Trešdien gandrīz tiešajā ēterā risinājās īsta starptautiskā gūstekņu apmaiņa pēc labākajiem Holivudas grāvējfilmu scenārijiem. Tās rezultātā no Rostovas pie Donas lidostā vienlaikus pacēlās divas lidmašīnas: viena – no Krievijas prezidenta Vladimira Putina flotes – mājās veda divus terorismā apsūdzētos Krievijas karavīrus Aleksandrovu un Jerofejevu, otra – Ukrainas prezidenta Petro Porošenko lidmašīna – aizlidoja uz Kijevu ar vienu no, iespējams, pazīstamākajām karagūsteknēm pasaulē Nadeždu Savčenko. Apmaiņas detaļas nakts telefonsarunās panāca četru valstu –Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas – līderi.
Un vēl kāda simboliskā detaļa - apmaiņa notika tieši divus gadus pēc Pjotra Porošenko ievēlēšanas Ukrainas prezidenta amatā. Bet tā, visticamāk, ir sakritība. Jo Savčenko pret Jerofejevu un Aleksandrovu apmainīja, tiklīdz tas bija iespējams, proti, bija jāsagaida Ukrainas tiesas sprieduma stāšanās spēkā. 23.maijā tas notika, 25.maijā visi trīs jau bija mājās.
Par to, ka Savčenko varētu apmīt pret Krievijas pilsoņiem, runāja jau kopš gada sākuma, un Krievijas neatkarīgie mediji to pieminēja pie katras ziņas no Savčenko tiesas procesa sēdēm. Jau toreiz bija skaidrs, ka Kremlim un Kijevai būs jāizdomā, kā to pasniegt, jo karagūstekņu apmaiņa šajā gadījumā nav iespējama. Pirmkārt, karagūstekņus vispār netiesā, un, otrkārt, Krievija neatzīst sevi par bruņotā konflikta dalībnieci.
Līdz pēdējām brīdim šķita, ka abas puses ļautu notiesātajiem izciest sodu dzimtenē. Bet, lai tas notiktu, abām valstīm būtu jāatzīst pretinieka tiesas spriedumu. Nezinu, kā Putins, bet Porošenko vairākkārt skaidri pauda, ka viņš nekad neatzītu spriedumu Savčenko lietā. Trešdien kļuva skaidrs, ka atrasts trešais risinājums – apžēlošana. Porošenko apžēloja Krievijas pilsoņus, Putins – Savčenko.
Taču, ja Ukrainas prezidentam savai tautai nekas nebūtu jāpaskaidro (Savčenko ir Ukrainas varone un viņas dēļ nav žēl palaist mājās divus Krievijas pilsoņus), Vladimira Putina situācija bija sarežģīta. Divus gadus valsts mediji būvēja "banderovietes", visu krievu nīdējas un slepkavas tēlu. Un tagad pēkšņi Putins Savčenko apžēlo.
Turklāt Savčenko atteicās lūgt apžēlošanu, un sanāk – Putins to izdarītu pats? Propagandas stūrim, kurā prezidents pats sevi iedzina, risinājums, manuprāt, atrasts ļoti cietsirdīgs.
Krievijas prezidenta kabinetā sēž divas ļoti skumjas sievietes. Viņas skatās galdā un neko nesaka, runā vien prezidents. No viņa mēs uzzinām, ka pirms diviem gadiem bojāgājušo žurnālistu radinieces – sieva un māsa – jau martā it kā esot pieprasījušas Savčenko apžēlošanu.
Sabiedrisko attiecību gājiens, kura dēļ sērojošās sievietes bija steidzami jāved uz Kremli tēlot šajā spēlē.
Kāpēc Putinam tas bija vajadzīgs – tas, iespējams, ir galvenais jautājums. Pirmkārt, protams, starptautiskais spiediens. Diemžēl, kad Krievijā politisko apsvērumu dēļ apcietina pašu iedzīvotājus, ārzemju līderi vien pakrata ar pirkstu. Skaļie tiesas procesi pret citu valstu pilsoņiem, tas jau ir nopietni. Tos Krievijas politologi ciniski sauc par "konserviem" – uz ilgiem gadiem notiesātie Ukrainas pilsoņi, kurus vēl ilgi var izmantot kā argumentu pārrunās.
Iespējams, Savčenko atbrīvošana ir tāds kā labās gribas žests Minskas procesa kontekstā. Un, izskatās, ledus tik tiešām ir sakustējies. Kijevā jau skan pieņēmumi par iespēju Donbasā rīkot vēlēšanas (tas varētu būt saistīts ar vienu no Minskas procesa nosacījumiem – īpašo statusu Ukrainas austrumiem), bet Vladimirs Putins piekrīt tam, ka Donbasam ir jāatgriežas Ukrainas kontrolē.
Bet tas viss ir abpusēji izdevīgi, un es šaubos, ka par Savčenko atbrīvošanu Vladimirs Putins nepieprasīja sev kaut kādu "bonusu". "Bonusu", ko viņam kolektīvi solīja nakts pārrunās Merkele, Olands un Porošenko. Ir tāds joks – runā, ka Putinam ļoti patīkot amerikāņu kompānijas “Netflix” seriāls "House of cards"/"Karšu namiņš" un prezidents esot pārliecināts, ka tur atainotais tieši atbilst ASV notiekošajam. Šādas nakts sarunas starp lielvaru līderiem un tirgošanas rītausmā ir precīzi "House of cards" stilā.
Bet kas varētu būt bonuss? Es domāju, ka, uzmanīgi vērojot tuvāko mēnešu ģeopolitiskās spēles, to varēs labi ieraudzīt.
Pašai Savčenko šodien paredzēta preses konference. Iespējams, tieši tās laikā kļūs skaidrs, kāda loma būs viņai gan Minskas procesā, gan Ukrainas politikā. Te daudz ir atkarīgs no tā, vai Savčenko atbalstīs prezidenta Porošenko pozīciju un kļūs par lielās politikas mazo skrūvīti, vai, kā tik daudzas reizes pirms tam, viņa demonstrēs spītību, nepakļaušanos autoritātēm un ies pati savu ceļu. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts.
