Toms Pastors: Dārgākās ziemas olimpiskās spēles vēsturē, kas tālāk?

Ziemas olimpiskās spēles Sočos izmaksu ziņā pārspēj visas iepriekšējās ziemas olimpiādes, kopā skaitītas. Tas ir unikāls gadījums un, pēc visa spriežot, tāds arī paliks. Ne tuvu tik lielu naudu negrasās tērēt  2018. gada spēļu organizētāja Dienvidkoreja un diez vai arī aiznākamo spēļu rīkotāja, kas vēl jānoskaidro.

Ārpus sportistu rezultātiem Soču olimpiskās spēles ir viens no vēsturē vērienīgākajiem infrastruktūras projektiem. Tā mērķis bijis pilnībā pārveidot visu Krievijas Melnās jūras reģionu. Ne velti daudzi Sočos dzimušie, apmeklējot spēles, atzinuši, ka dzimtās āres vairs nav pazīstamas.

Tas prasījis milzīgas finansiālas investīcijas un tāpēc ļoti aktuāli ir jautājumi par nākotni – vai projekts atmaksāsies un vai spēles vajadzētu turpināt attīstības valstīs, ja jau reiz tās izmaksā tik dārgi? Varbūt tomēr vajadzētu atgriezties pie bagātajām valstīm, kur ir spēcīgs sporta infrastruktūras pamats? Krievija bija gatava riskēt, taču kopējais noskaņojums liecina, ka tā šajā ziņā varētu būt unikāla. Bet vai tas nozīmē, ka attīstības valstīm nebūs nekādu cerību pie sevis uzņemt lielos sporta svētkus?

Šie jautājumi likuši aizdomāties jaunajam Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidentam Tomasam Baham. Viņš izteicies, ka varbūt vajadzētu mainīt nosacījumus cīņai starp valstīm, kuras vēlas organizēt olimpiskās spēles.

„Ideja ir tāda, ka attīstības valstis varētu radīt mazāka izmēra spēles ar cita veida mantojumu, tas ir iespējams,” saka SOK runasvīrs Marks Adamss.

SOK uztraucas, ka jaunattīstības valstis varētu būt nobaidījis milzīgais 51 miljarda ASV dolāru rēķins par Soču spēlēm. Tās ir lielākas izmaksas par visām iepriekšējām ziemas olimpiskajām spēlēm, kopā skaitot. Lielākā daļa šīs naudas gan tika tērēta ceļiem, dzelzceļiem, viesnīcām un citiem ilgtermiņa infrastruktūras projektiem. Bet vai tie atmaksāsies?

Pat bagātajos Rietumos par to nopietni šaubās. Piedāvājumu cīnīties par 2022. gada ziemas spēlēm Minhenē un Davosā noraidīja Vācijas un Šveices vēlētāji. Bažu pamatā – augstās izmaksas un satraukums par kaitējumu videi. Arī Stokholma no šīs cīņas izstājās pēc tam, kad valdošie politiķi norādīja - tas vienkārši maksā pārāk daudz.

Pieticīgā Pjenčana

Nākamās Ziemas olimpiskās spēles notiks 2018. gadā Dienvidkorejas pilsētā Pjenčanā. Tāpat kā Soči, tā olimpiādei būs vēl nebijusi mājvieta. Un tāpat kā Soči arī Pjenčana ir ārvalstniekiem nedzirdēts galamērķis, kas, visticamāk, turpinās asociēties vien ar olimpiādi.

Tiesa, atšķirībā no Sočiem infrastruktūras budžets Pjeņčanas spēlēm ir diezgan pieticīgs – tikai septiņi miljardi ASV dolāru. Tas tāpēc, ka liela daļa nepieciešamās infrastruktūras tur pieejama jau tagad. Tomēr SOK uzsver, ka tas nedrīkst būt vienīgais arguments.

„Mēs nevaram vienmēr organizēt spēles valstīs, kurām jau viss ir. Tas nepalīdzēs izplatīt olimpisko tradīciju un tas nebūtu arī godīgi,” nosaka SOK pārstāvis Adamss.

Kur ziemas olimpiskās spēles dosies pēc Korejas?

Soču aizkulisēs jau tagad sākušās runas par 2022. gada spēļu organizētāju. Pašlaik figurē piecas pilsētas: Almati Kazahstānā, Pekina Ķīnā, Krakova Polijā, Oslo Norvēģijā un Ļvova Ukrainā. SOK valde kandidātu skaitu samazinās jūlija sākumā, bet jūlija beigās Malaizijā būs jau zināms organizators.

Pekina pēc 2008. gada vasaras spēļu organizēšanas šķiet mazticama, it īpaši ņemot vērā, ka jau nākamās ziemas spēles būs Āzijā. Smagās krīzes dēļ Ukrainas kandidatūra ir neticama, bet Krakova rada ģeogrāfiskus un politiskus loģistikas izaicinājumus – tai nāktos vairākas slēpošanas sacensības organizēt Slovākijas pusē. Līdz ar to atliek Oslo un Almati, agrāk mums zināma kā Alma-Ata.

Norvēģijā organizētas Oslo 1953. gada spēles, kā arī 1994. gada spēles Lillehammerē, kuras daudzuprāt no organizatoriskā viedokļa un tur valdošās gaisotnes bija līdz šim veiksmīgākās.  Tomēr arī šajā gadījumā socioloģiskās aptaujas liecina, ka paši norvēģi to varētu arī negribēt – vairāk nekā puse iedzīvotāju ir pret spēļu organizēšanu finansiālu apsvērumu dēļ, un valdība pagaidām nav gatava runāt par nepieciešamajām finansiālajām garantijām, lai uzsāktu cīņu par spēļu rīkošanu. Tātad varbūt tiešām Almati?

Ar naftu bagātās Kazahstānas 1,5 miljonu pilsēta, viena no Centrālāzijas diktatūrām, kuras tuvināšanu Rietumiem par savu ārpolitisko prioritāti sauc arī Latvijas prezidents.

Almati kandidēja arī uz 2014. gada spēlēm, apgalvojot, ka 90% no nepieciešamās infrastruktūras tai jau esot. Tostarp arī jaunais tramplīnlēkšanas komplekss, kas piecelts gandrīz pie paša pilsētas centra.

„Mēs izmantosim esošo infrastruktūru, tā maksās daudzreiz lētāk kā Soči,” savu pārliecību piektdien izteica Kazahstānas Nacionālās olimpiskās komitejas prezidents Andrejs Krjukovs.

Pašlaik atliek vien gaidīt un skatīties, vai Kazahstānai tiks dota iespēja kļūt zināmai pasaulē populārajā kultūrā ar ko citu, kā valsts tēlam gaužām neveiksmīgo britu komediantu, kurš pasaulei sniedza Boratu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt