Sirsnīgs pāķisms kartupeļu talkā Aizpurvē. «2018. Latvijas hronika»

Uz lauka pulcējas visa lielā talcinieku ģimene un vēl kaimiņi. Traktors no zemes gaisā sviež kartupeļus. Sadalījušies pa brigādēm, lielie un mazie talcinieki steidz novākt ražu. Kartupeļu talka uz lauka rada patiesu kopības sajūtu.

Es ar vienu aci filmēju, ar otru apskaužu vectētiņu Jāni, kura sieva Rita, dēls Artūrs, meita Rudīte, viņas vīrs Intars un abu pēdējo pieci bērni rosās pa lauku. Ik pa brīdim kāds no mazajiem aizskrien uz blakus esošo avotiņu padzerties ūdeni. Un, lai arī katrs no viņiem ir stipri atšķirīgs, es jūtu, ka viņi visi ir par vienu un viens par visiem.

Kartupeļu lauks ir darba tikuma un tradīciju glabātājs. Kamēr aizpurvieši pulcēsies ražas svētkos, tikmēr mazbērniem būs patiesi un kopēji sarunu temati ar vectēvu.

Un, kamēr kartupeļu maisus no lauka vedīs ar zirga pajūgu, tikmēr bērni no sirds mīlēs zirdziņus. Nebūs palīgā jāsauc psihoterapeits ģimenes saliedēšanai. Un par trenažieru zāli arī nebūs jāmaksā, jo visa diena svaigā gaisā, ar kartupeļu grozu rokā, ir dikti labs treniņš miesai un garam.

Kā paviršo attiecību, modernā digitālisma un kapitālisma džungļos lai saglabā Aizpurves kartupeļu lauku? No Rīgas vai Dublinas centra raugoties, vectēva Jāņa pēcnācēji taču ir riktīgi pāķi (lempīgi laucinieki). Viņi šajā lielo sasniegumu laikā nevar konkurēt ar smalko skolu izredzētajiem, kurus katru dienu uz skolu aizved ar spožu auto, pie skolas durvīm steigā nobučo un piekodina, lai labi mācās. Bet vakarā atkal limuzīns aizved līdz mājām un jaunajam censonim tiek pieprasītas labas sekmes.

Ģimene pirms gulētiešanas, katrs savā moderno tehnoloģiju aprīkotā istabā, paspaida vai paglāsta kādu jaunāko tehnoloģiju ierīci, un dzīve rit.

 

Dokumentālistam ir privilēģija sastapt un novērot tik ļoti daudz un dažādus cilvēkus. Viņus sajust, ar viņiem mijiedarboties un radīt šodienas Latvijas tēlu. Pavasarī filmēju Īrijā latviešu bērnus, kuri tur ir dzimuši un auguši. Viņi noteikti nav redzējuši vectēva Jāņa traktora kartupeļu rokamo agregātu, kas sviež kartupeļus gaisā. Zinu, ka viņiem liktos bīstams tāds aparāts. Un tad vēl

kartupeļu laukā jārokas zemē, kur rāpo kukaiņi, un ūdens jādzer nevis no plastmasas pudeles, bet no avota blakus laukam. Tas pilsētniekam nav pa prātam! Moderns aprēķins un sirsnīgs pāķisms.

Tāda ir latviešu amplitūda, mūsu zemes dzimšanas dienu sagaidot. Tāda ir "Latvijas hronika" šodien.