Tātad kāds ir tas vidējais latvietis (vai citas tautības censonis), kurš startē pašvaldību vēlēšanās. Tieši latvietis, nevis latviete. Kā zināms, valstī ir aptuveni 54% sieviešu, bet sarakstos esam diezgan tālu no šī – no visiem gandrīz 9000 kandidātiem sievietes veido 39,1%. Loģiski, ka rādītājs reflektē arī konkrētos sarakstos, dažviet krītot gandrīz līdz 20%: Engurē (21,74%) vai Krāslavā (23,26%).
Nez, vai tīšām, vai tā gadījies, ka Viļānos pa visiem septiņiem sarakstiem izdevies dabūt pilnīgi precīzu dzimumu attiecību 50/50. Ir arī piemēri, kur kandidējošo sieviešu skaits novadā ir pāri 60%, piemēram, Ērgļos 60,5%, Aizputē 62% un Neretā pat 69,57%. Tomēr tie ir tikai tādi patīkami izņēmumi, kas maz ietekmē kopējo tendenci – dominē veči.
Ciktāl “dominē veči” attiecas uz sarakstu sastāva vidēji nodzīvotiem gadiem. Attiecas “vienos vārtos”. Raugi, vidējais vecums valstī 42,2 gadi (2016.gada dati), vidējais kandidātu vecums – 45,6 gadi. Tomēr novada kandidātu kopumu pāri 50 gadiem atradām tikai vienā gadījumā – Zilupē (52,7 gadi). Tiesa, neizdevās dabūt rokā novadu ar deputātiem vidēji zem 40. Vistuvāk tika Aizputes novads ar vidēji 40,5 gadus vecu kandidātu kopumu.
Ja reiz sākām ar gadiem, tad turpinām. Kuri ir visvecākie un jaunākie sarakstu līderi? Tiesa, nav izskatīti pilnīgi precīzi un pilnīgi visi saraksti, tā ka, ja redzat rekordu – ziņojiet. Tomēr no tā apjoma, ko pētījām, viens no cienījamākiem ir Jūrmalas partijas "Mūsu zeme" saraksta līderis Ilmārs Ančāns, dzimis 1940.gadā. Sarakstā ir vēl viena savdabība – kandidātu skaits, kuri ir veseli divi. Teorētiski sarakstā var būt arī viens, bet katrā ziņā šis kompaktais pulciņš praktiskā formātā labi izceļas.
Tomēr Ančāna kungs neiegūst cienījamākā vecuma saraksta līdera neklātienes laurus. Raugiet, Līgatnes vēlētāju apvienības “Mēs Līgatnei” līderei Baibai Pelsei 1936.dzimšanas gads. Visu cieņu.
Savukārt jaunākajos censoņos sarakstu pirmajos numuros vispirms jāpiemin saraksta "Mazsalacas novadam" līderis, 1987.gadā dzimušais Harijs Rokpelnis, kurš jaunākais vairs gan nav, bet jau ar četru gadu pieredzi pašvaldības vadīšanā. Savukārt Ādažu novada "Saskaņas" saraksta līdere Karina Sprūde dzimusi 1988.gadā, bet visjaunākais šķiet Kocēnu novada Zaļo un zemnieku savienības saraksta pirmais numurs Roberts Ločmelis – 1990. izlaiduma gads.
Sarakstu nosaukumi. Ja atmet garlaicīgos un visiem zināmos partiju nosaukumus lielākajās pilsētās, tad tikai sākas īstā dzīve. Protams, visvairāk tiek mīcīts novada jēdziens: mēs un novads, mūsu novadam, mēs novadam, novada plauksmei, novada attīstībai un kā tik vēl ne... Jācer, vietējais elektorāts tiek kaut kādā saprašanā, piemēram, Mālpils novadā, kur trīs saraksti: "Vienoti Mālpilij", "Mēs Mālpilij" un "Mūsu Mālpils".
Savukārt, Aglonas novadā pielietots savā ziņā racionāls algoritms – tur vairākos nosaukumos bijušo pagastu zīmoli: Kastuļinas saraksts, Grāveru saraksts, Šķeltovas saraksts... Bet pavisam kopā astoņi, ir ko domāt. Ir vietas, kur vairāk domāts par savas listes unikalitāti, piemēram, Rucavas novada saraksts "Duvzare" – sens Kursas novada nosaukums. Savukārt Ciblas novadā kāds saraksts pievērsies mūžības augstumiem. Nosaukums - "Likteņdzirnas".
Noslēdzot atgādināsim vēl, ka Rundāles novads piedāvā vienu sarakstu, bet līderis kvantitātē, kā zināms, ir Ķekavas novads ar 14 listēm.
Tāds īss vēlēšanu statistikas apskats, kuram, protams, jēga tikai tad, ja vēlētājs izmantos savu iespēju un ies uz vēlēšanām.
