Pāvels Širovs: Atcelšanas kultūra

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Liels tirdzniecības centrs netālu no Maskavas Universitātes galvenā ēku kompleksa. Pie ieejas – kafejnīca "Starbucks". Tā nestrādā kopš marta sākuma. Iekšā ir tumšs, daļu stiklotās vitrīnas aizsedz metāla žalūzija. Pie tās paziņojums, kas vēsta – kafejnīca uz laiku slēgta. Tirdzniecības centra apmeklētāji vienaldzīgi iet garām, droši vien jau pieraduši. Tomēr šodien iekšā deg gaisma. Pieeju pie durvīm, tās pēkšņi atveras, man pretī iznāk meitene, acīmredzot – kafejnīcas darbiniece, jo pie svītera ir žetons ar viņas vārdu. Meiteni sauc Ļena.

"Nē, nē, mēs esam slēgti," viņa smaida. "Tas tikai tā… atvadu ballīte… mums." – "Atvadu?" – "Nu jā, pateica, ka vairs neatvērsimies."

"Un ko tagad?" Ļena parausta plecus. "Solīja palīdzēt atrast jaunu darbu. Bet, kā būs, nezinu."

Uz jautājumu, ko viņa domā par iemesliem, atmet ar roku. "Ai, es no tā neko nesaprotu…" Maija beigās "Starbucks Corp." oficiāli paziņoja, ka zīmols vairs nebūs pārstāvēts Krievijas tirgū.

"Levi’s" veikala vitrīna stāvu augstāk arī jau trešo mēnesi grimst tumsā. "Džinsi, kas iekaroja pasauli", tagad vairs nav domāti mums. Kaut kā pats no sevis ienāca prātā – šķiet, tas bija 1987. gadā, kad izstāvēju garu rindu pēc Maltā ražotiem džinsiem universālveikalā "Moskva" Ļeņina prospektā. Kad beidzot pienāca mana kārta, mana izmēra jau vairs nebija. Patumšs ir arī visā tirdzniecības centra spārnā, kur atrodas tagad nepieejamais pasaules zīmols. Daļa apgaismojuma izslēgta. Tā kā vairākums veikalu nestrādā, apmeklētāji te neienāk.

Tirdzniecības kompleksa pēdējā stāvā, kur atrodas kinoteātru tīkla "Karo-fiļm" zāles, ir vēl tumšāks. No piecām zālēm darbojas tikai trīs. Un programmā ir tikai trīs filmas, visas Krievijas ražojuma. "Maņuņa kino" ("Манюня в кино") – "Komēdijseriāla par divu padomju ģimeņu draudzību pilnmetrāžas versija" (tā rakstīts afišā), "Arteks. Lielais ceļojums" ("Артек. Большое путешествие") – "Zūmeri dodas uz Padomju Savienību, lai izglābtu vecākus nākotnē"). Kas bija trešā, neatceros. Lielākās Holivudas studijas, tādas kā "Universal Pictures", "Warner Bros.", "Walt Disney Pictures", "Sony Pictures" un "Paramount Pictures", pēc tam, kad bija sācies karš Ukrainā, atteicās no savu filmu iznomāšanas Krievijā. Tiesa, jaunākais "Betmens", kā vēsta interneta mediji, ticis izrādīts Tjumeņā un Vladivostokā, taču nelegāli.

Ārzemju biznesa aiziešana no Krievijas turpinās. Nesen par nodomu aiziet no Krievijas tirgus paziņoja Lielbritānijas kompānija  "Marks&Spencer".

Amerikāņu "McDonald’s Corp.", pēc oficiālās informācijas, sākusi sava Krievijas restorānu tīkla pārdošanas procesu. Ierasto logotipu Krievijas iedzīvotāji vairs neredzēs. "McDonald’s" zīmolu un ēdienkarti jaunie īpašnieki izmantot nedrīkstēs. Iegādāties lielāko pasaules ražotāju automobiļus vismaz Maskavā vēl var. Oficiālie dīleri izpārdod jau piegādātās mašīnas, bet pasūtījumus jaunām nepieņem. Apturētas "Volkswagen Group" montāžas rūpnīcas Kalugā un Ņižņijnovgorodā. Pēdējā darbu pārtraukusi pilnībā, Kalugas rūpnīcas liktenis vēl nav izlemts. Zināms tikai, ka tuvākajos trīs mēnešos ražošana netiks atjaunota.

Maija vidū Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins svinīgi paziņoja, ka pilsētā esošā "Renault Group" automobiļu montāžas rūpnīca pāries pilsētas pašvaldības īpašumā un "atjaunos automašīnu ar vēsturisko zīmolu "Moskvič" izlaidi". Tiesa, tikai nedēļu vēlāk uz jautājumu par uzņēmuma likteni pilsētas vadītājs atbildēja vairs ne tik optimistiski. Izrādās, ka "būs vajadzīga ārzemju partneru palīdzība (..), radīt pašmāju automobili saviem spēkiem nav iespējams".

Kas tie būs par partneriem, Sobjaņina kungs neprecizēja, savukārt, pēc Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministra Denisa Manturova vārdiem, bijušajā "Renault" Maskavas rūpnīcā visdrīzāk tiks montētas ķīniešu automašīnas.

Starp citu, teikt, ka tas viss daudz satrauc maskaviešus, būtu pārspīlēti. Visādā ziņā ažiotāža vēl strādājošajā "Marks&Spencer" veikalā jau minētajā tirdzniecības centrā nav vērojama, lai gan izziņota izpārdošana ar lielām atlaidēm. Pārtikas veikali vispār izskatās kā parasti. Ja kaut kas ir manāmi mainījies, tad tās ir cenas. Pat pēc oficiāliem datiem, lielākās daļas pārtikas preču cenas kopš gada sākuma kāpušas par 50–70 procentiem. Pēc maniem novērojumiem – gandrīz divas reizes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti