Pilsētnieks Edijs uzbūvē «Laimes Lāci» Skrīveros. «2018. Latvijas hronika»

Pirmkārt, es uzaugu laikā, kad daudzas dokumentālās filmas bija par dīvainiem vecīšiem, jokainām vecenītēm, deģenerātiem, kas audzē tārpus, prec māsas un dibina sektas. Tāpēc es apņēmos veltīt savas pūles tam, lai kādreiz uzfilmētu kādu filmu par parastākiem cilvēkiem. Edijs [Edijs Majors] manā uzmanības radarā ietrāpīja ar spēju ilgstoši un noturīgi būt ass un precīzs vārda meistars tviterī. Protams, ar to vien tu tautsaimniecībai noderīgs nekļūsi, tāpēc pavisam sapriecājos, kad uzzināju stāstu par to, kā Edijs radīja pats sev laukus. Tā ir štelle, ko pats joprojām gribu.

Kad iepazinos ar Ediju, viņš kļuva par manu varoni - strādā diezgan nejēdzīgu darbu (pārdod savu laiku, lai radītu svešus sapņus, tātad - reklāmists), bet tur nopelnīto piķi tērē neticami jēdzīgā veidā - būvē aplokus, lecina aitas, ķīlē traktorus, dizaiņo karogus, kūpina speķi, baro suņus un godina ciemiņus - īsts vecis! 100% tīra manta viegli sacūkotajam 21. gadsimtam.

Kad es uzrakstīju Edijam, ka tagad par viņu būtu jāuzfilmē filma, viņš atbildēja, ka ir par vēlu, jo viņš nupat esot uzbūvējis "Laimes Lāci" - tas būtu bijis labs sižets. Ko nu? Jābūvē lielāks. Edijs uzrasēja "Lielo Lāci", mēs saplānojām vislatvijas tūri, bet šī ideja izrādījās tik liela, ka tai nepietrūka ne resursu, ne laika, kas arī ir resurss. Ilgi fermentējot domu, sapratām, ka filma sanāktu arī par to, kā nevar uzbūvēt lielāku lāci, tāpēc jādzīvo ar tādu, kāds jau ir. Pieļauju, ka vairuma Latvijas ļaužu dzīvi var izteikt ar šo formulu. Arī manējo. Patiesībā jau nekas vairāk arī nav vajadzīgs kā apjēga, ka vislabāk var dzīvot tad, ja nolem kaut ko iesākt ar to, kas tev jau ir.

Nu, lūk - filma par Ediju un viņa citiem zvēriem tagad ir gatava.

Gribēju, lai sanāk tāda, kuru noskatoties, mans tēvs teiktu - tas ir normāls čalis, mana mamma nodomātu, ka Latvija ir labās rokā, bet sieva gribētu braukt ciemos ar abiem mūsu bērniem.

Vienreiz jau bijām. Pēc tam viņa teica, ka uz tādu brīvdienu būtu gatava pirkt biļeti.