Putlera Troļļi. Kādas grāmatas stāsts ceļā pie lasītāja

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

2019. gada pavasarī pasaules medijus pāršalca ziņa par vienu no daudzajiem neglaimojošajiem notikumiem Savienoto Valstu republikāņu valdībā – cilvēks, kuru nereti dēvē par "prezidenta izstrādājumu", Donalds Tramps atcēla apbalvojuma pasniegšanu kādai man līdz tam mazpazīstamai žurnālistei no Somijas.

Kā aktīvs sociālo mediju platformu lietotājs un komunikācijas praktiķis ieinteresējos par šo gadījumu, jo "Women of Courage Award" saņēmējas sākotnēji bija rūpīgi vērtējusi ekspertu grupa un tās bija spožus panākumus savā profesionālajā vidē sasniegušas sievietes. Pasaules mediji ziņoja, ka balvu Jessikkai Aro bija liedzis prezidents personīgi, jo, ielūkojoties žurnālistes tviter-kontā, bija lasāms daudz jo daudz neglaimojošas Trampa un viņa prezidentūras darba kritikas un populists nespēja sev adresēto kritiku pieņemt..

2019. gada rudenī Jessikkas grāmata somu valodā "Putinin Trollit" ("Putina Troļļi")  ieraudzīja dienasgaismu. Kad to tulkoja angliski, devos uz tīmekļa veikalu un pasūtīju sev eksemplāru. Taču vēl brīdi pirms tam rakstīju vēsti autorei un žurnālistei Jessikkai. Biju iepazinis viņas pētniecisko darbu un uzrunāju nolūkā panākt grāmatas izdošanu Latvijā.

Toreiz, 2020. gadā, neviena no uzrunātajām izdevniecībām nebija ar mieru ieguldīt laiku un līdzekļus šī Krievijas informācijas kara piemērizpētes uzvaru un zaudējumu atmaskojuma izdevuma latviskošanā. "Kurš gan šeit gribēs lasīt par tādu smagnēju tēlu, kāds ir Putins," man privātā sarunā jautāja lielas izdevniecības pārstāve. Ritēja jau sestais gads kopš Krievijas nodevīgā iebrukuma Krimā, bet notikumi kara plosītajos Ukrainas apgabalos šķita tāli un rindojās zem šķirkļa "mūs tieši neskar" sabiedrības apziņā un arī mediju dienaskārtībā.

Tikai 2022. gada ziemā, tiekoties ar draugiem Somijas vēstniecībā, mani iepriecināja ziņa – kāda izdevēja pūliņi vainagojušies ar panākumiem un apgāds "Pētergailis" laidis klajā "Putina Troļļu" izdevumu latviešu valodā. Mēs bijām trīspadsmitās lokalizētās Jessikkas grāmatas priecīgie lasītāji, kuriem nu bija iespēja dzimtajā valodā iepazīt dažādās Kremļa psiholoģiskās un informatīvās operācijas..

"Krievi pagaidām uzvar tikai tāpēc, ka viņi zina jaunos noteikumus. Eiropa vēl arvien cenšas tikt galā ar vecajiem notikumiem jaunā situācijā. Hibrīdkarā mums ir jāspēj solidarizēties un atbildēt uz to kopā, un atmaksāt Krievijai ar to pašu." – tā grāmatā "Putina Troļļi" stāsta viens no kādreizējiem Krimas iedzīvotājiem, žurnālists Romāns Burko, brīvprātīgo komūnas un kontropropagandas platformas "InfoNapalm" dibinātājs. Romāns ir cilvēks, kurš jau Krievijas kara Ukrainā pirmajā posmā bija spiests kļūt par bēgli, atstājot Sevastopoli, kur kā žurnālists bija nonācis Kremļa drošībnieku nevēlamo personu un diktatora režīmam nedraudzīgo indivīdu sarakstos.

Lai gan tēzes par informatīvo karu un dažādajiem hibrīdkara paveidiem mūsu ikdienas sarunvalodā ienāca relatīvi nesen, virknē profesionālo organizāciju šo jēdzienu lietoja vēl pirms pirmā "zaļo cilvēciņu" iebrukuma Ukrainas zemē. Sabiedrisko attiecību profesionāļi bieži stāstīja saviem klientiem par vēstījumu vērtību un brīdināja par "temperatūras" celšanos dažādās sociālo mediju platformu vidēs, grupās un sabiedrībā kopumā.

Krievijas informācijas operācijas Baltijas reģionā, tāpat kā citur, bieži tika veiktas, lai sasniegtu gluži konkrētus politiskus vai stratēģiskus mērķus, un tās bija daļa no plašāka informācijas pasākumu klāsta, kas tika īstenoti globālā mērogā. Krievijas valdība un aģentūras bieži izmantoja savu un sava aģentu tīkla uzkrāto izpratni par vietējām vērtībām, uzskatiem un interešu jomām, lai radītu un izplatītu savu propagandu un ietekmētu cilvēku uzskatus un viedokli.

Taču tikai Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā tā īsteni ir atvēris mums acis.

Jessikka jau 2015. gadā atklāja, kā darbojas tā saucamās "troļļu fabrikas" Krievijā. Tas notika vēl ilgi pirms ASV 2016. gada vēlēšanām, kurās, kā vēlāk izrādījās, nenovērtējamu ieguldījumu bija devušas tieši Krievijas valdības un tās specdienestu mērķtiecīgas darbības, lai šķeltu amerikāņu sabiedrību, maldinātu, mulsinātu, sanaidotu un beigu galā vairotu neuzticēšanos valsts valdībai kopumā. Lieki teikt, ka Krievijas diktatoram un viņa režīma atbalstītājiem somu žurnālistes darbs sāpīgi koda kaulā, un visiem spēkiem sākās mēģinājumi nomelnot, diskreditēt un pazemot kā pašu žurnālisti, tā arī viņas darba devēja, Somijas sabiedriskā medija "Yle" darbu.

2016. gada pavasarī kādās diskusijā Vašingtonā līdzās virknei mediju un komunikācijas profesionāļiem centāmies pārliecināt ASV valdības ekspertu, ka mēģinājumi cīnīties pret propagandas gadījumiem ir lemti neveiksmei, jo Kremļa propaganda ik dienas gatava pludināt desmitiem, ja ne simtiem jaunu sabiedrību šķeļošu un kaitniecisku ziņu un, kamēr tās vienu pēc otras šķetinās, analizēs un gatavos tām pretziņu vai ar faktiem pierādīs, ka Krievijas smadzeņmežģi ir nepatiesi, būs radušies nākamie simti un tūkstoši viltziņu un propagandas melu.

Vēl vakar lapojot "Putina Troļļu" latviešu valodas izdevumu, pieķēru sevi pie domas, ka reizumis pie sevis saku – "labi, ka vismaz tagad".

Līdzās daudzajiem tūkstošiem, kas plūda uz Zemessardzi, apzinoties, ka mūsu katra artava nepieciešama, lai nosargātu Latviju, pagājušajā pavasarī savu misiju jo skaudrāk sāka apzināties pedagogi, mediju darbinieki un komunikatori. Informācijas karš bija ienācis mūsu pagalmā, informācijas operācijas jau neslēpti tika vērstas pret mums pašiem.

Jaudīga pretdarbība un uzvara asinskārajam Putleram ilgtermiņā panākama, tikai audzinot sevī spēju atšķirt maldus no patiesības. Ziņu izpratne, spēja kritiski raudzīties uz pasaules notikumiem, tos vērtējot pēc ietekmes, spēja saredzēt mediju ziņu mērķi – tās ir ilgā laikā kopjamas, attīstāmas un veidojamas prasmes.

Somija medijpratību iekļauj skolu izglītības programmā. Iespējams, tādēļ šīs valsts pilsoņu atbilde – vai Tu kara gadījumā dosies sargāt mūsu somu zemi, vairāk nekā 80% atbildējuši ar skaidru – jā.

Aizvadītajā nedēļā Jessikka ieradās Rīgā, lai kā grāmatas autore Latvijas lasītājiem atgādinātu par nepieciešamību iepazīt informācijas kara aizkulises. Viņa joprojām ir uzmanīga, jo troļļu uzbrukumi, apsolījumi fiziski izrēķināties un vajāšana – draudi, kurus šī trauslā bet neaprakstāmi stiprā gaišmate piedzīvoja uzreiz pēc savām atmaskojošajām publikācijām, nav beigušies vēl šobaltdien. Tiesa, patiesība vienmēr uzvar – arī Jessikas cīņā, trollis Ilja Jaņitskins par apmelojumiem nopelnīja 22 mēnešu reālu cietumsodu, bet otrs no aktīvajiem troļļiem – Johans Bakmans saņēma nosacītu sodu un probācijas uzraudzību.  

"Ir sajūta, ka esmu izdarījusi labāko, ko spēju" – tas ir pēdējais teikums Jessikkas Aro grāmatā "Putina Troļļi". Taču lasītāja ceļojums, lai nonāktu līdz šai autores emocijai, ved caur notikumiem, kuri rāda apņēmīgu, lai arī nereti mazskaitlīgu, ļaužu centienus stāties pretī labi apmaksātai, labi trenētai un nenogurdināmai Kremļa propagandas un melu mašinērijai.

Bet.

Labais vienmēr uzvar!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti