SPECIĀLI NO DIENVIDĀFRIKAS: Surikātiem būs savs teleskops

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Zinātne parūpējas par daudziem pārsteigumiem, un astronomija šajā ziņā ir īpaši bagāta. Vēl jo vairāk, ja talkā lielajiem izaicinājumiem nāk tikpat liela un iespaidīga tehnika. Tāda nenoliedzami ir teleskops, kas tiek veidots divos kontinentos vienlaicīgi – Lielais kvadrātkilometru režģis (SKA). Šis nav vienkāršs teleskops – simtiem tā saucamo šķīvju un simtiem tūkstošu antenu klās planētas tukšākās un klusākās vietas – Austrālijas smilšainās āres, kur nedzīvo itin neviens, un Dienvidāfrikas izolētākos un radiosignālu netraucētākos reģionus.

Apvienojot Austrālijas un Āfrikas antenas, kas darbosies kopīgi saslēgtā tīklā, dienasgaismu ieraudzīs pasaules lielākais radioteleskops, kura apmērus Lielbritānijas zinātnes ministrs nodēvējis par trešo lielāko zinātnes projektu pasaulē, pirms sevis atstājot tikai Starptautisko kosmosa staciju un Lielo hadronu paātrinātāju.

Tā kā teleskopa antenas aptvers nebijušu plašumu, tā vien liekas, ka tā jutība pieaugs līdz ar katru kvadrātmetru. Un zinot, ka šī teleskopa plašums būs mērāms miljonā kvadrātmetru, nav nekāds brīnums, ka tā uztverto datu apjoms dienā būs tik liels, ka to nospēlēšanai no "Ipod" būtu nepieciešami divi miljoni gadu. Un šāds apjoms spēj novērot debesis nepieredzēti precīzi un tūkstošiem reižu ātrāk, nekā jebkura šobrīd lietotā sistēma. Un tas viss tāpēc, lai Visumu ieraudzītu pavisam jaunā gaismā.

Radioteleskops savā īpašajā diapazonā meklēs atbildes uz jautājumiem par pirmo galaktiku veidošanos, tumšo enerģiju, magnētismu Visumā un, lai cik savādi arī neizklausītos – šis teleskops arī spicēs ausis citu civilizāciju signālu meklēšanā. Protams, ka tas nav šī simtiem miljonu vērtā projekta pamatuzdevums – taču līdzās citiem novērojumiem radioviļņu diapazonā, kvadrātkilometra režģis šķiros radiosignālus tā, lai tajos atrastu vienības, kas atkārtojas un kas liktu domāt, ka saņemtie signāli nav vis vispārējs fons, bet gan, piemēram, lidostas radars uz citas planētas!

Pasaules lielie un dārgie teleskopi netop tukšā vietā un neviens arī neriskē lielos projektus realizēt, pirms tam tos neizmēģinot. Tāpēc arī SKA, tāpat kā citiem līdzīgiem projektiem, vispirms top prototipu teleskopi. Tāds šonedēļ savu pirmo antenu pasaulei izrādīs Dienvidāfrikas Republikā. Ja līdz SKA teleskopam pilnā apmērā jāgaida vēl vairāki gadi, tad jau 27. martā, mazā Dienvidāfrikas pilsētā Karnarvonā (Carnarvon) dienas gaismu ieraudzīs Āfrikas pirmā SKA teleskopa antena, tās prototips – MeerKAT teleskops.

Foto: "SKA South Africa"

Lai pierādītu, ka Dienvidāfrika ir lielā projekta cienījama partnere, tai bija jādemonstrē savas spējas, pašas spēkiem izveidojot teleskopu, kas vēlāk kļūs par SKA Āfrikas daļu. Afrikāņi šo teleskopu ir nosaukuši savādā vārdā - MeerKAT. Taču šis savādais nosaukums sevī slēpj pavisam praktisku izskaidrojumu. KAT ir saīsinājums vārdiem Karo teleskopa režģis – proti, vairākas antenas, kas darbojas kopā Karo reģionā. „Meer” savukārt vietējā valodā nozīmē „vēl” – tātad vēl vairāk KAT antenu. Un tā nu jau esošajām septiņām KAT antenām tika pievienota citādāka un īpašāka…

Kopumā MeerKAT būs 64 savstarpēji saistītas antenas, kuru kopīgais optisko kabeļu tīkls zemē veidos 170 km.

Zīmīgi, ka nosaukums MeerKAT ir identisks vārdam meerkat, kā mēdz saukt mazos zīdītājus, kas apdzīvo Dienvidāfriku un plašākai pasaulei ir pazīstami ar vārdu  - surikāti. Vai surikāti būs klāt arī MeerKAT pirmās antenas atklāšanā 27. martā, spriest ir pāragri, taču skaidrs ir, ka šī teleskopa pakājē kopā sanāks virkne pasaulē vadošo astronomijas projektu vadītāju un dažādu valstu amatpersonu. Kā tas notiks, no notikuma vietas ziņos arī Latvijas Radio 1 raidījums „Zināmais nezināmajā”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti