka esot vienkāršs biznesmenis, kuram ir interese par politiku. Viņš arī mēģināja apsūdzētāju iesūdzēt tiesā par apmelošanu, taču šis process tika izbeigts, jo Aksjonovs nespēja pierādīt, ka Baharevs būtu melojis.
Kriminālais grupējums „Salem” 90. gados iesaistījās asiņainās cīņās ar vēl vienu bandītisku grupējumu „Bašmaki.” Bandu cīņas bija tik asas, ka Simferopoli satricināja regulāri sprādzieni un tikai vienā mēnesī 1991. gadā tika nogalināti 30 cilvēki.
Gadiem ejot, daudzi gangsteri gāja politikā, kas viņiem solīja vismaz deputāta imunitāti. Tiek uzskatīts, ka šādu Krimas gangsterpolitiķu skaits varētu pārsniegt četrdesmit.
Un tagad, 2010. gadā ievēlētais deputāts Aksjonovs ar iegūtajiem 4% balsu vēlēšanās, kas citās sistēmās nebūtu pietiekami, lai pārvarētu procentu barjeru, pārstāvot 100% Krimas (ja neskaita militāros objektus, kurus Ukrainas armija nav atdevusi bruņotajiem, maskās karavīriem).
Protams, tās visas, iespējams, ir tikai spekulācijas. Varbūt Aksjonovs nemaz nav Goblins, tāpat kā pēc Krievijas armijas formas piegrieztnes ģērbtie, ar Krievijas armijas ieročiem un tehniku bruņotie karavīri, kuriem šad tad pazib Krievijas specdienestu tetovējumi, nemaz nav no Krievijas.
