Diskusijas sākumā visvairāk uzrunāja tieši Sergeja Dolgopolova atbalstītājs, kurš ziņoja, ka Sergejs, lūk, noķēris karpu, kura izskatījusies pēc Vairas Vīķes – Freibergas, un tā tak esot tā labākā zīme, ka viņam jābūt prezidentam. Bez tam televīzijas kolēģi nebija strādājuši pietiekami, novietojot kungu blakām Mārtiņam Bondaram, kurš nu varēja skatīties uz oponentu kā Ļeņins uz buržuāziju. Pašam Bondara kungam bija jūtama cita nelaime. Viņš nekādi nespēja beigt. Runas plūdus. Vienalga par ko. Nepievēršot tam uzmanību, kādā augstā starptautiskā samitā var nepamanīt, ka Obama jau aizgājis pēc burgeriem.
Levita kungam acīmredzot ieteikts, ka jābūt spilgtākam. Bordeļa luktura krāsas šļipste tā žilbināja, ka sameklēju skapītī saulenes. Vicināja rokas, ko nebiju gaidījis. Beigās jau gan drusku piekusa. Viņš nekādā ziņā nedrīkst būt prezidents jo interneta balsojumā aizgāja bezkaunīgi tālu priekšā pārējiem. Tas vedina domāt par kaitīgā tautas vēlētā prezidenta asniem.
Savukārt Sergejs Dolgopolovs, ja tāds brīnums notiktu, varētu katru darbdienas vakaru radio lasīt tādas vakara pārdomas, ko viņš šai dienā darījis vai tā…tas būtu brīnumains aizmigšanas līdzeklis pat rūdītiem bezmiega mocekļiem. Nu vismaz vakara pasaciņu „Labu nakti” pilnīgi noteikti.
Tas būtu galvenajos vilcienos…ak, man saka priekšā bija vēl viens kandidāts. Nu, ko lai saka…Raimonds Vējonis it kā runāja pareizi un izskatījās remdeni labi, bet gandrīz nekas nepalika prātā. Vienīgi, ka augstos viesus pieņems pie sevis Ogrē. Tomēr arī šeit viņu pārspēja Dolgopolovs, kurš taču, jādomā, Angelu Merkeli vedīs ekskursijā pa Rīgu ar trešo autobusu no Pļavniekiem uz Bolderāju.
Kopumā – lielākais sviests – ekonomika. Lielākā problēma - ko darīt ar nevienam kandidātam nevajadzīgo Jūrmalas rezidenci. Lielākais prieks – četru Ziemassvētku vecīšu nobeiguma uzrunas Latvijas tautai.
Sviesta īpatsvars – virs 50 procentiem.
