SPECIĀLI no Parīzes: Spāņi zaudēja jau pirms spēles

Kad izvēlējos, kuru no 27. jūnija ''Euro 2016'' spēlēm apmeklēt, nebija lielas nojausmas, kas tajā tiksies. Arī tāpēc, ka Ungārija, Horvātija un mazā Islande bija sajaukušas kāršu loģisko secību.

Pirmais spēles dalībnieks kļuva zināms jau pēc otrās kārtas – Itālija. Un tika prognozēts, ka viņiem pretī būs horvāti. Taču Danjels Subašičs atvairīja Serhio Ramosa pendeli, bet pašā mača izskaņā Ivans Perišičs guva uzvaras vārtus – 2:1 un izkārtoja iepriekšējā Eiropas čempionāta fināla atkārtojumu. Kā izrādās, biju izvilcis lielo lozi.

Līdz stadionam “Stade de France” Parīzes priekšpilsētā Sendenī, kas pusceļā starp centru un Šarla de Golla lidostu, ērti var nokļūt dažādos veidos. Metro – RER – kursē ik pa mirklim. Pilsētā spēles tuvums bija jūtams ik uz soļa, jo spāņu un itāliešu fani jau bija klāt. Kaut arī nācijas ir gana karstasinīgas, taču no konfliktiem nebija ne miņas – ik pa reizei varēja redzēt, ka abas grupas kopā dzēra alu. Krievijas faniem (huligāniem) līdz tam vēl tāls ceļš ejams.

Savā ziņā var teikt, ka spāņi zaudēja jau pirms mača. Tribīnēs itāliešu bija vairāk un viņu balsis skanēja skaļāk. Jo īpaši jau himnas laikā. Spānijas izlase savējo mierīgi klausījās, bet itālieši, jo īpaši jau Džanluidži Bufons jeb vienkārši Džidži (nejaukt ar Džilindžeru!), dziedāja ar tādu aizrautību, it kā visi būtu Garibaldi kareivji. 

Jau ar pirmajām minūtēm Antonio Konte laukuma malā aktīvi diriģēja savējos, un tā tas turpinājās līdz pat mača beigām. Viņu neizbiedēja pat lietus, kas spēles sākumā bija gana spēcīgs (pēc laika asistenti viņam atnesa jaku).  Savukārt Vincents del Boske pirmo reizi piecēlās no soliņa ap 35.minūti, kad rezultāts jau varēja būt 3:0, ja ne Davida de Geas sekmīgā spēle vārtos. Tas nekas, ka bumbu vairāk kontrolēja Eiropas čempioni, kuriem uz pleimeikera lomu piesacījās pat divi – Andress Injesta un Davids Silva. Bet trūka tempa un jaudas, jo šī Spānija vairs nebija tā Spānija. Toties itālieši paspēja būt visur, īpaši izcēlās mazais un ņiprais Emanuele Džakerini (1,67 m). Vārtos mierīgs un pārliecināts Bufons, kurš iedvesa pārliecību arī pārējiem, aizsardzībā Džordžo Kjelīni un Leonardo Bonuči (squadra azzura spēlē ar trijiem aizsargiem – kāds te catenaccio!), vidējā līnijā Daniele de Rossi. Visi spēlēja organizēti, pretiniekiem neļaujot izvērsties, un spāņu aizsardzība ik pa brīdim saņēma sāpīgus dūrienus.

Pirmie vārti bija spilgts piemērs. Brazīlijā dzimušā Edera (komandā ir vēl viens brazīlietis – Tiagu Mota) izpildīto brīvsitienu de Gea atvairīja, taču pie atlēkušās bumbas klāt bija divi itālieši un tikai viens spāņu aizsargs. Ko neizdarīja Džakerini, to izdarīja Kjelini un 1:0.  

Otrajā puslaikā pirenejieši mēģināja lauzt spēles gaitu, vēl vairāk kontrolēja bumbu, darbojās aktīvāk, taču ļoti bīstamu epizožu pie Bufona vārtiem tikpat kā nebija.

Kādas 20 minūtes pirms spēles beigām blakussēdošajam un nervozajam itālietim gribējās teikt, lai ir mierīgs, jo rezultāts būs tāds pats kā pret Beļģiju – 2:0.  Bet nepateicu, jo negribējās piesaukt nelaimi, kas būtu gaužām neloģiska. Nojautas piepildījās. Pašā izskaņā Graciano Pelle tāpat kā pret beļģiem trieca bumbu no gaisa vārtos.

Pēdējās desmit minūtes pie laukuma malas bija ne tikai Konte, kas turpināja aktīvi diriģēt, bet arī del Boske. Tikai nedaudz nokārtu galvu, rokas bikšu kabatās salicis un nostāvēja gandrīz vienā punktā. Viņa un Spānijas ēra futbolā ir beigusies. Lai atgrieztos, vajadzīgi jauni spēki un arī idejas.

Netālajās tribīnēs saskatīju vairākas pazīstamas sejas – varēja ieraudzīt bijušo “Barcelona” kapteini Šarlesu Pujolu, “Arsenal” menedžeri Arsenu Vengeru, arī bijušo Latvijas izlases galveno treneri Juriju Andrejevu. Arī daudzu federāciju vadītājus un ģenerālsekretārus. Drīz būs UEFA prezidenta vēlēšanas, un kuluāros jau virmo vairāku kandidātu uzvārdi – zināmi un gandrīz nezināmi.

Arī šajā mačā, tāpat kā pirms četriem gadiem Kijevā, UEFA delegāts bija Jānis Mežeckis. Kā pats atzina, spēles dienā rūpju pietiek, sākot ar satiksmes sastrēgumu pārvarēšanu Parīzes ielās un beidzot ar vairākām sanāksmēm. Par drošību, par tiesāšanu, par fanu uzvedību. Šajā ziņā Sendenī incidentu nav bijis. Poļu fanu aizdedzinātā bengāļu uguns uz Marseļas notikumu fona tāds sīkums vien ir. Uz spēlēm citās pilsētās neesot bijis, bet Parīzes “Parc des Princes” gan. Vēl atlikušas divas spēles, ko inspicēt – ceturtdaļfināls un fināls, kas arī būs “Stade de France”.

Pēc mača itāliešu fani bija skaļāki, taču uz dūru izvicināšanu nevienu nevilka. Arī spāņus, kas klusām sūca musulmaņu piedāvāto alu. 

Nepilnas stundas laikā sabiedriskais transports bija uzsūcis gandrīz visus 76 000, kas bija sanākuši “Stade de France”. Daļa steidzās pie TV ekrāniem, lai vērotu Anglijas – Islandes spēli. Tas, ko viņi ieraudzīja, pārsteidza visus. Valsts, kurā mazāk iedzīvotāju, nekā teju vai ikvienā pilsētā, kas spēlē Premjerlīgā, nolika uz lāpstiņām futbola dzimteni, sagādājot tai, iespējams, nepatīkamāko zaudējumu visā izlases pastāvēšanas vēsturē (dažs piesauc 1950.gada zaudējumu pasaules čempionātā ASV).

Atpakaļceļā uz Rīgu lidmašīnā satiku jauno basketbolisti Annu Dreimani, kas, kamēr tiek ārstēts lauztais pirksts, uz dažām dienām kopā ar mammu pabija ASV, kur lūkoja nākamo mācību vietu. Tagad tikai jāizvēlas pareizā, jāsadziedē pirksts un labi jānospēlē U-20 izlases sastāvā Portugālē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti