„Tā ir mūsu dzīve,” skumji pasmejoties nosaka Mohameds un Roanta, precējies pāris no Betlēmes, ar kuriem uzsāku sarunu vienā no Rāmallas laukumiem. Abi aptuveni 30 gadus veci. Mohameds ir fizioterapeits, strādā Rāmallā un ceļu no Betlēmes un atpakaļ mēro katru dienu. Roanta - skolotāja. Piesēduši pēc iepirkšanās.
Runājam par miera sarunām, kas nupat jau atkal draud izgāzties. Abi vēlas, lai tās turpinās, jo vēlas dzīvot kā „citi cilvēki visā pasaulē” un pārvietoties bez ierobežojumiem, kas šobrīd ir ikdiena.
Situācija ar fenomenu, ko dēvē arī par ceļu segregāciju, allaž minēta kā viens no iemesliem, kas kavē Rietumkrasta attīstību. Tas sadalīts zonās, kur daļa teritorijas ir Palestīniešu pašpārvaldes, bet lielākā - Izraēlas pārziņā. Pāris ebreju kolonijas ir arī tepat pie Rāmallas. Viena no tām - Psagota - pēc kartes spriežot, pāris kilometru attālumā, ceļi uz to pusi arī it kā ir. Varētu aiziet arī kājām. Tomēr ierobežojumu dēļ līdz kolonijas pievārtei ar auto būtu jāmēro vairāku desmitu minūšu ilgs ceļš ar lielu līkumu. Tālāk par pievārti bez īpašām atļaujām gan neizdotos tikt.
Auto rinda netālu no kontroloposteņiem pie Jeruzalemes
Mohamedu un Roantu sākotnēji uzrunāju, lai noskaidrotu, kas tie par diviem vīriem uz liela plakāta pie sienas vienā no laukuma malām. Pēc sejas nepazina, bet uz plakāta redzamos vārdus man nolasīja. Abi ir palestīniešu ieslodzītie, kurus Izraēla oktobrī atbrīvoja saskaņā ar vienošanos par miera sarunu atsākšanu. Viņiem 90.gadu sākumā piesprieda mūža ieslodzījumu par kāda ebreju kolonijas iedzīvotāja nogalināšanu.
Asrars Mustafa Samrēns un Musa Karāns ebreju kolonijas iedzīvotāju Tzvi Kleinu nogalināja 90.gadu sākumā, kad miera process vēl nebija sācies.
Saskaņā ar pagājušā gada vasaras vienošanos par miera sarunu atsākšanu Izraēla piekrita atbrīvot aptuveni simts ieslodzītos palestīniešus. Uz plakāta rakstīts - „Mēs vēlamies brīvību.” Ja Rietumkrastā viņus daudzi uzskata par varoņiem, tikpat dauzi Izraēlā viņus sauc par teroristiem un slepkavām, kurus nedrīkstēja palaist vaļā.
Palestīnas atbrīvošanas organizācija, kas kontrolē Rietumkrastu, atšķirībā no "Hamas" Gazas joslā, pirms 20 gadiem atteicās no bruņotas pretestības. Bet sarunas par divu valstu konflikta risinājumu vēl ne tuvu nav galā. Joprojām tiek paplašinātas ebreju apmetnes Rietumkrastā - pēdējo desmit gadu laikā kolonistu skaits esot pieaudzis divkārt, līdz vairāk nekā pusmiljonam.
Filmas uz Rietumkrasta barjeras
Un par kilometriem garajām betona sienām starp Izraēlu un palestīniešu Rietumkrasta teritorijām ir dzirdējuši visi. Izraēla to sauc par drošības barjeru, bet palestīniešiem tas ir aparteīda mūris.
Vairākus metrus augstā barjera daudzviet iegraužas teritorijās, kas paredzētas kā daļa no nākotnes Palestīnas valsts.
Bet, ja reiz siena te atrodas, tad vietējie atrod arī veidus, kā to izmantot savā labā. Viens no palestīniešu žurnālistiem padalījās, kā viņa dzimtajā ciemā uz sienas, domājams, ar projektoru, skatījušies filmas.
Krima un Rietumkrasts
Pasaule tomēr ir diezgan maza. Šeit Rāmallā sastaptais kolēģis no Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas, ar kuru iepriekš nebijām pazīstami, atklāja, ka nesen ierodoties Krimā, saticis četrus latviešu žurnālistus. Vārdus neatcerējās, bet apstiprināja, ka viens no četrotnes bija paliels čalis. Nedēļu pirms Krimas referenduma viņš bija saticis Latvijas Radio korespondentu Uģi Lībieti un citus žurnālistu no Latvijas, kuri tobrīd jau gatavojušies doties prom no pussalas.
