“Astoņi gadi pagājuši, kopš ar Inesi Vaikuli pēdējoreiz vadīju Soču olimpisko spēļu studiju. Nu atkal palieku mājās Latvijā, ik rītu modīšos savā gultā un došos uz Zaķusalu, lai plānotu un vadītu studiju.
Katru vakaru informēsim par aktuālo no Ķīnas, aicināsim ciemos sportistus, kuri vēl tikai plāno doties uz Pekinu vai būs no tās jau atgriezušies. Mans uzdevums būs atrast piemērotus viesus diskusijām par mūsu sportistu startiem. Runāsim par aktuālo, bet ne tikai konkrētās dienas notikumiem, arī olimpiskās kustības tendencēm.
Mans darbs Latvijas Televīzijā tā pa īstam sākās līdz ar iepriekšējām Pekinas olimpiskajām spēlēm 2008. gadā. Neilgi pēc tam, kad biju sācis strādāt televīzijā, nāca piedāvājums no Sporta redakcijas braukt naktīs un pierakstīt uz "Beta" kasetēm, kurās sekundēs ir redzami latvieši.
2010. gada Vankūveras spēlēs jau biju iesaistīts ziņu veidošanā. Šķiet, sagadījās, ka Sandijs Semjonovs netika uz ēteru, tāpēc mani vienreiz pat iestūma kadrā nolasīt ziņas viņa vietā. 2012. gadā Londonā mēs jau ar Uģi Jokstu vadījām ikvakara Olimpiskās studijas, 2014. gada Soču spēlēs – ar Inesi Vaikuli. 2016. gadā beidzot notika mana debija klātienē Rio vasaras olimpiskajās spēlēs, 2018. gadā – ziemas spēlēs Phjončhanā. Un 2021. gada vasarā Latvijas Televīzijas komandas sastāvā devos uz Tokiju.
Piedzīvojumi, protams, ir katrās spēlēs! Riodežaneiro Brazīlijā ir skaista, bet bīstama vieta. Filmējām sižetu par policijas darbu olimpisko spēļu laikā, ekipāža izvadāja pa pilsētu, aizveda pat uz bīstamo graustu rajonu, ko dēvē par “favelām”. Vietējie skatījās dīvaini, kas tie tādi atbraukuši policijas pavadībā. Divi policisti ar milzīgiem ieročiem pavadīja mani līdz kioskam, lai varu nopirkt padzerties. Vietējie varbūt domāja, ka prezidents atbraucis. Bet drošība, protams, ir pirmajā vietā. Vakarā aizbraucām vakariņās, policisti šoreiz bija tērpušies civilajās drēbēs. Kabatzagļus šajās olimpiskajās spēlēs jutām visu laiku apkārt – metru no tevis staigā puiši basām kājām, skatās, ko izvilkt no kabatām. Kutelīgas situācijas. Atrodies bīstamā vidē, it kā policisti ir blakus, bet tāpat jūti nervus kutinošu sajūtu. Bet tas viss, protams, paliek ārpus kadra.
Spilgta bija 2018. gada olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, kuru ar operatoru Mārtiņu Šalmi nokavējām. Bija milzīgi sastrēgumi, sēdējām un pa autobusa logu vērojām, kā sākas uguņošana.
Bet labā ziņa, ka mums nebija jātaisa sižets vakara Olimpiskajai studijai, vienkārši braucām piefilmēt aizkulises. Pēc brīža vietējie korejieši mūs laipni, vicinot spilgtus mirgojošus rādāmkociņus, pavadīja uz īsto vietu. Beigās sapratām, ka esam nonākuši milzīgā teltī, kurā iekšā tiek laisti tikai olimpisko spēļu dalībnieki. Visi viņi stāvēja milzīgā garā čūskā, lai gatavotos savam uznācienam atklāšanas ceremonijā. Atradām Latvijas delegāciju, sapratām, ka mums īsti nav pie viņiem vietas, bet neviens ārā nedzina. Nodomājām – kāpēc neizbaudīt mirkli, ko neviens parasts cilvēks, neviens žurnālists nevarētu piedzīvot? Bijām Latvijas Televīzijas melnajās jakās, nonācām pie Latvijas delegācijas, kuras dalībnieki ģērbušies baltā, ar sarkaniem uzrakstiem “Latvija” uz jakām. Jokojām ar sportistiem, viņi teica: “Nāciet mums pa vidu, jūs noteikti nepamanīs!” Bet mēs tomēr nopietni apsvērām – vai nu tas ir vienreizējs notikums dzīvē, pēc kura mums tiek atņemtas akreditācijas, vai arī mēs tomēr pametam šo vietu ar smaidu uz lūpām. Vai ir vērts iziet Olimpiskajā stadionā un pamāt visai pasaulei, ja tā var kļūt par mūsu pēdējo pieredzi olimpiskajās spēlēs?
Pieredzējušajiem kolēģiem Dāvidam Ernštreitam, Anatolijam Kreipānam un Mārim Rīmenim, kuri dodas uz Pekinu, novēlu atrast kādas interesantas nianses, ar ko šīs spēles atšķirsies no citām. Lai izdodas ātri pārslēgties un izbaudīt! Aizmirst Tokijā notikušo, nesalīdzināt daudz. Savukārt Raimondam Gekišam, kuram šīs būs pirmās olimpiskās spēles klātienē, par spīti maskām un visiem ierobežojumiem vēlu noķert olimpisko sajūtu. Cerams, ka mūsu sportisti sagādās labas emocijas un labus stāstus. Ne tikai tos labos, arī sliktos – lai ir interesanti, lai ir, ko rādīt un intervēt!
Jautāts, kuriem Latvijas sportistiem Pekinā paredz panākumus, Reinis teic: “Plāniņš galvā man ir! Pirms Tokijas spēlēm paredzēju, ka 3x3 basketbolisti būs olimpiskie čempioni. Pie medaļniekiem gan pieskaitīju arī abus pludmales volejbola pārus un vieglatlētu Gati Čakšu. Šogad velku uz kamaniņu sportu, tajā varētu būt medaļa. Bobslejisti pagaidām rāda amerikāņu kalniņiem līdzīgu sniegumu – šad tad izdodas, šad tad ne. Es ļoti ceru, ka tās visas ir mazas paslēpītes un ka īstajos startos viņi izšaus un varēs parādīt, ka ir pelnījuši medaļu pēc visa ieguldītā darba šo gadu garumā. Un, protams, skeletons. Pēc pagājušajām spēlēm mūsu lielā cerība Martins Dukurs šaubījās, ko darīt tālāk, bet tad paziņoja, ka nākamās olimpiskās spēles ir lielais mērķis. Nu tās spēles ir klāt! Esmu ar visām četrām par, lai beidzot izdodas iegūt to zeltu, kura viņam vēl nav.”
