Viss sākās ar Māti Terēzu un Ričardu Brensonu
Mēs – sociālās uzņēmējdarbības vēstnieki –, kuri savā ikdienā darbojamies dažādās profesijās, esam tie cilvēki, kuri kopā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju izglītojam sabiedrību par šo uzņēmējdarbības virzienu un labprāt ieguldām savu sirdi un prātu, lai veicinātu šīs jomas attīstību Latvijā. Un nereti mēs stāstām, ka sociālā uzņēmējdarbība ir tad, kad savā sirdī esi Māte Terēze, kas ikoniski apvieno bezgalīgas rūpes par sabiedrību un īpašu misijas apziņu, un pasaules uzņēmējdarbības etalons – Ričards Brensons, kuram pieder visdažādākie uzņēmumi ar galveno mērķi – nest peļņu. Un, lūk, ja vēlies patiešām lielisku uzņēmumu, kas pelna naudu, bet vienlaikus risina kādu sabiedrībai nozīmīgu sociālu problēmu, sniedzot pakalpojumus vai ražojot preces, tu pavisam noteikti savā būtībā esi sociālais uzņēmējs.
Savā ikdienā esmu kultūras un mākslas pasākumu organizatore, māksliniece, lektore un 12 gadus vadu biedrību “Kultūras un mākslas centrs “Nātre””. Biedrība apvieno visdažādāko vecumu, profesiju cilvēkus ar mērķi radīt kultūras un mākslas, kā arī izglītojošus un karjeru vecinošus notikumus visdažādākajām mērķauditorijām – bērniem un jauniešiem, senioriem, personām ar invaliditāti, uzņēmējiem un māksliniekiem. Esam kā maza PR aģentūra, kura rada notikumus ar pievienoto vērtību, lai tie notiktu tur, kur parasti svētkus nerīko. Mēs to darām ar mērķi, lai pasākumi sasniegtu mērķauditoriju, par kuru nereti aizmirst padomāt, lai aktualizētu jautājumus, par kuriem svarīgi runāt. Un citstarp ar vislielāko prieku esmu sociālās uzņēmējdarbības vēstniece Latvijā. Tādēļ šonedēļ, kad atzīmējam Sociālās uzņēmējdarbības dienu visā pasaulē, gribu dāvāt kādu īpašu stāstu par sociālo uzņēmējdarbību otrpus okeānam, lai tas šajā patriotisma mēnesī iedvesmo lieliem darbiem tepat Latvijā, kā arī sniedz kaut nelielu iespēju “paceļot”, kamēr citādi tas nav iespējams. Un vienlaikus tas būs stāsts par to, ka ikviena tava doma vai darbība, izvēle un rīcība, lai cik publiska vai neredzama tā būtu, var sasummēties notikumu lavīnā un aizvest līdz kam grandiozam.
Vienā “laivā” ar Toniju Blēru un Mārgaretu Tečeri
Pirms gada, 2019. gada pavasarī, pārstāvot Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju un “Kultūras un mākslas centrs “Nātre””, tiku nominēta Starptautiskajai vadošo speciālistu pieredzes apmaiņas programmai (International Visitors leadership program (IVLP)), ko administrē ASV vēstniecība Latvijā. Šīs programmas ietvaros kopā ar citiem 23 jaunajiem pasaules līderiem no visas pasaules tika dota iespēja piedalīties pasākumā “Sociālie uzņēmēji Amerikā”.
IVLP jeb "International visitors leadership program" ir profesionālā apmaiņas programma ASV, ko 1940. gadā aizsāka Nelsons Rokfellers (Nelson Rokefeller) ar mērķi stiprināt ASV sadarbību ar valstīm visā pasaulē, savedot kopā esošos un topošos ārvalstu līderus ar Amerikas kolēģiem, tādējādi dibinot personiskas, bet ilgtermiņā balstītas savstarpējās attiecības starp valstīm un cilvēkiem. Šogad šī programma atzīmē savu 80. jubileju un, kopš tās izveidošanas programmu apmeklējuši 200 000 dalībnieki un 500 no tiem ir tagadējie valstu vadītāji (piemēram, Tonijs Blērs, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un britu premjerministre Mārgareta Tečere). Un Latvijā mīt daudzi radoši prāti un jaunie līderi, kuri ik gadu no dažādām jomām tiek izvēlēti pārstāvēt mūsu valsti šajā programmā.
Arī 2020. janvārī šī gada pirmā un vienīgā vizīte notika. Taču citas gan tika atceltas pandēmijas dēļ. Trīs nedēļu programmas laikā dalībnieki tiekas ar jomas/pārstāvētās tēmas profesionāliem kolēģiem, apmeklē ASV publiskā un privātā sektora organizācijas, kā arī piedalās dažādās kultūras un sabiedriskās aktivitātēs. Īsāk sakot, tā ir kā mini diplomātiskā vizīte, kur ik diena un stunda ir saplānota pēc programmas, ko izstrādājis ASV Valsts departaments. Būtībā ikviena IVLP vizīte Amerikā ir profesionālās sanāksmes, kurās ik dienu jābūt labākajā formā, gatavībā dalīties pieredzē un stāstīt par sevis pārstāvēto valsti, organizāciju. Lielākā daļa IVLP apmaiņas pasākumu notiek trīs nedēļas, kuru laikā tiek apmeklētas dažādas ASV kopienas, štati, pilsētas ar atšķirīgu pieredzi. Mans ceļojums veda uz Ņujorku, Klīvlendu, Soltleiksitiju un Maiami.
Un tā, sveicot visus uzņēmējus Vispasaules uzņēmējdarbības nedēļā, aicinu ikvienu doties trīs mini ceļojumos pa Ameriku, iepazīstot dažādas pilsētas, uzņēmumus, cilvēkus un galu galā – sociālo uzņēmējdarbību gan metropolēs, gan mazpilsētās.
Gribi būt straujāk augošo uzņēmumu sarakstā? Esi sociālais uzņēmējs!
Sāksim jau ar to, ka pasaulē nav vienotas izpratnes vai definīcijas, kas ir un kas nav sociālais uzņēmums. Tas var būt uzņēmums, organizācija, biedrība. Īsāk sakot – jebkas. Galvenais, kas tiek skatīts, vai ir kāda pozitīva, izmērāma ietekme uz sabiedrību. Latvija ar savu Sociālā uzņēmuma likumu, vēstnieku tīklu un konkrētu definīciju bija tiešām kaut kas varens iepretim citu valstu pieredzei. Bet, kas te ir visai populāri, ir uzņēmumu sertificēšana un, iekļaujot tos B, Corps jeb B korporāciju saimē. Tātad sertificētas B korporācijas ir uzņēmumi, kas izpilda augstus standartus sociālajā un vides jomā, to darbība ir “caurspīdīga” un atbildīga, lai maksimāli labāk nodrošinātu sociālo un uzņēmējdarbības mērķu līdzsvaru.
Šo pasākumu administrē "B Lab" – globāla bezpeļņas organizācija, kurā apvienojas cilvēki, kuru mērķis ir radīt uzņēmumus, kas kalpo kopējam labumam. Par "B Corp" sertifikātu nereti tiek maksāts tūkstošiem dolāru gadā, jo fakti ir nemaldīgi – sociālie uzņēmumi vai uzņēmumi ar sociālo misiju ir trīs reizes straujāk augošāki kā “parastie” un 60% darbinieku izvēlas strādāt uzņēmumā ar pievienoto vērtību, ilgtspējīgumu un sociālo atbildību, kas ir īpaši būtisks rādītājs mūsdienās. Tāpēc ir vērts sertificēties un pozicionēt sevi, jo tas atmaksāsies, turklāt pozicionēs starptautiskā tīklā, norādot par kvalitāti un citiem nozīmīgiem faktoriem. Tādēļ arī turpmāk, ceļojot pa dažādiem ASV štatiem – Ņujorkas, Pensilvānijas, Ohaijo, Floridas, Jāutas – vēstīšu par dažādiem uzņēmumiem, kas citkārt Latvijā nemaz nedeklarētos kā sociālie uzņēmumi.
Ņujorka – tautu kaleidoskops, Volstrīta un Brīvības statuja
Protams, sāksim ar ko interesantu – Ņujorku, kurā iespējams it viss, – satikt interesantas personības, kā arī nokļūt teju pasaules lielākajās organizācijās. Būs stāsts par pilsētu, kā arī nozīmīgiem fondiem un organizācijām. Un tad ceļosim uz citiem štatiem – Amerikas austrumu daļā, dienvidos un vidienē, iepazīstot atšķirīgas kultūras un organizācijas, kas tikko dibinātas, līdz pasaules mēroga koncerniem.
Lai gan parasti IVLP vizītes sākas Vašingtonā, mēs bijām to 5% skaitā, kuriem Amerikas stāsts sākās tieši Ņujorkā. Par to arī esmu bezgala laimīga. Un kā gan citādi – šī viena pilsēta ir īsts Amerikas sapnis: valstī lielākā pilsēta ar vairāk nekā 8,5 miljoniem iedzīvotājiem, ar slaveno Rokfellera centru, Taimskvēra laukumu, kurā iemirdzas tūkstošiem reklāmu stendu, te mājo Brodvejas teātri, slavenākie Amerikas TV šovi un atrodas pasaules izcilākie mākslas muzeji – Modernās mākslas muzejs jeb "MoMa" un Gugenheima arhitektūras un dizaina muzejs. Protams, biznesa centri un brokeri slavenajā Volstrītā netālu no Brīvības statujas – joprojām ir tā pati Ņujorka. Šī pilsēta ir modes un kultūras, reklāmas, izdevniecības nozares un izklaides industrijas centrs, un ikviens uzņēmums vai organizācija uzskata par pašsaprotamu atvērt savu pārstāvniecību vai biroju te.
Un tieši šeit arī sākās mana iepazīšanās ar pasaules jaunajiem līderiem un sociālajiem uzņēmējiem no visas pasaules, viņu redzējumu, vērtībām un izaicinājumiem uzņēmējdarbībā, kā arī pirmā iepazīšanās, kas ir sociālā uzņēmējdarbība Amerikā.
“Jūs esat šodienas piloti un vedat mūs turp, kur būsim mēs rīt”
Ņujorkā mums bija brīnišķīga tikšanās ar vairākiem uzņēmumu līderiem un sociālo kampaņu aizsācējiem. Piemēram, Sintija Helēna (Cynthia Hellen), peruāņu izcelsmes TV producente, kas strādājusi arī pie populārā TV seriāla “Draugi” (Friends), veica sociālo kampaņu gada garumā, mēģinot izdzīvot ar diviem dolāriem dienā, tādējādi personiski pievēršot uzmanību cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, starpkultūru komunikācijai un izstrādājot risinājumus tiem, kas dzīvo šādos apstākļos, un izglītojot sabiedrību par ilgstspējību savā uzņēmumā “SMPLCT Lab”. Šobrīd viņa turpina darbu pie dažādu sociālo kampaņu un reklāmu veidošanas dažādās pasaules valstīs, kurām sekot līdzi var arī mājas lapā cynthiahellen.com un "Instagram".
Cita starpā kā komunikācijas eksperte mums – sociālajiem uzņēmējiem – viņa atgādina, cik svarīgi trīs teikumos prast izstāstīt savu personisko vai uzņēmuma stāstu. “Ja mācēsi to izdarīt, arī citi tevi sapratīs un spēs nākt palīgā,” viņa saka. Piemēram, Kultūras un mākslas centrs “Nātre” ir biedrība, kas apvieno jaunus māksliniekus, studentus un seniorus, dažādu profesiju cilvēkus ar mērķi radīt kultūras notikumus ar pievienoto vērtību. Esam kā maza PR aģentūra, kas uzbur svētkus citiem. Dodot mums iespēju, tu ļauj pieaugt prasmēm un pieredzei ikvienam, kam citādi piedzīvot radīšanas prieku mākslā būtu neiespējami, grūtāk.
Bet, meklējot iedvesmu labākajās sociālās ietekmes reklāmās un personiskos stāstos, aicinu noskatīties divus piemērus, kā gluži ierastas ikdienas preces, piemēram, sieviešu tonālais krēms vai pasaulē dārgākais zelts – tīrs ūdens –, var sniegt milzu ieguldījumu sociālās nevienlīdzības mazināšanai, risinot globālas problēmas.
“Trust Law” ir pasaulē lielākā labdarības platforma, kas darbojas, lai dažādām nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem uzņēmumiem nodrošinātu juridisko aizsardzību un pētniecisko darbu. “Trust Law” darbojas pasaules lielākās ziņu un informācijas nodrošinātāja – starptautiskās mediju aģentūras ''Thomson Reuters'' paspārnē un kopš 2010. gada darbojas, lai savestu kopā prestižus advokātu birojus un nevalstiskās organizācijas, lai palīdzētu tām cīnīties par taisnīgumu un cilvēktiesībām. Arī Latvijā, ja būtu šāda nepieciešamība, būtu iespēja aprakstīt savu problēmu un saņemt bezmaksas atbalstu no starptautiskās “Trust Law” organizācijas.
“Acumen” fonds kalpo maznodrošinātām kopienām jaunattīstības valstīs visā Sahārā, Dienvidāzijā, Latīņamerikā un ASV. Tās filozofija balstās pārliecībā, ka nabadzības mazināšana ātrāk var tikt novērsta, sniedzot cilvēkiem iespēju nopelnīt pašiem savu iztiku, investējot precēs, uzņēmuma sakārtošanā un cilvēkresursos, kā tieša filantropija. Vairāk nekā 15 gadu laikā “Akumen” fonds ir investējis 115 miljonus dolāru 113 uzņēmumos, ir guvis panākumus resursu iegūšanā un ieguldījumu iespēju izmantošanā tīrā enerģijā, veselības aprūpē un lauksaimniecībā. Lai gan Latvija neatrodas šī fonda darbības zonā, tomēr ar šādu filozofiju iespējams paveikt daudz arī šeit. Un galu galā – pasaule taču tagad ir vienotāka nekā jebkad iepriekš!
“Rainforest Alliance” – 80. gadu vidū Daniels Kacs (Daniel R. Katz) bija 24 gadus vecs un tikko uzzinājis, kāds posts klimatam un pasaulei tiek nodarīts, izcērtot Amazones lietus mežus, uzvilka baltu T kreklu un devās protestēt uz ielām. Vēlāk kļuva skaidrs – šāds protests pievērš uzmanību, taču neko nedod ilgtermiņā. Viņa kaislība uz dabu un tās nosargāšanu nākamajām paaudzēm ir aizvedusi viņu līdz starptautisku organizāciju, fondu dibināšanai. “Rainforest Alliance” ir globāla kompānija, kas vairāk nekā 30 gadus darbojas, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu iztiku visā pasaulē, par cilvēktiesību ievērošanu un klimata jautājumiem, darbojoties vairāk nekā 70 pasaules valstīs, lai daba un cilvēks varētu harmoniski līdzpastāvēt.
“Rainforest Alliance” sertificē lauksaimniecības uzņēmumus, zemes visā pasaulē, piešķirot sertifikātu kā kvalitātes zīmi, ka tajā netiek nodarbināti bērni, ir adekvāti sadzīves apstākļi darbiniekiem, tiek maksāti nodokļi, ir dzimumu vienlīdzība. Šī organizācija darbojas, lai atbildīgu uzņēmējdarbību padarītu par normu, veidojot aliansi, lai aizsargātu mežus, uzlabotu lauksaimnieku un mežu kopienās iesaistīto cilvēktiesības, mazinātu klimata krīzi un, cik nu iespējams, laikus pielāgotos tai. Kaca kungs arī ir akcijas “Catalog Choice” autors, kuras mērķis ir apstādināt nevēlamu pasta sūtījumu un reklāmu nonākšanu mūsu pastkastēs. Un noslēdzot vareno Ņujorkas stāstu, pieminēšu Daniela R. Kaca izteiktu aicinājumu/novēlējumu jaunajiem līderiem un vadītājiem: “Jūs esat šodienas piloti un vedat mūs turp, kur būsim mēs rīt”.
(Turpinājums sekos)
