Pēc vakardienas LTV1 diskusijas "Tieša runa" man kļuva žēl. Rīgas pašvaldības, savu tautiešu (drošības labad precizēšu - te domāju visus Latvijas iedzīvotājus) un sapņu par to, ka kādreiz būsim Ziemeļvalsts. Jo, kamēr mēs ar vieglo roku norakstīsim daļu pilsoņu, mums diez vai sanāks produktīvi strādāt. "Tiešas runas" viesi vakar vienojās par to, ka ar krievvalodīgajiem vēlētājiem Rīgā runāt nav vērts - tie visi ir sapulcējušies ap vienu līderi un nekas viņus nevarot "atvairīt" no Nila Ušakova. Vienvārdsākot, aunu-zombiju bars.
Taču manā Rīgā dzīvo pavisam dažādi krievvalodīgie. Jaunie hipsteri, kas pavada vakarus "Chomsky", Kaņepes Kultūras centrā, Kalnciema kvartālā un sapņo par sakārtotu velo infrastruktūru. Vienkārši krievu jaunieši, kas redz savu nākotni Eiropā, par piemēru var būt kaut vai Annas un Ksenijas apņemšanās kārtot pilsonības eksāmenu un viņu motivācija. Mikrorajonu iedzīvotāji, kas ikdienā brauc ar auto un bija nokaitināti ar Barona, Brīvības un Lāčplēša ielu remontiem. Rīgas kapitālsabiedrību darbinieki, kas spiesti stāties bezjēdzīgajās arodbiedrībās un tika dzīti uz "Saskaņas" piketiem.
Nils Ušakovs nav un nekad nav bijis viņu līderis, bet vēlēšanu dienā šie cilvēki paliek mājās - neviena no konkurējošām partijām pat nemēģina viņus uzrunāt. Jo pēc vakardienas "Tiešas runas" paliku domās, ka Latvijas lielāko partiju pārstāvji savā garajā mūžā sastapuši vienu un to pašu Latvijas krievvalodīgo - dusmīgo pensionāri, kas skatās Kiseļovu un lasa pašvaldības izdevumu "Moja Riga".
Un ar tādu gan runāt neesot nekādas jēgas.
Tomēr vēlos arī iziet ārpus ierastā "bet ir arī labie krievi" argumenta rāmjiem. Jo galu galā man var oponēt, ka šādu manis aprakstīto vēlētāju ir mazākums un man nav aptaujas datu, ko likt pretī, tikai pašas novērojumi.
Bet pat ja 102% Rīgas krievvalodīgo vēlētāju būtu lojāli Ušakova fani, kāpēc viņi automātiski tiek izmesti miskastē?
Kur ir tās Latvijas politikas svētraksti, kur rakstīts, ka katrs "Saskaņas" atbalstītājs ir būtne bez domāšanas, loģikas un patstāvīgas spriestspējas. Visi šie vēlētāji ir dzīvi cilvēki - ar savām bēdām, jūtām, motivāciju un politisko loģiku, kas ne vienmēr ierakstās "mīlu Putinu, tātad mīlu Ušakovu" rāmjos. Un ar šiem cilvēkiem var un vajag runāt, viņus var pārvilināt. Bet tas ir smags darbs, kas pieprasa vēlmi ieklausīties un iedziļināties, ka arī prasmi iziet no komforta zonas.
Daudz vieglāk un jautrāk ir spēlēt ierasto priekšvēlēšanu spēli "Kurš te profesionālākais latvietis".
Arī rezultāts paredzams. "Saskaņas" vēlētājs - turpina būt paslēpts aiz Purvciema "Ķīnas mūra", bet pašu elektorātam var no jauna apgalvot, ka "viņi tur" vienkārši nozombēti.
