Smaga, smaga bij' nopūta, sajūtot, ka nāksies sakult sviestu arī par Egilu Levitu. Nu ko lai tur saskrāpē…Pārliecības dēļ jau pat drīkstot atteikties… Bet te nav problēma tik daudz pārliecībā, kā eļļā.
Nē, nē, tā nekādā gadījumā nav eļļa, kas Annuškai izlija pie sliedēm, uzsākot Meistara un Margaritas epopeju. Tā ir tāda interesanta eļļa, ar ko ieeļļotam indivīdam nekas nepielīp. Vēl šai eļļai ir tāda īpatnība, ka lietotājs ļoti labi prot ieturēt distanci, atrodoties visādiem notikumiem ļoti tuvu, bet – tā, lai nesasmērētos.
Starp citu, kungs jau pazibējis arī divās iepriekšējās Prezidenta vēlēšanu repetīcijās, bet tik cēli, ka neviens neatceras par to neko labu un arī neko sliktu.
Latvijas politikas virtuvei viņš vienmēr stāvējis durvīs uz sliekšņa, lai ātri var notīties. Un no turienes devis vērtīgus padomus. Palīdzējis vēl Mārim Gailim 90-to gadu pirmajā pusē smuki nopamatot, kāpēc Ministru kabineta sēdēm jābūt slēgtām. Eiropas tiesā strādājot, atstatījis sevi no "Bankas Baltija" priekšnieka Laventa lietas – tā varot darīt, bet varot arī nedarīt. Devis padomus Latvijas – Krievijas robežlīguma lietās, kur atkal pa cepuri dabū citi. Un pat nenoliedzami levitiskajā Satversmes preambulas zīmēšanā oponenti tomātus un olas vairāk tēmēja pilnīgi citās sejās. Mēģiniet atrast izteikumus par delikātajām seksa orientācijām un bēgļu lietām. Aizraujoši meklēt un, protams, arī lasīt.
Visinteresantākās tikšanās iedomātā Prezidenta Levita personā būtu ne jau ar, pieņemsim, Merkeli, Olandu, Kameronu vai pat Sergeju Lavrovu. Daudz saistošāki publikai būtu piemēram Prezidenta piedzīvojumi Latvijas laukos. Ar devīzi – kā govij to pienu dabū iekšā.
Gan jau konsultanti kungam pateiks, kā govij pienu dabū iekšā. Cita lieta, ka - (vismaz sviestam tā liekas) – Prezidenta krēsls nav novietots politikas virtuves durvīs ar dubļu sargiem un citu vainīgo sarakstu. Prezidenta krēsls ir plāniņa vidū. Ar vienu un nepārprotamu vainīgo.
Tam gan jāpiekrīt, ka Levita kungs būtu vislabākais padomdevējs jebkuram Prezidentam.
