Patiesi – iespējamās Kučinska valdības veidošanā šobrīd iesaistīti trīs koalīcijas partneri – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), "Vienotība" un vēl arī tāda Nacionālā apvienība (NA). Jūs kaut kad senāk tādu esat dzirdējuši. Pēdējās nedēļās gan kaislības virmo abu pirmo piedāvājumos, noraidījumos, prieka brēcienos un žēlabās. NA, it kā dabūjusi mūža indulgenci, turas nostāk, retu reizi izšaujot pa skopam, izlīdzinātam komentāram.
Vai tas labi vai slikti? Miers jau baro, bet nemiers posta. Tomēr politiķiem, kuri sevi aprakstījuši kā vienīgo drošo un stabilo vidējā latvieša balstu šai vētrainajā pasaulē, tā kā pienāktos daudz rūpīgāk sekot samierniecisko zemnieku un kosmopolītisko liberāļu amizierim. Uzmanīt, lai kompromisu sīrupā nepazūd latviskās dzīvesziņas pavediens.
Ir lielas grūtības atrast kaut ko, kas ļautu vidējam letiņam apmierināties, ka viņa nacionālās intereses jaunajā kabinetā arī cik necik būs pārstāvētas. Klusums. Gandrīz. Vienīgi atceramies, ka valdības veidošanas sākumā NA jaunajam valdības arhitektam ieminējās, ka jāvirza tā visu skolnieku mācīšana latviešu valodā. Sekosim Kučinska kunga atbilžu virknei: vispirms – jā; mazliet vēlāk – jā, bet ne tūlīt; pēc tam – līdz 2018. gadam nevarēs paspēt; un galu galā – jautājums apklusis. Dīvaini, ka tas nav raisījis ne mazāko sašutumu nacionāli domājošās aprindās. Vēl vairāk – izskan samiernieciski "izpratnes var atšķirties". Tā vietā, lai pieprasītu sev Izglītības ministrijas vadību, nekavējoši sāktu kārtot lietas – mietpilsonisks apmierinājums, ka Kučinska kungs, lūk, vienā sarunā kaut kad, nezin kad, esot teicis, ka "varbūt kaut kad jā".
Līdzīgi arī bēgļu lietās nekādi uzstādījumi vai līnijas nav vilktas, kaut te nu būtu īstais brīdis pieprasīt, paģērēt, aizstāvēt… Miegains pēcpusdienas klusums.
Uz ko vedinām? Uz to, ka šāda nacionālo prioritāšu skatīšana ir primitīva un pat kaitīga. Ar valodu galā tiksim. Kas būtu, ja visas skolas septembrī pēkšņi pārietu uz latviešu valodu? Ko tad solītu nākamajās vēlēšanās? Tāpat arī bēgļu ieceļošana. Nokārtosim. Kaut kad, nezin kad, ja ne uzreiz, tad kādreiz.
Galvenais tautas nacionālās identitātes fundaments ir pavisam cits. Letiņa pirmais un svarīgākais eksistences pamatpostulāts ir MAKSĀTSPĒJA. Ja tautietis nebūs maksātspējīgs, tad ātri vien viņu savās ķetnās savāks visādi sorosi un davosi ar krievu spiegiem piedevām.
Uzmanīt maksātnespējniekus un viņu makus – tas ir galvenais patriotiska tautas priekšstāvja pirmuzdevums. Un ar to, vismaz pēc pašu domām, NA tiek galā lieliski. Visticamāk, ka tādos pašos ieskatos arī iecerētais premjerministrs, jo ne par kādām pārgrozībām Tieslietu ministrijas nacionālajā identitātē pat ne zilbes nav runāts. Par pārējo var debatēt. Mierīgi, bez steigas meklējot saskares punktus. Un brīnoties, ja šādu stratēģiju kāds nosauc par PILNĪGU SVIESTU.
