Olga Dragiļeva: Kāpēc Krievijā nebūs Maidana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Protesta akcijas Maskavas centrā daudzi Latvijā bieži sagaida ar cerību, ka tūlīt pat kaimiņvalsti sagaida demokratizācija. Tomēr reizi no reizes gan mums, gan citiem Rietumos nākas vilties. Tas, visticamāk, turpināsies vēl ilgi.

Maskavas opozicionāru aprindās joprojām jūtams rūgtums par 30.decembra protesta akcijas rezultātu. Protestēt pret notiesājošo spriedumu Aļeksejam Navaļnijam un viņa brālim Oļegam ieradās tikai neliela daļa no lietotājiem, kuri piereģistrējās pasākuma "Facebook" lapā. Atnākušie bez iebildumiem pakļāvās policijas spiedienam un ātri vien atbrīvoja protesta vietu, Manēžas laukumu, un devās mājās. Pasākums beidzās agri - ar gandrīz 300 aizturētajiem un milzu Ziemassvētku rotājuma “ieņemšanu” vairāku stundu garumā, ko veica neliela aktīvistu grupiņa ar "Pussy Riot" dalībniecēm priekšgalā.

Pēc neizdevušamies protestiem kļuva skaidrs, ka Krievijas opozīcija vismaz pagaidām nespēj radīt kritisko masu un organizēt pamanāmu protestu.

Šķiet, ka tā ir omulīgi iekārtojusies tviterī, feisbukā un instagramā, kur arī sūdzas par demokrātijas trūkumu un apspriež pēdējos Navaļnija vadītā Pretkorupcijas fonda atklājumus, bet nespēj rādīt jaunu Maidanu.

Pagaidām nevienam nav atmodināšanas eliksīra receptes, lai pārtrauktu krievu tautas miegu.

Tomēr sagaidīt Maidanu Krievijā ir bezcerīgi, vismaz pagaidām. Ukraina 2013.gada decembrī un šodienas Krievija ir divas ļoti atšķirīgas valstis. Pirms desmit gadiem ukraiņi jau ir pieredzējuši protestu un tautas sapulču spēku, bet līdzās Janukoviča “Reģionu partijai” Ukrainā pastāvēja citi spēcīgi, oligarhu finansētie alternatīvie politiski spēki. Protestos piedalījās arī daudzi Augstākas Radas deputāti.

Neskatoties uz lielu naudas varu žurnālistikā, Ukrainā tomēr valdīja nosacīta vārda brīvība.

Krievijas situācija ir pavisam cita. Bijusī “Lenta.ru” redaktore un “Meduza” dibinātāja Gaļina Timčenko nesen pieminēja, ka pēdēja gada laikā Krievijas parlaments pieņēma ap 70 aizliedzošus likumus. Kopš Bolotnajas laukuma sadursmēm paaugstināti sodi par piedalīšanos nesankcionētās protesta akcijās, iztiesātas arī vairākas paraugprāvas. Jebkurš pat mazākā piketa potenciālais dalībnieks apzinās - viņš riskē ar vairākiem gadiem cietumā. Neatkarīgo mediju Krievijā tikpat kā nav, bet Vladimirs Putins ar līdzgaitniekiem ir daudzu gadu garumā sistemātiski iznīcinājis jebkādu politisko iniciatīvu – opozicionāri pat nespēj piereģistrēt partiju, bet uzņēmēji neuzdrošinās tās finansēt. Šādos apstākļos Krievijas pilsoņiem nav nedz vēlmes, ne iespējas mainīt varu valstī. Un, pats svarīgākais, nav arī demokrātijas kultūras.

Turklāt, ka savā blogā ļoti trāpīgi atzīmē citādi apšaubāmas idejas pārstāvošs opozicionārs Vladimirs Milovs, Ukrainas protesti sākās, kad parādījās ideja, kura spēj apvienot nācijas lielāko daļu. Pagaidām Krievijā šādas idejas nav.

Lai cik kupls nebūtu Navaļnija atbalstītāju pulks, viņa vārdā vai pēc viņa aicinājuma ielās nekad neizies kritiskā masa.

Manuprāt, nav iespējams paredzēt, kas tieši kļūs par pietiekoši stipro visu Krievijas tautu vienojošo ideju un vai tas vispār notiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti