Tas var patikt vai ne, bet īsi pirms oficiālās distances sākuma Prezidentu mačos vadībā bija izvirzījies Raimonds Vējonis. Raimonds nav sašmucējies ar konvertiem, kājiņām vai rociņām, nav pārvērties par Rumpīti un atpakaļ, un galu galā nav stīvējies ap dārgu pulksteni vai atejas durvju kliņķiem. Raimondam ir cita īpatnība, kas prezidentējot - ja liktens būs lēmis - varētu mazliet kaitēt. To pētījām jau tālajā 2003. gadā, ja atceraties Latvijas Radio bija pētnieciski-hipotētiskās žurnālistikas raidījums „Rīta rosme”
Populāri pētīšanas objekti tolaik bija Einars Repše, Ainārs Šlesers, Āris Auders un citi… Ar toreiz vides ministru Raimondu Vējoni gāja daudz grūtāk, bet reiz tomēr mēģinājām. Panākumus neslēpsim – ne tikai noskaidrojām, ka tāds cilvēks eksistē, bet arī to, ka vienā rādītājā pat ir pirmajā vietā. Izrādās, ka ministrs Vējonis bija visnepazīstamākais no visiem ministriem. Tālāk, pētot popularitātes +/- rādītājus, atklājās, ka mūsu zaļais ministrs bija trāpījis vistuvāk nullei – mīnus 0,3 punkti. Apmēram tā – viens par viņu izteicies ir negatīvi, otrs pozitīvi, bet 98 nav zinājuši.
Tad pētījām, kurš ministrs, kur uz ārzemēm braucis. Atkal nelaime - Vējonis nekur nebija braucis. Pats labākais tomēr nāca, meklējot dažādu ministru reakciju uz Einara Repšes pēkšņo ideju pacelt ministru algas. Kādas tik nebija atrunas - viens bijis komandējumā, cits iedziļinājies kādā dokumentā, dažs neesot paspējis iebilst… Žurnālisti bargi izvaicāja visus ministrus. Gandrīz visus.
Mūsu Raimondam neviens neko nebija prasījis un, protams, viņš neko nebija teicis. Gandrīz noticējām, ka tāda vīra vispār nav. Re, kā - ir gan!
Pagājis laiks, bet vēl arvien te aprunātā savdabība nav mūsu tagad jau aizsardzības ministru pametusi. To lieliski pierādīja nesenējā preses konference, kur kungs tā kā stāstīja, kas tad Prezidentam būtu jādara. 100% aizlienēts mūsu replikas nosaukums – pilnīgs sviests! Izņemot vienu teikumu – pēc tirādes par pašapziņu, patriotismu, taisnīgumu un bla, bla, bla, sekoja – nu, es pat nezinu, ko vēl jums lai pasaka… Lielie režisori sauktu – ticu. Ticu! Tas nu ir tik patiesi, ka greznotu jebkuru Prezidentu. Cita lieta, ka „es pat nezinu, ko vēl lai pasaka” nav vienīgais, kas Prezidentam jārunā. To der ielāgot, citādi tiešām var sanākt pilnīgs sviests.
