Ivars Zviedris
Īrijas latviešu sabiedrības aktivitātēs veksfordieši piedalās maz. Viņi ir patālu no citiem un aizņemti darbā, lai brauktu uz svētdienas skolu vai citiem pasākumiem.
Veksfordā ir daudz mūsējo no Saldus. Visslavenākais ir Niks Ziemelis (16). Viņš vienā no Īrijas talantu konkursiem ir ticis līdz finālam. Tas pateicoties Nika tētim, mammai un māsām, kas palīdz Nikam filmēt viņa repera klipus. Viņi ir komanda, kurai pateicoties Niks var realizēt savas ieceres.
Niks grib kļūt par filmu režisoru. Kad jautāju viņam, kādu filmu viņš uzņemtu par Īriju, Niks atbildēja, ka filmā noteikti būtu skaistā Īrijas daba. Tai nenoliedzami ir liels spēks. Klinšainais okeāna krasts, dzeloņainie krūmi ar koši dzelteniem ziediem, akmens krāvumu sētas kalnainajā ainavā, vējš, sīkais lietus un dievišķa gaisma ietekmē cilvēku domas un prātus.
Var tikai minēt, ja nebūtu Īrijas, vai tad būtu tāds reperis Ziemelis. Varbūt viņš Saldū dziedātu brāļu Ziemeļu dziesmiņu “Uzsniga sniedziņš balts”,
ēstu zirņus ar speķi un nebūtu nekāda "Twigger lake" konta Youtubē.
Haralds Ozols
Par Niku Leo Ziemeli runājām jau ceļā uz Īriju, jo bijām viņu redzējuši un dzirdējuši pirms tam atsūtītajā „Twigger Lake” youtube kanālā. Tajā viņš ievieto visdažādākā satura video, sekojot aktuālākajām jauniešu tendencēm, kas uzreiz man liecina par viņa mērķtiecību tikt pamanītam. Ir gan populārāko spēļu montāžas, video dienasgrāmatas un arī mūzikas klipi paša veidotajam repam.
Ar skatuves vārdu „Nix” viņš jau ir ieguvis auditoriju, kas regulāri arī vēlas viņā klausīties. Var just, ka, veidojot video, zēns ir centies, gan piedomājot pie kadriem, gan arī neslinkojot montāžā.
„Twigger Lake” kanāls izskatās tīri labi un izskatīsies vēl labāk, ja turpinās jau iemīto taciņu. Man piekrīt arī vairāk nekā tūkstoš citi skatītāji, kas abonējuši Nika centienus, kā arī „Wexford Has Talent” diploms, kas stāv uz plaukta.
Jāpiebilst, ka latviski runājošajai auditorijai jāpaliek bešā, jo puisis savos darbos izmanto angļu valodu, kurā pats arī domājot. Tas parocīgi sader ar jau iepriekšminēto mērķtiecību, jo neeksistējošā valodas barjera atvieglos Nika plānu reiz pārvākties uz Ameriku, kur, radot savus darbus, kameru pret viņu vairs nevajadzēs turēt paša tēvam.
Šāda valodas barjera gan eksistēja, kad Niks sāka mācīties Īrijas skolā, tādēļ pats uzskata, ka pārvākšanās no Latvijas viņa dzīvē ir bijis grūts, taču svarīgs notikums.
Citi bērni nesaprata ne vien to, ko puisis saka, bet arī citas latviešu dīvainības, proti, uz skolu līdzi ņemtās „latviešu maizes”, par kurām detalizētāk nesanāca pajautāt. Žēl, jo varbūt tur slēpjas kāda vēl neatklāta tradicionāla latviešu ēdiena recepte.
Tagad gan visi visu saprot, Nikam draugu netrūkst, un ar „Nix” uz ielas sveicinās pat svešie.
Ja viss izdosies, kā iecerēts, reiz Niks būs bijis gan latvietis, gan īrs, gan amerikānis. Atliek tik no katra paņemt to labāko, un lepoties varēs visi.
Anna Ķirse
Īrijas dienasgrāmata
Studijas "Dokumentālists" filmēšanas grupa - komponiste Anna Ķirse, režisors Ivars Zviedris un operators Haralds Ozols - devušies uz Īriju, lai filmētu latviešu pusaudžus. Filmēšanas grupu interesē viņu identitāte vai arī tās īriski latviskais sajaukums. Filmā iecerēts izmantot netradicionālo dokumentālā kino paveidu - dokumentālais mūzikls. Lai pavadītu vairāk laika ar filmas varoņiem un optimizētu filmēšanu, grupa izmanto "māju uz riteņiem". Ar jauno dzīves vietu mēneša garumā viņi apceļo Īriju un latviešu tīņus, kā arī raksta dienasgrāmatu LSM.lv.
pētīšu dainu tekstus, kā arī senos latviešu buramvārdus, lai turpinātu veidot skaņdarbus topošajai filmai.
Pirms šī brauciena nekad nebiju satikusi tik daudz pusaudžu tik īsā laikā. Tas mani spēcīgi ietekmēja un lika aizdomāties par vairākām tēmām. Atrodoties šeit, man katru nakti rādījās sapņi, kuros jūtamas konotācijas ar Freida un Junga psihoanalīzes teorijām.
Ir gandrīz neiespējami dažos teikumos ietvert manas šī brauciena pārdomas, jo jūtu un zinu, ka aiz tām būs vēl domas par domām par domām.
