Vēlēšanu sarakstu atlase
Satversmes sapulces šķirotava jūsu izvēli pieskaņos kādam no 16 Satversmes sapulcē ievēlētajiem sarakstiem. Tomēr, aplūkojot Satversmes sapulces vēlēšanu rezultātus, ir redzams, ka vēlēšanās piedalījās 25 vēlēšanu saraksti.
Tāpēc var rasties jautājums, kāpēc nav iekļauti deviņi sapulcē neievēlētie politiskie spēki. Lai gan starp šiem deviņiem sarakstiem ir pāris interesantas politiskās grupas – Revolucionāro sociālistu savienība, Latviešu sieviešu savienība un Kareivju kandidātu saraksts –, lielākā daļa pārējo bija absolūtas sīkpartijas, kuru pozīcijas atšķetināt būtu grūti vai pat neiespējami, jo tādu vienkārši nebija. Attiecīgi tādi saraksti kā Jēkabmiesta darba grupa un Ludzas ebreju vēlētāju grupa ir drīzāk vēstures kuriozi nekā nopietna izvēle vēlētājiem ne tikai mūsdienās, bet arī 1920. gadā.
Nav skaidru kritēriju, kā nošķirt starp neievēlētajiem sarakstiem kuriozos un tos, kuri tomēr varētu būt interesanti mūsdienu vēlētājam. Tāpēc, ņemot vērā kopumā nelielo atbalstu, ko Satversmes sapulcē neiekļuvušie saraksti saņēma, un problēmas, kas saistītos ar to politisko pozīciju noteikšanu, izlēmu piedāvāt izvēli starp 16 sarakstiem, kas iekļuva Satversmes sapulcē.
Lai novērstu pārpratumus, svarīgi norādīt arī, ka starp šķirotavas izvēlēm nav jau vēlāk Satversmes sapulces ietvaros izveidoto politisko spēku. Pavisam drīz pēc vēlēšanām sākās pirmās šķelšanās starp ievēlētajām politiķu grupām, un sapulces slēgšanas brīdī tās sastāvā vairs nebija iespējams atrast dažus no ievēlētajiem sarakstiem, to vietā bija parādījušies vairāki jauni. Šāda politiskā migrācija ir normāla parlamentārajā politikā arī mūsdienās, bet divdesmito gadu sākumā to īpaši veicināja vēl arvien neskaidrās aprises Latvijas partiju politikā. 1920. gada pavasarī šie notikumi vēl bija tikai priekšā, un mana cerība tomēr bija ļaut jums iejusties tieši Satversmes sapulces vēlētāja ādā. Tāpēc arī izvēles iespējas ir starp vēlēšanām iesniegtajiem un ievēlētajiem sarakstiem.
Vēlēšanu sarakstu pozīcijas
Regulārajiem LSM.lv lasītājiem partiju šķirotavas pirms Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanām noteikti jau ir labi pazīstamas. Ar to palīdzību, atbildot uz jautājumiem, var labāk saprast, kuru partiju un politiķu idejas ir tuvākas. Ierasta šķirotavu veidošanas metode ir jautājumu nosūtīšana partiju pārstāvjiem. Pārstāvji, izpildot aptauju, norāda partijas oficiālo pozīciju. Jau vēlāk šķirotavas lietotājs atbild uz tieši tiem pašiem jautājumiem, un kā rezultātu algoritms atlasa tās partijas, kas visvairāk jautājumos sniegušas tādas pašas atbildes. Citos gadījumos jautājumu un atbilžu salīdzināšanai talkā tiek ņemtas arī partiju priekšvēlēšanu programmas.
Diemžēl, veidojot Satversmes sapulces šķirotavu, abas šīs metodes izmantot nav iespējams. Starp mums sen vairs nav neviena no Satversmes sapulces deputātiem, kas varētu sniegt atbildes uz jautājumiem. Tāpat 1920. gada sākumā vien retam vēlēšanu sarakstam bija pilnvērtīga vēlēšanu programma. Daudz biežāk tie ir atsevišķi saukļi, kā, piemēram, "Zemi visiem bezzemniekiem" vai "Likums un kārtība", kas katrai partijai ir atšķirīgi un no kuriem ir grūti izdibināt nostāju plašākā jautājumu lokā.
Tomēr attiecībā uz lielāko daļu partiju jeb, latviskojot angļu valodas vārdu mainstream, "pamatvirziena partijām" ir iespējams noteikt šīm partijām pozīciju skalā labējs-kreiss/ konservatīvs-sociālistisks.
Tāpat Satversmes sapulces laikā bija izteikta atšķirība kampaņās, kas vērstas uz lielo pilsētu – Rīgas, Daugavpils, Liepājas un Jelgavas –, mazpilsētu un lauku iedzīvotājiem. Attiecīgi veidojas arī partiju pozīcijas skalā pilsēta-lauki. Balstoties uz šīm divām dimensijām, izlēmu grupēt pamatvirziena partijas pēc politiskā kompasa principa. Tāpēc, atbildot uz šķirotavas jautājumiem, jūs iegūsiet punktus, kas jūsu rezultātu novirzīs tā laika Latvijas politikas labējā vai kreisā virzienā, kā arī noteiks jūsu atbalstu uz metropoles vai uz provinces attīstību vērstai politikai.
Bet tik un tā puse no vēlēšanu sarakstiem pilnībā nepakļaujas iepriekš aprakstītajiem principiem. Tas saistās ar Satversmes sapulces vēlēšanu specifiku – pieci ievēlētie vēlēšanu saraksti pārstāv minoritāšu intereses, bet trīs kandidēja tikai Latgalē. Attiecīgi veidojas vēl divas grupas – minoritāšu un Latgales vēlēšanu saraksti.
Lai gan starp minoritāšu partijām ir iespējams izdalīt skaidras ideoloģiskās pozīcijas, Satversmes sapulces vēlēšanās kandidēja partiju apvienības. Tāpēc, piemēram, Vācbaltu apvienotajā vēlēšanu sarakstā bija gan progresīvas pārliecības liberāļi, gan galēji konservatīvie, starp kuriem pretrunu bija vairāk nekā kopīgā, un vienīgais vienojošais elements bija etniskā piederība. Līdzīgas, bet mazāk krasas pretrunas valdīja arī poļu, ebreju un krievu apvienotajos sarakstos. Tāpēc arī atbalsta noteikšanai šīm partijām ir paredzēti atsevišķi jautājumi. Tāpēc, izvēloties noteiktas atbildes, kā rezultātu šķirotava piedāvā gan attiecīgo etnisko sarakstu, gan pārliecībai vistuvāko pamatvirziena partiju.
Vieglāk politiskajā spektrā kategorizēt ir Latgales partijas. Lai gan varbūt ne gluži konvencionālā nozīmē, tomēr Latgales ļaužu partija starp šiem trim sarakstiem ir viskreisākā, Latgales Zemnieku partija ir centriski labēja, bet Latgales Kristīgo zemnieku savienība ieņem konservatīvo spārnu Latgales politikā. No pamatvirziena partijām šos trīs vēlēšanu sarakstus nošķir to atbalsts Latgales autonomijai. Un, lai gan starp trim Latgales politiskajiem spēkiem atšķīrās viedoklis par autonomijas apmēriem, visas atbalstīja ideju, ka Satversmē kā minimums būtu jānosaka aizsardzība Latgales kultūrai un izloksnei. Arī šajā gadījumā papildus izvēlētajai Latgales partijai būs iespējams uzzināt arī vairāk par uzskatiem vistuvāko pamatvirziena partiju.
Jautājumu formulējums
Pēdējais punkts, par kuru vēlos ieviest skaidrību, ir veids, kādā esmu noformulējis jautājumus un atbilžu variantus. Daļa jautājumi ir vērsti uz jūsu pozīcijas noteikšanu tā laika Latvijas politikas labēji-kreisā spektrā. Tajos ir uzstādītas ar vairākas politikas problēmas, kas bija aktuālas, nosakot jaunās valsts pamatus.
Lai gan ne vienmēr visas problēmas bija skaidri definētas vēlēšanu sarakstu priekšvēlēšanu aģitācijā, lielākais vairums vēlētāju sagaidīja to atrisinājumu sev labvēlīgā gultnē. Tāpat par visām notika asas diskusijas Satversmes sapulcē, kā rezultātā iezīmējās pretrunas, kādas valdīja starp labējā un kreisā spārna politiķiem. Šo jautājumu formulējumā es iespēju robežās centos izmantot mūsdienu Latvijas iedzīvotājam saprotamus formulējumus. Tāpat katru jautājumu ievada īsāks vai garāks konteksta izklāsts. Jautājumu ievadus var arī nelasīt, tomēr es ceru, ka pacietīgākajiem tie radīs labāku izpratni par brīžiem sarežģīto, bet interesanto Latvijas Satversmes tapšanas vēsturi.
Otra jautājumu grupa ir paredzēta, lai noteiktu jūsu pozīciju attiecība uz lauku un pilsētu attīstību, kā arī varas centralizācijas pakāpi. Šie jautājumi ir mazāk saistīti ar Satversmes sapulces galvenajām pozīcijām. Tā vietā to uzdevums ir palīdzēt labāk noteikt tieši jums piemēroto izvēli. Tāpat ir iekļauti papildjautājumi, kas palīdz noteikt jūsu pozīciju attiecībā uz Latgales un etnisko minoritāšu partijām.
Attiecīgi arī atbildes uz jautājumiem ir veidotas tā, lai varētu sašķirot jūsu pozīciju asī labējs-kreiss un pilsēta-lauki. Atbildēs es iespēju robežās iekļāvu argumentus, kas izskanēja Satversmes sapulcē par labu vienai vai otrai izvēlei attiecīgi no labējā, centra un kreisā spārna.
Ceru, ka Tev, dārgais LSM.lv lasītāj, Satversmes sapulces šķirotava būs ne vien informatīva, bet arī interesanta!
Materiāls pirmo reizi LSM.lv publicēts 2020. gada 1. maijā.
