24. februāris mainīja pasaules ritējumu. Krievija uzsāka karu ar Ukrainu un tas sev līdzi paķēra milzu traģēdijas vilni. Jau pirmajās kara dienās Baltijas jūras krastā, kur par laimi tiešā veidā neizjūtam kara šausmas, papildus krietni vien aktuālākiem un svarīgākiem jautājumiem aktualizējās diskusija, ko darīt ar Rīgas "Dinamo" un tā dalību Kontinentālajā hokeja līgā (KHL).
Edgars Buncis
Dzimis 1975. gada 23. septembrī
- “Zemgale/LLU” ģenerālmenedžeris
- Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis (no 2020. gada)
- Pasaules hokeja čempionāta 2023. gadā orgkomitejas vadītājs
- Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) prezidenta īpašo uzdevumu darba grupas pārstāvis (no 2022. gada)
Citos amatos:
- “Arēnas Rīga” direktors (2005–2012)
- Doņeckas “Donbass” ģenerāldirektors (2012–2013)
- Latvijas Hokeja federācijas sporta direktors (2017-2020)
- Pasaules hokeja čempionāta 2021. gadā orgkomitejas vadītājs
- Rīgas “Dinamo” valdes loceklis (2020-2022)
- Rīgas “Dinamo” ģenerālmenedžeris (2021-2022)
Izglītība:
Maģistra grāds biznesa administrācijā (RISEBA)
Protams, morāli būtu nepareizi, ka tiktu turpinātu tā dalība agresorvalsts čempionātā. Kremļa "maigās varas" projekts 27. februārī paziņoja, ka izstājas no KHL. Vienīgā pareizā rīcība, bet komandas priekšsēdētājs un Krievijas politikās elites pietuvinātais savulaik Valsts Drošības komitejā strādājušais Juris Savickis tomēr uzsvēra, ka cer redzēt "Dinamo" atgriežamies Krievijas līgā. Noliekot malā šo "apcerīgo" Savicka domu, Latvijas hokeja saimniecībā esošie sāka spriest krietni vien loģiskāk - ko darīt tālāk?
Pamattēze – stiprināt vietējo čempionātu. Skaudrā realitāte ar Latvijas līgu – niecīgo komandu skaitu un konkurences trūkumu, lika izvilkt no pagultes senāk pausto ideju, ka Latvijas klubiem jābūt pārstāvētiem kādā no Ziemeļvalstu čempionātiem. Acis metot uz diviem no tiem – Zviedriju vai Somiju.
Krietni vien atvērtāki vispār sākt sarunas par kāda Latvijas kluba uzņemšanu savā pulkā bija somi.
Pārrunu laikā starp Latvijas un Somijas federācijām, brīnumainā kārtā izdevās pārliecināt somus, ka tā nebūtu peļama ideja. Skaidri saprotot, ka vieta Somijas augstākajā līgā (SM liiga) šobrīd noteikti būtu nesasniedzams mērķis, kā reālāko variantu apsprieda dalību "Mestis" līgā.
"Zemgale/LLU" kā pašreizējie čempioni un ar sakārtotu hokeja attīstības piramīdu bija ieinteresēti uzņemties šo izaicinājumu. Par galveno mērķi izvirzot platformas izveidi U-20 vecuma hokejistiem, kuri nav devušies uz Ziemeļameriku vai kādu no citām Eiropas valstīm, un palīdzot viņiem spert nākamo loģisko soli profesionālā hokeja virzienā. Tā bija un joprojām ir Latvijas čempionāta viena no lielākajām problēmām, ka šajā vecumā talantīgākie hokejisti jau atrodas citviet, bet tiem, kuri vēl nav gatavi profesionālam līmenim, Latvijas čempionāts nevar piedāvāt tik ļoti nepieciešamos apstākļus attīstībai.
Dalībai Somijas čempionātā "Zemgale/LLU" gatavojas nopietni visos līmeņos.
Izdevies piesaistīt ģenerālmenedžera amatā Edgaru Bunci, kurš ne tikai ir vietējais jelgavnieks, bet arī var lepoties ar vērtīgu pieredzi dažādos hokeja pārvaldības jautājumos. Buncis pārzina hokeja gaiteņus varbūt pat labāk nekā bijušie hokejisti. Viens no pirmajiem izaicinājumiem bija oficiāls lēmums no Somijas Hokeja federācijas, ka Jelgavai patiesi atvērtas durvis uz dalību viņu čempionātā.
"Pēc spēka otrā jeb "Mestis" hokeja līga ir Somijas Hokeja federācijas paspārnē. Atšķirībā no augstākās divīzijas (SM liiga), kas ir akciju sabiedrība – atsevišķa biedrība, kur nav tiešas ietekmes no federācijas. Pat pie tā, ka Somijas Hokeja federācija ir virsorganizācija "Mestis" līgai, klubiem ir pietiekami liela teikšana. Daļa no klubiem skatījās visnotaļ skeptiski par durvju atvēršanu Latvijai. Viņiem radās daudz jautājumu. Tehniskas dabas jautājumi par ceļošanu, kalendāra izveidi, atbildību kādā no situācijām, tiesāšanas niansēm," uzsvēra Buncis.
Daudz neskaidrību no ziemeļu partneriem bija par finansēm. Galvenokārt, vai Latvijas projekts somu hokejā vispār ir dzīvotspējīgs. Vispirms jau praktiski.
Atšķirībā no Latvijas čempionāta, kur hokeja federācija neprasa nekādas finanšu garantijas no klubiem un to reālās budžeta iespējas, Somijā uz šo aspektu raugās krietni vien skrupulozāk. Ne bez pamata - somi ir izveidojuši sakārtotu hokeja saimniecību ar visiem zināmiem noteikumiem, kas nav tikai formalitāte. Tāpēc viņiem ir svarīgi, ja reiz līgā ienāk kāda jauna komanda, īpaši jau no ārzemēm, tad tā nedrīkst būt viendienīte ar neskaidriem finansējuma avotiem un tukšiem paziņojumiem. Runa ir par vēlmi saglabāt savas līgas un Somijas hokeja reputāciju.
"Sarunas par to, kādas finanses uzkraut Jelgavai – īsti nebija. Būtiskas prasības nebija. Jautājumi drīzāk nāca citā aspektā. Pagāja aptuveni trīs nedēļas kamēr pārliecinājām savus "Mestis" kolēģus, ka "Zemgale" pati varēs nodrošināt sezonu, izbraukāt un noorganizēt visas spēles, samaksāt algas. Viņiem nebija ticība, ka varēsim aizvadīt pilnvērtīgu sezonu," pauda Jelgavas kluba ģenerālmenedžeris.
Somi skatījās skeptiski par Jelgavas kluba ienākšanu savā hokeja saimē, jo viņi bija informēti par citu Latvijas hokeja veidojumu Rīgas "Dinamo".
Projektu, kurš būtībā ir Krievijas "maigās varas" instruments ar savu politisko fonu un tieši finansēts no Kremļa tirānam pietuvinātiem uzņēmumiem. Zināmas bažas viesa tas, ka Jelgavā bija šī projekta fārmklubs. Protams, realitātē "Zemgale/LLU" nebija "Dinamo" fārmklubs, kā tam būtu jābūt pēc definīcijas. Drīzāk tikai formāli, atvieglojot spēlētāju maiņu starp abām komandām. Tomēr saikne ar šo Krievijas projektu lika vēl vairāk iespringt un pārliecināt somus, ka Jelgava ir drošs uz uzticams partneris. Argumentācijā īsti nepalīdzēja arī fakts, ka šogad jelgavnieki izcīnīja Latvijas čempiontitulu.
"Bija [somu] skepse. Nācās pat tik tālu pārliecināt, ka sniedzām oficiālus dokumentus no reģistriem, par dalībniekiem, par finansējuma avotiem. Tas, protams, paņem daudz laika, lai sagatavotu visus šo informāciju. Pēc tam prezentēt un pārliecināt. Notika vairākas sapulces, kurās piedalījās visas "Mestis" līgas komandas. Ar līgas vadību mēs sazināmies gandrīz katru dienu. Tas paņēma laiku. Kamēr nav oficiāla līguma ar parakstu, tik ilgi arī nācās gaidīt līdz reālam paziņojumam par Jelgavas pievienošanos Somijas hokeja čempionātam," Buncis atminas sarežģīto procesu par "Zemgales/LLU" apstiprināšanu "Mestis" dalībnieku statusā.
Vēl nesen Buncis bija "Dinamo" ģenerālmenedžeris un operēja ar 13 miljonu eiro budžetu. Jelgavā summas ir krietni vien mazākas.
"Mēs būsim aptuveni vienā līmenī ar vidēju "Mestis" līgas komandu budžetu. Tas svārstīsies no 800 tūkstošiem līdz vienam miljonam eiro," Buncis pavēra priekškaru uz Jelgavas finanšu rocību.
Latvijas hokeja saimniecības apstākļi vienmēr ir likuši meklēt risinājumus ārpus sava loka, kas palīdzētu attīstīt vietējos hokeja talantus.
Tā tas bija Austrumeiropas hokeja līgas, Baltkrievijas atklātā čempionāta laikā. Parādoties "Dinamo" projektam, tas mākslīgi noņēma no dienaskārtības daudzus problēmjautājumus, bet reāli tikai nedaudz tos risinot. Tagad kārta Somijas hokeja nodaļai. Jācer, ka Jelgavas dalība Somijā būs ilgtermiņa pasākums – vismaz pieci gadi kā minimums, lai no tā Latvijas hokejs gūtu kādu praktisku atdevi. Citādi tā būs vējā izmesta nauda.
Pirmā iespēja klātienē paraudzīties jelgavnieku nūju krustošanu ar somiem būs 30. septembrī savā laukumā, kad kluba un Latvijas hokeja vēsturē "Zemgale/LLU" aizvadīs pirmo spēli "Mestis" līgā pret Heinolas "Peliitat".
