Konkursam atvēlēts arī balvu fonds, kurš, kā minēts nolikuma 5. punktā, ir 3500 eiro, kas pēcāk tiek sašķelts šādās attiecībās – 2500 eiro labākajam grafiskajam risinājumam, 1000 eiro labākajam sauklim. Kas lems, kas tiesās? Protams, ka trekna daļa balsu nāks no atbildīgās tautas, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka tautas balsojums ir vērtīgs, vienmēr vedis uz gaismu un licis sadoties mums rokās ciešāk kā jebkad! Tautas balsojumam tiks nodoti žūrijas apstiprināti darbi, lieki droši vien pieminēt, ka šajā vētīšanas saimē nav iekļauts neviens dizainers vai tekstu autors.
Pasākuma koncepcija vēl joprojām skan forši, un tā ir skumjākā iezīme visā, jo lielpilsētas identitātes izveide nedrīkst būt pasākums! Pasākums ir vidējā žvingulī ar ģimeni aizbraukt uz dzimto pagastu un piedalīties sporta spēlēs, kamēr sieva atgaiņājas no odiem, tuvojoties vakaram, arī no bērniem.
Līdzīgās domās ir iniciatīvas www.izglabrigu.lv autors Krists Dārziņš, kurš atbild uz jautājumu - ja tomēr Rīgas Domes konkursa uzvarētājs būs sagatvojis ko patiesi ģeniālu - kā rīkosieties?
“Tas būtu brīnums. Un mēs neticam brīnumiem, bet gan smagam darbam un tā augļiem. Ģeniāla pilsētas identitāte nav tikai skaists attēls logo. Ņemot vērā, ka neesam dzirdējuši, ka kāds cilvēks jau ilgu laiku gatavojas šim konkursam, veicot atbilstošus pētījumus un piesaistot stratēģus, mums nav pamata domāt, ka kaut viens no iesūtītajiem logo būs ģeniāls un pārdomāts.”
Īpaši skarbi šai idejai ar konkrētām ilustrācijām piekrīt cits iniciatīvas dalībnieks, reklāmas aģentūras “Mēmais” dizainers Toms Lūsis: "“Pirates of the Sea" un Artuss Kaimiņš – divi uzskatāmi piemēri ļaunumam, ko nes tautas balsojums un šmurgulība. Ja nevēlamies, lai galvaspilsētas seja ir kaitinošs izsmiekla objekts, tā jāveido profesionāļiem un par atbilstošu samaksu.”
Šāds precedents nav pirmais ne pasaulē, pat ne Rīgā. 2008. gadā tika izsludināts teju identisks konkurss, kas beidzās bez panākumiem, jo tā laika žūrija neapstiprināja nevienu iesūtīto piedāvājumu. Starp citu, 2008. gadā balvu fonds bija krietni pievilcīgāks kā šodien, pēc vecās manieres – 11 500 latu, pēc jaunā stila – 16 300 eiro. Dārziņš norāda:
“Dīvaini šķiet, ka Rīgai, kurai nebija identitātes, tika izsludināts atvērts konkurss, kurā netika pieņemts neviens logo un Rīgas Domei bija nepieciešami vēl veseli septiņi pārdomu gadi, lai izsludinātu principā tādu pašu konkursu. Šo gadu laikā ir palaists garām reāls ieguvums pilsētas atpazīstamībai starptautiski, ekonomiskais pienesums un pilsētas iedzīvotāju lepnuma paaugstināšana.”
Diemžēl ar visu šo pieredzes bagāžu Rīgas Domes pārstāvji nav izrādījuši padziļinātu interesi šīs iniciatīvas atbalstīšanā, kas šajā gadījumā rada mazliet augstprātīgu iespaidu.
Lai mēs nejustos vieni un pamesti šajā ķibelē, atcerēsimies par Jaunzēlandi. Vairāku desmitu gadu garumā aktuāla ir diskusija par karoga maiņu, un tas ir pašsaprotami. Pirmkārt, tas izskatās pēc Austrālijas karoga, otrkārt, tam stūrīti ir piekabināts Apvienotās Karalistes karogs, liekot reizi pa reizei atcerēties veco labo koloniālo periodu. Šķietami loģiska diskusija, tas tomēr būtu jancīgi, ja Latvijas karogam kādā stūrīti būtu piekabināta veco draugu emblēma, vai tā būtu Krievijas, Vācijas, Polijas, Zviedrijas utt. - nav svarīgi –, tas būtu jāmaina kopā ar profesionālu darba grupu.
Jaunzēlandes atklātajos karoga meklēšanas svētkos tika pieteikti ap 10 000 dažādu variantu, sākot no loģiskiem un saturīgiem, beidzot ar kivi, kurš šauj zaļus lāzerstarus no acīm. Vai šodienas Rīgai un Jaunzēlandei patiesi nav vairs citu nopietnu jautājumu, kuros ieguldīt laiku un cilvēkresursus? Droši vien, ka nē, labāk nodarbināt viņus neskaitāmu jancīgu zīmējumu pētīšanas darbos.
Lai nu kā būtu, ir labi, ka projekts www.izglabrigu.lv ir radies un ir bāzēts nevis uz sapņainām acīm, bet gan jomas speciālistiem, kuri dienu no dienas strādā pie nopietnu identitāšu izveides. Atstāsim zupas vārīšanu pavāriem, lai cik ļoti liktos, ka mājās briedinātais "Roltons" ir liekams pasaules galdā, vai ne, Nil?
