Ar tādiem, es teiktu, skarbiem rezultātiem nāca klājā “Levada-centr” pētnieki. Viņi ir apkopojuši aptauju datus par to, kā Krievijas iedzīvotāji veido savu izpratni par notikumiem valstī un pasaulē.
Pētnieku secinājums ir par četriem “mediju patērēšanas” profiliem: 1) “skatītāji” (tie, kas galvenokārt skatās televizoru), 2) “vecā gvarde” (izmanto vairākus tradicionālo mediju kanālus), 3) “sarafānu radio” (paļaujas uz radiem un draugiem, kā arī izmanto internetu) un 4) “visinformētākie” (izmanto pēc iespējas vairāk kanālu, lai iegūtu informāciju). Pēdējie ir mazākumā.
Krievijas iedzīvotāji arvien mazāk lasa avīzes un daudz mazāk lasa divus vai vairāk izdevumus. Puse maskaviešu gandrīz nekad nelasa avīzes, taču viņi aktīvāk izmanto interneta portālus. Jo izglītotāks ir respondents, jo vairāk informācijas avotu viņš izmanto. Tie, kas galvenokārt izmanto vienu avotu, izvēlas televīziju. No plašā kanālu spektra nemainīgs ir populārāko kanālu trijnieks: "Pervij kanal", kuru šobrīd skatās vairāk nekā pēdējo gadu laikā, "Rossija-1" (arī neliels skatītāju pieplūdums), un trešajā vietā, ar skatītāju kritumu – NTV. "Rossija 24" izdevies divkāršot savu skatītāju skaitu. Šie četri kanāli ir arī absolūtie līderi ziņās.
Tieši televīzijai Krievijas iedzīvotāji uzticas visvairāk. Turklāt maskavieši vairāk, salīdzinot ar pārējiem Krievijas iedzīvotājiem. Uzticība federālajiem kanāliem ir 70%, un tas ir salīdzinoši lielākais uzticības līmenis. Federālo kanālu objektivitāti arī vērtē labāk šobrīd, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. No marta līdz maijam vērtējums “kopumā objektīvi” pieauga no 16% līdz 22%, un “lielākoties objektīvi” ir vērtējums, ko pauž puse aptaujāto. Tie, kas federālus kanālus uzskata par pavisam neobjektīviem, ir 3%, un par ne visai objektīviem – 18%.
Izlasot šo īso komentāru, var pašausmināsiet par kaimiņiem, taču es ieteiktu nepaslinkot un pašiem iepazīties ar aptaujas rezultātiem. Un tad padomāt par tendencēm arī mūsu valstī. Pirmkārt, mums ir nepieciešami plaši pētījumi par Latvijas mediju patērēšanas ainavu. Otrkārt, lai pasargātu sabiedrību no ietekmēšanas, ir jādomā par obligātajām stundām skolās, lai stāstītu par mediju patērēšanas īpašībām. Angliski to sauc par “media literacy”, un kursa mērķis ir pieradināt skolniekus pie vairāku informācijas avotu svarīguma.
Kādas problēmās varētu atrisināt tādas zināšanas? Ja cilvēks jau no bērnības zinās par manipulācijām, ko izmanto daži mediji, viņu nebūs tik viegli ietekmēt. Tas dotu spēju spriest par mediju kvalitāti. Un arī kritiski vērtēt izteikumus par medijiem.
Šis kurss arī būtu derīgs mūsu likumdevējiem. Lai viņi saprastu, kas ir propaganda, kas nav propaganda un kas ir kontrpropaganda. Un ar ko kontrpropaganda atšķiras no žurnālistikas, kas vērsta uz objektivitāti un kas ir jebkuras demokrātiskas sabiedrības mērķis un kodols.
Aptaujas rezultāti krievu valodā ir pieejami šeit
