Redzi, Misha II. Ja reiz dāvanas, tad būs arī šoreiz. Un šoreiz lēmums nebija viegls, taču zinu, ka tas Tevi tikai iepriecinās. Es Tev nosūtīšu arī Kombuļu Inesi. Ar viņu laikam šo sūtījumu programmu vajadzēja sākt, taču es iepauzējos. Kāpēc? Tāpēc, ka premjera nominēšana pie mums tik ļoti ieilga, ka Kombuļu Inese jau sēdēja teju pie „pirmā galda”. Tagad, kad jums bijusi amnestija un uz brīvām kājām ir daudz arī tādu, kas Butirkos un Motrosskaya tishina sēdēja pie pirmā galda, Tu jau saproti visu. Taču Pjotrs (ne I vai II, vai III) V. Kulagins kārtis salika tā, ka Kombuļi asarām vairs netic. Un Inese pateica: „Viss”. Līdz ar to viņa ir brīva kā Ļeņins Razļivā un gatava deliverēšanai. Kāpēc viņa? Tāpēc, ka ir gatava dziedāt gan spēļu atklāšanā, gan noslēgumā, gan pilīs un būdiņās. Redzi, Londonai atlika tikai pamāt ar roku un atskrēja viss „Billboard” Top 100. Uz Sočiem neatskries arī Top 1000-1050. Bet jūsu Dima Bilan vai „B2”, ir pat mazāk zināmi nekā „Je B 1”. Tāpēc šovam Kombuļu Inese būs laba odziņa. Tu jau zini, ka Latvija var! Atceries, kā mēs visus Turīņā nolikām uz ausīm, acīm un nāsīm (respektīvi aizsūtījām pie LOR) ar „Aerodium”! Es jau tagad gara acīm redzu, kā Inese gaisā līdz ar zosīm dzied, bet jūsu Vova Varenais kā lidojošais slēpotājs pāršalc stadionam un ar vieglu rokas kustību, ar vieglu rokas kustību, ar vieglu rokas kustību... piešķiļ olimpisko uguni burvīgajā čašā.
Misha II, un lai redzētu, ka es nekādu lažu te netaisu, pievienošu klāt Tev pāris Kombuļu Ineses bildes. Ierakstītā vēstulē. Taču arī internetā viņas bižu netrūkst. Gan kažokā, gan bez nekā. Tikai ar mikrofonu rokās. Tev noteikti patiks.
Misha II. Man jālūdz Tava palīdzība. Rakstīt taču māki. Štrunts, ka ķirilicā. Tagad ar google par daudz ko var tikt skaidrībā. Tad, lūdzu, uzraksti vēstuli savam radiniekam šeit. Es pat nezinu īsti, vai viņš mīt šaipus vai taipus Tirzai. Nu tas ir tā – Latvijā vai Igaunijā. Neesi dzirdējis tādu teicienu: Kā Kaujai pāri, tā Tirsā iekšā! Ak, neko nesaproti. Protams, Tu jau nevari zināt, ka lēnajiem igauņiem ir problēmas ar balsīgajiem līdzskaņiem. Viņi nevar arī mūsu vārdu „Bībele” kā nākas izrunāt. Bet ne par to es šoreiz gribēju rakstīt. Par to manu lūgumu.
Redzi, kaut kā pie mums arī esot savairojušies Lāči. Oj, es ne par Vili. Par lāčiem. Tas nekas, ka tavējie Salacā ķer lašus un čomam tīklos tikai brētliņi. Ka zem ābelēm salasa visus vecos ābolus. Toties tantei Piebalgā vairs nav jālasa. Bet pēc tam autopilotā viņi izstaigā piecus pagastus un ķeras klāt bišu dravām. Un tas trakākais, ka tikuši arī līdz Nītaurei, kur mūsu prezidents atpūšas un tagad viņam pie tējas medus vairs nesanāk. Ja tā būšot, nebraukšot uz Sočiem. Tas ir gandrīz vai ultimāts, tāpēc vēstuli raksti ātri. Uz šejieni sūtītās jūsu specnazs un pat Pleskavas divīzija tak nepārbaudīs, tāpēc vēl dabūsim laikus. Bez labas tējas ar medu viņš nekur nebrauks! Ne uz Siguldu ne Sočiem. Ceru, ka Tu labi saprati.
Lai gan es saprotu, ka Tev tagad nav viegli. Cik drošības apļu apkārt Sočiem tagad ir? Cik reizes, ejot uz WC starp divām eglēm, dažādi veči Tev aptausta krāniņu? Ak, nezini, kas tas ir? Nu čļen, mužskoj polovoj organ... Vai tas, ko Tavējie visbiežāk uz sētas raksta. Trīs burti. Un tas noteikti nav „Mir”... Bet – tagad pa burtiem – X, Y un vēl viens nezināmais... Beidzot saprati? Bet esi mierīgs, Sočos viss būs klusi un rāmi. Cita lieta, ka olimpisko spēļu laikā es nebūt negribētu dzīvot kaut kur Jaroslavļā, Siktivkarā vai Barnaulā. Tur taču neviena miliča vairs nebūs, jo visi kaut kur Krasnodaras, Stavropoles vai Volgogradas apgabalos strādās kā bulciņu pārdevēji, vai Kaukāza kalnos būs pārģērbušies par nejaušiem slēpotājiem.
Kamēr vēl nav bijusi masļenica un nav gavēnis, varam tā normāli paņemt.
Tad pa vienam, otram, trešam! Aiziet! Kā bērni uz skolu! Un Do vstreči v Sochi!
Piebalgas Vilks
