Mēs varam tikai izteikt pieņēmumus, kādi ir LTV nomelnošanas mērķi, jo, kā jebkura šāda veida dezinformācijas kampaņa, tā nav publiski izsludināta, patiesie organizatori bailīgi slēpjas aiz citu mugurām un anonīmiem troļļiem.
Zīmīgi, ka uzbrukumi sakrita ne tikai ar kara sākšanos, bet arī ar brīdi, kad ir jāizšķiras par ārkārtīgi svarīgu soli – attīstīt mazākumtautību saturu. Īpaši šobrīd, kad mazākumtautību uzrunāšana ir kritiski svarīga, lai sniegtu visiem Latvijas iedzīvotājiem patiesu un objektīvu informāciju, lai stātos pretim Kremļa meliem. Šajos kara apstākļos pieaug auditorija LTV krievu valodā patērētajam saturam no visiem iespējamiem (drīzāk pieejamiem) informācijas avotiem. Piemēram, rus.lsm.lv auditorija Latvijā martā ir pieaugusi par 25%, salīdzinot ar februāri. Platformā "YouTube" mazākumtautību redakcijas izvietoto video skatījums pieaudzis sešas reizes. Tādēļ jo īpaši būtiska ir sabiedrisko mediju loma stāstīt, kas patiesībā notiek Ukrainā.
Mūsu redakcionālā izvēlē ir parādīt pēc iespējas plašāku spektru – gan dažādus avotus, gan notikumus – karu, norises par un ap karu. Lai bagātinātu LTV saturu, mēs iesaistām arī ukraiņu žurnālistus. Mūsu pienākums ir rūpēties par būtisko avotu un viedokļu daudzveidību, kas saknē atšķir neatkarīgu mediju no tāda, kas tāds nav. Esam pārliecināti, ka mūsu skatītājs vēlas daudzpusīgu informāciju, lai spriestu patstāvīgi un pats personīgi izdarītu secinājumus – viņam nevajag tikai vienu, pareizo viedokli. Lai noskaidrotu patiesību, ir jārāda pilna notikumu aina arī tad, kad izveidojusies mozaīkas bilde liekas nepieņemama vai neatbilst katra indivīda priekšstatiem.
Sarakstus nestādīsim
Mediju neatkarība ir viens no brīvas, demokrātiskas valsts pamata pīlāriem. Ir labi redzams, kas notiek autoritārās valstīs, kaut vai palūkojoties austrumu virzienā. Vispirms tiek iznīcināti neatkarīgie mediji, žurnālisti ir spiesti pamest valsti vai tiek ieslodzīti cietumā. Valsts mediji strādā kā propagandas ieroči. Sekas tam ir dramatiskas – šobrīd īpaši skaidri redzam valsts mediju nozombētos cilvēkus un viņu attieksmi pret karu Ukrainā. Jo tur ir tikai viena patiesība – varas patiesība. Bez neatkarīgiem, redakcionālos lēmumos brīviem sabiedriskajiem medijiem ne valsts, ne indivīda brīvība nav iespējama.
Tieši tāpēc mani pārsteidza aizsardzības ministra uzmanība dažām minūtēm no LTV radītā satura par karu Ukrainā, pieļāvuma formā pavēstot, ka sarunas dalībnieks studijā ir nevēlams, un tādēļ tas liek apšaubīt finansējuma nepieciešamību sabiedriskajiem medijiem. Ne mani kolēģi, ne es ilgos darba gados neatkarīgos medijos iepriekš ko tādu nebijām pieredzējuši.
LTV neveidos nekādus sarakstus, ar kuriem avotiem drīkst, ar kuriem nedrīkst runāt. Ir nepieņemami, ja šādus sarakstus ieviest aicinātu varas pārstāvji. Varas nāk un iet – šodienas pozīcija rīt jau var būt opozīcija. Un kas tad – jauni saraksti? Mūsu uzdevums ir kalpot visai sabiedrībai, ne kādai grupai vai varai.
Mūsu redakcionālo izvēli, paņēmienus un attieksmi šobrīd nosaka viena galvenā mēraukla – mēs esam kategoriski pret karu Ukrainā.
Vienlaikus tas nenozīmē, ka medijus nedrīkst kritizēt. Mēs izvērtējam kritiku, analizējam savu darbu, pārbaudām savus lēmumus. Un, ja nepieciešams, pilnveidojam savu darbu.
Gadiem ilgi mēģinājumi šantažēt
Esam gatavi stāstīt, esam gatavi diskutēt par mūsu izvēlēm cieņpilnā, līdzvērtīgā diskusijā. Viena raidījuma avota izvēles saistība ar finansējuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu sabiedriskajiem medijiem izskatās, iespējams, pēc mēģinājuma padarīt mūs paklausīgus. Bet tā tas nebūs, mēs ļoti labi apzināmies sabiedrisko mediju misiju, pienākumus un uzdevumus Eiropā. Arī Latvija ir uzņēmusies starptautiskas saistības nodrošināt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību un autonomiju. Tas minēts arī nesen pieņemtajā sabiedrisko mediju likumā – “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā”.
Spēles ar sabiedrisko mediju finansējumu ir bijis pastāvīgs politiķu mēģinājums turēt sabiedriskos medijus “īsā pavadā”, tieši tāpēc lēmums nodrošināt pastāvīgu finansējuma pieaugumu ik gadu, kas nav atkarīgs no konkrēta ministra, valdības vai Saeimas komisijas labvēlības, ir būtisks. Tas ļautu diskutēt vienlīdzīgās pozīcijās, kur finansējuma piešķiršana vai nepiešķiršana netiek vicināta kā pātaga nepaklausīgajiem medijiem.
Latvijas sabiedriskie mediji joprojām ir vieni no visskopāk finansētajiem Eiropā. Ir daudzas akūtas vajadzības, ko nevaram realizēt tieši finansējuma trūkuma dēļ. Bet mēs turpinām strādāt.
Kopš kara sākuma esam nodrošinājuši stundām papildu satura, mūsu filmēšanas komandas ir bijušas Ukrainā, Polijā un citur, kur tas ir bijis nepieciešams pilnvērtīgai kara norišu atspoguļošanai. Redzam, ka auditorijai tas ir nepieciešams, – LTV joprojām ir skatītākais konsolidētais kanāls Latvijā.
Mēs turpināsim kalpot sabiedrībai – tas ir mūsu ieguldījums cīņā pret varmākām, mūsu atbalsts Ukrainai un ikvienam ukrainim, vārda un preses brīvībai.
