Pērna gada nogalē Mārtiņš ar Aleksandra Samoilova jaunāko brāli Mihailu aizvadīja treniņnometni Ēģiptē, kurai vajadzēja kalpot par labu sagatavošanās platformu jaunajai sezonai, kas abiem būtu pirmā, spēlējot vienam ar otru. Tomēr, esot Ēģiptē, Mārtiņam radās problēmas ar celi, kas liedza kvalitatīvi turpināt treniņdarbu.
Mārtiņš Pļaviņš
Dzimis 1985. gada 8. maijā
Augstākie sasniegumi:
- 3. vieta Londonas olimpiskajās spēlēs (2012)
- 4. vieta Tokijas olimpiskajās spēlēs (2021)
- 4. vieta pasaules čempionātā (2011)
- 1. vieta Eiropas spēlēs (2015)
- 3. vieta Eiropas čempionātā (2010)
- 2012. gada novembrī atzīts par sezonas labāko spēlētāju aizsardzībā pasaulē
Ārsta apmeklējums nesa gan sliktas, gan labas ziņas. Sliktā ziņa – skrimslī, kas ceļgalā atbild par amortizācijas kustībā, izveidojies pusotru centimetru liels caurums. Labā ziņa – tā bija skrimšļa bojājuma pēdējā stadija pirms būtu jāmaina viss ceļgals. Operācijas laikā ceļgalā iepildīja vielu, kas ar laiku sacietējot, aizpildīja skrimslī izveidojušos caurumu. Nākamās sešas nedēļas Mārtiņš pavadīja uz kruķiem, kas prasīja fiziski un mentāli daudz spēka.
“Pašas grūtākās dienās bija pats sākums. Nevarēju nostāvēt kājās, kad tīrīju zobus. Tāpēc, ka tu stāvi uz vienas kājas un otru kāju nevari atbalstīt pret zemi. Nereāli nogursti. Mazgā seju. Tīri zobus. Gultā iekrīti kā pēc smaga treniņa,” atmiņu kamolu patina Mārtiņš.
Šobrīd labajā ceļgalā izdevies atgūt 40% no kopējā spēka un gaidāmais Latvijas čempionāta finālposms būs kā labs treniņš, kas ļaus pārbaudīt sevi jau spēļu ritmā. Apzinoties, ka tikai caur sāpēm izdosies spert nākamo soli pilnvērtīgā rehabilitācijā, Mārtiņš nelolo lielas cerības, ka Jūrmalā izdosies pacīnīties par godalgotām vietām. Mārtiņš nav sprinteris, bet gan maratonists savā apziņā un ar sasteigtām prognozēm nevēlas svaidīties. Tomēr ir lielisks stratēģis. Tāpēc jau pēc Tokijas olimpiskajām spēlēm, kurās ar Edgaru Toču izdevās sasniegt ceturto cietu, abu sadarbībai pielika punktu. Pamatojums visai skaudrs un saprotams, Pļaviņam ir 37 gadi, bet Točam 33 – abiem kopā būtu grūti noturēt konkurētspēju līdz Parīzes olimpisko spēļu cikla beigām.
“Es skatos uz nākamo ciklu. Mani neinteresē nākamais gads vai sezona. Nākamo trīs gadu laikā mēs [pārī ar Edgaru Toču] neprogresētu.”
Tāpēc jaunā pārinieka izvēle krita uz Mihailu Samoilovu, kuram šogad apritēja 24 gadi un Mārtiņa acīs viņš ieguvis augstu vērtību.
“Pēc Parīzes olimpiskajām spēlēm viņš var būt labākais pludmales volejbolists Latvijā. Es jau zinu, pat kurš, ka man teiks – tā nav. Tomēr tas ir mans viedoklis. Tagad vēl nē. Varbūt arī Parīzes spēļu laikā nē, bet pēc spēlēm pēc viņa stāvēs rindā. Viņš varēs izvēlēties ar ko spēlēt. Es izdarīšu visu, lai tā būtu.”
Tagad, kad Mārtiņš ir spējīgs piedalīties treniņos arī klātienē kopā ar Mihailu, abi uzsāks atlikto sadarbību. Olimpiskais bronzas medaļnieks nenoliedz, ka sākumā tieši Samoilovs jaunākais pavilks abus uz priekšu, bet ar laiku, atgūstot pilnvērtīgu spēju darboties laukumā, savu pienesumu dos arī Pļaviņš. Mihails Samoilovs būs Pļaviņa devītais pārinieks. Mēdz teikt, ka tieši nepāra skaitlis vairāk spēka glabā. Redzēsim vai tas palīdzēs sasniegt abu volejbolistu nospraustos mērķus.
