Aplūkojot situāciju, kāda izveidojas pirms Prezidenta vēlēšanām, Sviestam ar nopūtu jākonstatē, ka 100 galvas nozīmīgām reformām un izaicinājumiem nav gatavas.
Kašķi, operetiskās „apspriešanās ar tautu”, miglaini mājieni par kādu, kurš nāks pēdējā brīdi, vēl būtu pusbēda. Lielākā negatavība izaicinājumiem ir Latvijas Reģionu apvienības (LRA) neizvirzītais kandidāts. Patiesi, Artusa Kaimiņa vismaz izvirzīšana, kā mēdz teikt TAJĀS aprindās, sūtītu skaidru signālu uz visām pusēm, ka Latvija ir gatava negaidītiem risinājumiem un neparastiem notikumiem.
Ir kā ir. Jāpalūko, kam Latvija ir gatava. Un te iznāk, ka LRA ir aprēķinājusi gana pareizi, izvirzot vispār un izvirzot konkrēti Mārtiņu Bondaru. Jo:
latvietis mīl stabilitāti nevis kaut ko uz ātru roku, "traļi-vaļi". Mārtiņš Bondars izvēlēts jau, ak Dies, kas to tagad spēj atcerēties…šķiet mūžīgi
Latvietis nekādā ziņā publiski nemīl pārmēru izskatīgus, tas tiek uzsvērts vienmēr un visur, ka nekad mūžā…lai tūlīt pēc tam nobalsotu, tieši par to, par kuru tak nekad mūžā (tas attiecas ne tikai uz še aplūkoto kungu)
Mēs esam kašķīgi. Tas ir, ne jau es vai Tu, lasītāj, bet citi, jo īpaši tie tur – augšās. Un tie tur augšās atkal sakašķēsies, nevarot to īsto kandidātu sastiķēt. Beigās pasūtīs viens otru labi tālu un par spīti iebalsos…nu, pareizi, smuko Mārtiņu
Jābalstās uz autoritātēm. Mārtiņš Bondars balstās. Visādos griezumos, aspektos un kontekstos tik bieži piemin Vairu Vīķi–Freibergu, ka neapķērīgāks deputāts zaudēs modrību un patiesi noticēs, ka tieši Vaira arī tiek izvirzīta. Rezultāti – attiecīgi.
Visbeidzot, ja nu nesanāk…septiņas ar pusi balsis nav daudz. Septiņas ar pusi tādēļ, ka par Daini Liepiņa kungu īsti nav skaidrs – ir vai nav viņš pieskaitāms. Tomēr arī septiņas ar pusi balsis ir nauda. Tas ir droši. Gan Saeimā, gan "Krājbankā".
Rezumējoši – pagaidām sviests. Ar interesi sekosim, kas būs jaunnedēļ.
