Ja raugāmies uz medaļu pretendentiem, tad tā varbūt arī ir – pat ārpus izslēgšanas spēlēm paliekošā "Valmiera" pēc mēneša varētu būt tur, kur cīnīsies citi. Tomēr arvien biežāk pašu spēlētāju, īpaši vadošo klubu, izteikumos ieskanējies vērtējums, ka spēku izlīdzināšanās nav cēlusi kopējo līmeni. Latvijas spēlētāju resursi pēdējās sezonās nav būtiski palielinājušies, tie ir izšķaidīti pa skaitliski vairāk komandām. Atļaušos piekrist, ka LBL čempionāts ir audzis intrigas ziņā, basketbola kvalitātē mīņājoties turpat. Kā apliecinājums tam ir Latvijas komandu rezultāti tepat Baltijas līgā. Pirms gada liela izgāšanās, šosezon līdz ceturtdaļfinālam tika divas mūsu komandas, pusfinālā turpina tikai BK “Ventspils”.
Sportisko intrigu meklētājiem daudz ko nebūs runāt atlikušajā regulārās sezonas daļā, jo labāko sekstets dalībai izslēgšanas spēlēs faktiski ir noskaidrots. Nosacīts klusums pirms vētras medaļu sadalē varbūt pat nav slikts. Sezonas noslēgums sola izcilu intrigu.
Favorītu ziņā būtisku izmaiņu nav – BK “Ventspils” un “VEF Rīga”. Latvijas čempionu apcirkņos Ventspilī valda stabilitāte un Roberta Štelmahera sistēmas. Abu favorītu pirmajā tikšanās reizē kurzemniekiem uzvarai ar to pietika, otrajā spēlē “VEF Rīga” guva pārliecinošu revanšu. Piespiedu kārtā, spēlējot bez savainotajiem centra spēlētājiem, parādot veidu, kādā basketbolā "Ventspili" var apspēlēt – agresīvā, ātrā, izmantojot pēc iespējas īsāku sastāvu. Ja vien abas komandas tiks līdz finālam, tas varētu būt ilgs.
Kā galvenie pretendenti uz līderu dueta izjaukšanu pieteikušies liepājnieki. Uvis Helmanis savu basketbola filozofiju sāk ar aizsardzību, viņam ir pietiekoši labi izpildītāji ar basketbola “buldogu” Andrju Mažuti kā tiešo palīgu laukumā.
Neierasti Liepājas klubam tas atļāvās visu sezonu maksāt algu savam līderim Marekam Jurevičum, kurš iepriekš savā dzimtajā komandā lielākoties spēlēja līdz pirmajam izdevīgajam piedāvājumam no ārzemēm. "Liepāja" izmantojusi vismazāk spēlētāju (15), kas liecina par visas komandas stabilitāti. Vienubrīd šķita, ka kurzemnieki regulāro sezonu varētu pabeigt kā otrie un uzreiz nodrošināt vietu pusfinālā, taču pēdējās nedēļās iestājusies neliela bedre. Lai atgrieztos otrajā vietā, jāuzvar visas atlikušās spēles. Visticamāk, šāds izslēgšanas spēļu maratons Helmanim pašlaik nav padomā. Gataviem jābūt aprīļa beigās un maijā!
"Jēkabpilī" pērn pirmo reizi tika sagādātas bronzas medaļas, tādēļ šīs sezonas mērķi nav zemāki. Sezonas laikā komandas spēlei trūka stabilitātes, kas galvenokārt bija saistīts ar ierobežotajiem spēlētāju resursiem. Pieredzējis, bet traumatisks sastāvs un ļoti liela atkarība no Rinalda Sirsniņa spēles sezonas laikā noveda pie neplānotiem zaudējumiem. Tomēr par vietu izslēgšanas spēlēs Edmunda Valeiko trenētajai komandai nav jāuztraucas un darba režīmā tā veikusi medaļu pretendentiem nepieciešamo pastiprinājumu. Pirmkārt, tiekot pie rezultatīva un meistarīga palīga Sirsniņam, par kādu kļuvis februāra mēneša līgas vērtīgākais basketbolists lietuvietis Dovids Rediks. Šonedēļ treniņos manīts vēl kāds amerikānis, kas liecina – "Jēkabpils" sastāva caurumus būs aizlāpījuši.
"Jūrmalā" pērn izcīnītā ceturtā vieta Ainara Zvirgzdiņa vadībā šķita kā komandas griesti, kurus būs grūti atkārtot. Arnis Vecvagars atrotīja rokas, ķērās pie darba un panāca to, ka sezonas pirmajā pusē par viņa komanda komandu runāja visi. 12 uzvaras pēc kārtas gadu mijā jūrmalniekus uz brīdi iecēla pat turnīra tabulas otrajā vietā. Pēdējā laikā zaudējumi vairāk un atgriešanās realitātē, ka izcīnīto pozīciju nosargāšanai būs vajadzīgs izcils visas komandas darbs. "Jūrmala" ir vienīgā no pirmajām astoņām komandām, kas iztiek bez ārzemnieku palīdzības. Tās trumpji ir līdzvērtīgs sastāvs un plaša spēlētāju rotācija, kad izšaut var jebkurš. Tajā pašā laikā sezonas garumā nav izveidojies komandas līderis, bez kādiem izslēgšanas spēlēs uzvarēt ir ļoti grūti. Pērn par tādu kļuva Aigars Šķēle. Šopavasar šī vieta vēl ir vakanta.
Ar jaunām ambīcijām un kapitālu sastāva pārbūvi jau sezonas laikā atmiņā paliks “Barons/LDz”. Vienīgā komanda, kas kā cimdus mainījusi ne tikai spēlētājus (šosezon laukumā gājuši 20 basketbolisti!), bet veikusi arī trenera maiņu.
Agris Galvanovskis uz Rīgu atvedis veselu savas bijušās Nikolajevas komandas filiāli – ukraiņus Pavlo Burenko un Dmitro Gļebovu, horvātu Mateo Kedzo. Manuprāt, nebūt ne labākus par prom palaistajiem latviešiem Ernestu Kalvi un Gati Jahoviču. Ierindas līdzjutējam maz saprotamas bijušas arī citas spēlētāju rotācijas. Labi, ka vismaz LBL populārākajam vīram Kasparam Kambalam nav ķērušies klāt. “Barons/LDz” vadība rezultātu no Galvanovska prasīs izslēgšanas spēlēs un tieši tām būs jādod atbilde, vai pārkārtojumiem Agra gaumē bija kāda jēga. Atsevišķās spēlēs "baroni" rādījuši saturīgu sniegumu, tomēr izveidot komandu pussezonas laikā ir sarežģīts uzdevums.
Dažos vārdos jāpiemin arī ārpus pavasara trakuma palicēji. "Jelgavai" teorētiskas cerības uz sešnieku vēl ir, taču pat tām nepiepildoties, jāsecina – komandā ir iepūsta jauna dzīvība. Jauns un ambiciozs treneris Mārtiņš Gulbis ar jauniem spēlētājiem izveidojis tikpat ambiciozu komandu, kura ceļu negriež nevienam. Patīkamākā Jelgavas kluba iezīme, ka tajā vadošās lomās ir arī vietējie spēlētāji, ar ko nevar palepoties vairākas tabulas augšdaļā esošas komandas. Ja "Jelgavā" izdosies saglabāt komandas kodolu, nākamgad par izslēgšanas mačiem varēs runāt citā tonī.
Sezonas vilšanās – "Valmiera". Spēlētāji daudzsološi, sezonas vidū pamatīgs ieguldījums visnotaļ labos ārzemniekos, taču spēles puzli treneriem tā arī neizdevās salikt. Vienvārdsakot – izgāšanās.
Turnīra pastarīši – “Latvijas Universitāte” un "Saldus" – savas funkcijas pilda godam. Proti, apspēlēt viņus nav viegli un reizēm favorīti izbauda arī zaudējuma rūgtumu. Tajā pašā laikā “LU” dod iespēju augstskolas studentiem spēlēt augstā līmenī, savukārt "Saldū" prioritāte ir savējie, saldenieki. Notiek paaudžu maiņa un šīs sezonas galvenais ieguvums ir Saldus sporta skolas labāko spēlētāju pavirzīšana par vēl vienu soli tuvāk LBL līmenim.
Izslēgšanas spēļu laikā LBL basketbols atgriezīsies Rīgā, kur šosezon vēl nav aizvadīta neviena spēle. Kauna lieta, ka galvaspilsētā nav modernas sporta spēļu zāles, kura varētu kļūt par kādas komandas mājvietu. Vieni (“Barons/LDz”) spiesti bāzēties Mārupē, otri (“VEF Rīga”) ar savu galvaspilsētas līdzjutēju nemaz nevēlas sadarboties.
Tikmēr uz Rīgas neizdarību fona ir izaugušas reģionu komandas un atšķirībā no veciem laikiem, kad lielu daļu LBL spēles varēja nospēlēt vienā “Daugavas” sporta namā, tagad tas ir pilnvērtīgs Latvijas čempionāts. Ar pilnām tribīnēm un izteiktu lokālpatriotismu. Turklāt rindā uz LBL apriti stāv Ogre, basketbols atkal atdzimst Gulbenē.
Turnīra rīkotājiem vēl vajadzētu atvērt acis un paskatīties dienvidu kaimiņu virzienā, kur visi spēlē četrus apļus, līdzjutējiem pa turnīra tabulu nav jāmaldās ar kalkulatoru rokās dažādu procentu rēķināšanai, bet vadošie klubi tādēļ starptautiskā līmenī nebūt nav kļuvuši vājāki.
