Sadaļas Sadaļas

Olga Dragiļeva: Krievijas – Trampa mīlas stāstam tumši mākoņi pie apvāršņa?

"Ja Tramps atzīs, ka Krima ir mūsu, atcels sankcijas, vienosies ar mums Sīrijas jautājumā un atbrīvos Asanžu, es aiziešu pensijā. Jo pasaule būs brīnišķīga." Šādi Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā komentēja valsts ziņu aģentūras "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simonjana. 

Šis izteikums izklausītos dīvaini, ja neņemtu vērā to, ka Simonjana vada nevis mediju, bet gan propagandas mašīnu un īsteno nevis kādu žurnālistisku misiju, bet ievieš dzīvē Vladimira Putina redzējumu par Krievijas dienas kārtību, tostarp ārpolitikas.

Un viņas vārdi ļoti precīzi atspoguļo Putina vīziju, viņa ārpolitikas mērķis ir viens - runāt ar ASV prezidentu ka līdzīgam ar līdzīgo. Lai Krievija un ASV kā vecajos labajos laikos dalītu pasauli.

Tieši par to Vladimirs Putins, iespējams, runā, kad sūdzas par vienpolāro pasauli.

Taču pēc vakardienas gavilēm šodien Krievijā iestājušās paģiras. Vai tiešām Tramps būs tas cilvēks, ar ko Putins varēs čomiski parunāt un divatā vienoties? Jā, Tramps pat vizuāli līdzinās vienam no Krievijas prezidenta lielākajiem "Eiropas draugiem" Berluskoni. Bet ar izskatu vien nepietiek.

Kā teica Krievijas pieredzējis politologs Staņislavs Belkovskis, Tramps ir uzņēmējs, viņš gatavs noslēgt darījumu, bet jautājums ir - vai Vladimiram Putinam ir ko piedāvāt. Lai kas arī nesēdētu pretējā sarunu galda pusē, Vladimiram Putinam būs no kaut kā jāatsakās - konflikta Donbasā, Bašara al Asada atbalstīšanas, paša opozīcijas apspiešanas. Ja viņš uz to nebūs gatavs, pat Donalda Tampa populisms diezin vai viņam līdzēs.

Trampu arī dēvē par neparedzam un nestabilu līderi. Tāds ir arī Vladimirs Putins.

Un divu kodolvalstu neparedzamo līderu attiecības vieš bažas.

Un "Rossija segodnja" redaktorei Margaritai Simonjanai pensija pavisam noteikti nav redzama pat pie horizonta. Jo līdz šīm viņas darbs bija salīdzinoši viegls - visās Krievijas bēdās bija vainojamas tieši Amerikas Savienotās Valstis. Ja ticēt iknedēļas Dmitrija Kiseļova raidījumam, tieši ASV ar Briseles birokrātu palīdzību atnesa Krievijai demogrāfiskās problēmas, nepaklausīgās kaimiņu tautas, spītīgo opozīciju.

Krievijas tautas vienotība jau gadiem bija būvēta, izmantojot antiamerikānismu.

Bet kāds vēl antiamerikānisms, ja par lielvalsts prezidentu ievēlēts tik ilgi apjūsmotais Tramps?

"Rossija segodnja" ideologiem darba būs vēl daudz - jāizdomā, kā no gaišā tēla Donalds Tramps pārvērtīsies par bubuli. Var nešaubīties, ka tas sanāks - galu galā šovasar valsts televīzijas kā pēc burvju nūjiņas pārtrauca pret Turciju vērstu histēriju un Redžeps Tajips Erdogans atkal kļuva par draugu un sabiedroto. Pirms vairāk nekā gada Novorosijas stāsts, kuram tik daudz laika veltīja puse no ziņu izlaidumiem, nemanāmi pārtrūka un tika nomainīts pret Sīrijas stāstu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt