Vēlāk solisti strādā ar vokāliem pedagogiem Valdu un Karīnu, gatavojot solo priekšnesumus. Brīvajā laikā strādā radošā darbnīca, kur iespējams veidot kompozīcijas no ziediem. Savukārt, lūkojoties pāri Minhauzena Undas viesnīcas teritorijai, var redzēt, kā saulē laistās jūras krasts, kurp dalībnieki dodas baudīt brīvā laika atpūtas brīžus.
Sadraudzības laiks jauniešiem nometnē ir īpaši svarīgs un emocionāli pacilājošs, jo tieši vasaras nometnes piedzīvojumi un draudzības ir tas, kas dod lielu pozitīvo pienesumu, kuru paturēt sirdī un atcerēties gada griezumā. Varbūt tādēļ mēs vienmēr pēdējā nometnes dienā atvadāmies viens no otra ar asarām acīs, lai gan zinām, ka lielākā daļa tiksies kora mēģinājumos, taču tas nav salīdzināms ar to sadraudzību un mīlestības izpausmi, kāda valda nometnē.
Vakara gaitā nometnē viesojās digitālās pasaules pārstāvji un projektu vadītāji no "Accenture", lai pastāstītu nometnes dalībniekiem, kādas ir inovācijas tehnoloģiju industrijā, kā arī informētu par to, kādas ir jauniešiem iespējas startēt uzņēmuma rīkotajās apmācībās. "Accenture'' pārstāvji sagatavoja trīs dažādas iekļaujošas aktivitātes, lai veidotu jauniešiem arī praktisku izpratni par to, kā tehnoloģijas strādā reālā vidē. Jaunieši testēja digitālo mākslīgo intelektu “Aleksa”, digitāli vadāmos robotus caur telefona aplikāciju, kā arī digitālās realitātes brilles, caur kurām varēja izpildīt dažādus uzdevumus. Trīs stundu lekcija izvērtās par digitālu piedzīvojumu, kurā nebija vienaldzīgo. Atkal jaunieši bija sajūsmināti par iekļaujošām iespējām.
“Arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir atvērtas durvis digitālai telpai,” sacīja Līva.
Vakars noslēdzās ar semināru par vīrišķību un veselību, kuru vadīja fonda “Movember” pārstāvis Helmuts Bēķis. Sākotnēji puiši mazliet kautrējās, bet vēlāk stundas garumā plānotā nodarbība paildzinājās līdz pat divām stundām, jo patiesībā ir daudz jautājumu, lai atklātu sevī vīrišķību, veselīgu skatījumu uz pašidentitāti un fizisko sagatavotību. Visbiežāk jauni cilvēki aktīvi darbojoties, nepievērš īpašu uzmanību, ja ķermenis signalizē par sāpēm vai kādu diskomfortu, kas jāpamana, lai novērstu sekas. Un nezināšana ir par iemeslu, kādēļ nereti izvēlamies – paciest, līdz pāriet, nevis vērsties pēc palīdzības.
Tā arī jauniešiem ar īpašām vajadzībām, ņemot vērā, ka vēlme pēc neatkarības un pilnvērtīgas dzīves ir tik spēcīga un tik dabīgs stāvoklis ikvienam, ka nereti tiek ignorēti vēl citi kārtējie veidi kā saņemt palīdzību, kas liek justies atkal mazāk spējīgam. Tādēļ ir jāizvēlas īstie vēstneši, kuri paši spēj saprast un nenoliegt to, cik vērtīgi ir arī cilvēkam ar invaliditāti realizēties dzīvē, būt veseliem un ieraudzīt sevi kā personību, nevis vajadzību kopumu. Svarīgi saprast, ka aicinājums cilvēkam ar invaliditāti būt veselam var reizēm izklausīties ironizējoši vai aizvainojoši. Taču es uzskatu, ka invaliditāte ir slimības sekas, ka ir ilgstošs process, neatgriezenisks. Savukārt pati slimība ir pārejošs stāvoklis. Līdz ar to, ja man kāds teiktu, vai esmu slima un man ir jāārstējas, tad šajā gadījumā es atbildētu, ka invaliditāte ir tikai daļa no manas personības, bet ne fokuss. Līdz ar to, arī
runājot par vīriešu veselību, jauniešiem tiek dota izpratne, ka neatkarīgi no invaliditātes ir jārūpējas par sevi.
Šajās dienās jauniešiem tiks piedāvātas vairākas izglītojoša satura lekcijas, semināri, darbnīcas, lai veicinātu iedziļināšanos pašizaugsmē un atklātu sevī jaunas intereses.
Šajā gadā mūsu nometnei aprit 10 gadi, un ir īpaši aizkustinoši redzēt, kā esam izauguši no bērniem par jauniešiem, no jauniešiem par pieaugušiem cilvēkiem,
kuri uzsāk darba gaitas vai sapņo par plašākām radošo izpausmju iespējām. Ir svarīgi palīdzēt jauniešiem just savu vērtību, personības izaugsmes vajadzību un pašapliecināšanos, kā arī atklāt, cik svarīgi ir rūpēties – par sevi un par citiem.
