Kā piemērus minējām arī Finanšu un Ekonomikas ministrijas, kuras diezgan veiksmīgi kaut ko samazinājušas, ticamāk, pateicoties kādu starptautisku projektu beigām, bet ne tik raiti gājis ar nozares vadības naudiņu samazinājumu. Nevar teikt, ka nav, bet lai saskatītu, jāņem mikroskops.
Jautājums – vai tiešām kādam vēl vairāk izdevies samazināt kā Ekonomikas ministrijas gadījumā - par 17%?
Drīzāk aiz ziņkārības paskatījos to ministriju budžetos, kuras ir prioritāras. Skaidrs, ka tur nauda būs nākusi klāt; kā to tērēs, tas jau cits jautājums. Te pēkšņi…vairākas reizes pārbaudīju - vai tiešām tas ir nākamais, prioritārais gads Izglītības un zinātnes ministrijai? Kopumā resursu izdevumu segšanai būs par 30% jeb aptuveni 130 miljoniem mazāk nekā šogad. Jādomā, tas saistīts ar starptautisku projektu beigšanos, bet tie uz nozari neizbēgami atstās efektu. Un ar kādiem starptautiskiem vējiem lai izskaidro par 6 miljoniem samazinātos resursus sadaļā „Vispārējā izglītība”? Arī nozares vadības un aparāta budžets gājis mazumā, gan ne par 30%, bet aptuveni 6%. Lai nu paliek. Sviests šeit rodams citur – kas tad tā kopumā par prioritāru nozari, mūžam jauno, miljonīgo pedagogu algu modeli ieskaitot?
Tomēr arī šāds samazinājums nav galējais. Satiksmes ministrija mūsu izsolē piedalās ar 33% procentu griezienu, kas gan arī galvenokārt, beidzoties Kohēzijas un citu fondu naudām. Bet te interesantākais, ka nozares vadības resursi gan nav mazinājušies, bet pat palielinājušies. Daudz nav, par 16 000, bet vienalga smuki.
Tomēr šis rīts, klausītāj un lasītāj, mums atnesīs vēl lielāku mundrumu, tādu īsteni stipru kafiju. Īstais uzvarētājs šajos budžeta manevros ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Šī gada budžets 205 miljoni, nākamā gada projekts 74 miljoni. Aptuveni par 64% mazāk. Atkal jāteic – lielākā daļa skar lielās fondu naudas, bet jāknapinās (kā jau līdz šim) būs arī Vides dienestam, dabas aizsardzības pasākumiem. Šai rīta kafijai ir arī vēl „jumtiņš”. Taču dīvainā veidā nav jāknapinās ministrijas vadībai, kurai resursi plānoti par 5% jeb ap 350 tūkstošiem vairāk nekā šogad. Ar šo VARAM izvirzās līderos, ja skata nozares vadības naudiņas pret kopējo ministrijas budžetu. Veselības ministrija, piemēram, 10 reižu lielāku budžetu apsaimnieko ar divas reizes mazākiem vadības finanšu resursiem.
Rezumējot, galvenais jautājums, ko jau nāktos skaidrot nopietnākiem ekonomikas apskatniekiem – kādu iespaidu šādi fundamentāli kritumi atstās uz nozarēm un, jā, valsts ekonomiku kopumā.
Nozares vadība ir tās resora smadzenes, un cik tām cukura, tik mēs visi jauki dzīvosim. Tikai vajadzēja tā arī sākumā pateikt – mazinājums skar visus, izņemot centrālos aparātus. Citādi sanāk PILNĪGS SVIESTS.
