Loģika ir vienkārša – ja kāda ideja vai prakse bija Hitleram vai nacistu režīmam raksturīga, tā ir nosodāma jau pašā saknē. Dažreiz uzskata, ka, diskusijā izmantojot “Hitlera kārti”, dalībnieks uzreiz zaudē, jo salīdzināt jebko ar absolūto ļaunumu ir šķietami viegli, bet neko nepasaka par lietas būtību.
Diemžēl "Reductio ad Hitlerum" priekšvēlēšanu laikā ir bieža parādība arī Latvijas medijos, sociālajos tīklos un politiskajos materiālos. Totalitārā diktatora Hitlera vietā izmanto autoritārā režīma ieviesēju, Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Atļaušos norādīt, ka abi ir līdzvērtīgi bezgaumīgi.
Minēšu divus piemērus, kas trāpījās šodien. Viens ir politiķa Olafa Pulka ieraksts tviterī, kur ir atsauce uz portāla rakstu: “Melnā PR kampaņa izraisa sašutumu, “Saskaņas” līderi neko nezinot. Putins arī nezinot, ka Krievijas armija ir Ukrainā”. Tas vien, ka Vladimirs Putins kaut ko pašsaprotamu neatzīst, nenozīmē, ka neatzīt vai nezināt automātiski ir slikti.
Daudz grūtāk, bet svarīgāk, ir īsajā tvītera formātā uzdot citus jautājumus – vai partijas līderiem ir jābūt informētiem par visiem priekšvēlēšanu kampaņas aspektiem, vai pieminētais gadījums ir likuma pārkāpums, kāda ir pasaules prakse?
Tad būtu iespējams izvērtēt politiķu atbildību.
Otrs piemērs ir anonīmā aģitācijas lapele, kur kolāžas formā attēlots vienādojums: Sudraba + Ušakovs = Putins. Lapas otrajā pusē ir skaidrojums par Ingunas Sudrabas partijas neskaidro finansējumu un ceļojumu Maskavu, bet “Saskaņai” pārmesta nevēlēšanas nosodīt Krievijas agresiju Ukrainā Saeimas balsojuma laikā. Visi šie aspekti ir īpašu jautājumu vērti. Piemēram, kādas ir sekas “Saskaņas” pozīcijai Ukrainas jautājumā un ko tas nozīmē Latvijai, kāpēc ir nepieņemami, ka partijai ir neskaidras izcelsmes finansējums un ar ko tas draud. Taču tā vietā autors rezumē, ka nosauktie politiķi ir tas pats, kas Putins, tātad – slikti.
Nojaušot iespējamus pārmetumus, piebildīšu – šīs slejas mērķis nav attaisnot Vladimiru Putinu, Krievijas agresiju Ukrainā vai jebkuru Latvijas partiju. Vēlos vien norādīt, ka pat par šķietami pašsaprotamām lietām ir jādiskutē ar kvalitatīviem argumentiem, nevis jāizmanto "Reductio ad Putinum" paņēmiens.
