Raugoties līdzjutēja acīm, zāģis igauņiem bija kā katastrofa. Kā tā, mēs taču esam labāki! Sakarsušajiem prātiem, kas Latvijas izlasi jau redz Rio, atgādināšu, ka mums ir tikai divi vīri ar Eirolīgas klubu pierakstu (Jānis Strēlnieks un Kaspars Vecvagars), bet jaunākajā FIBA valstsvienību rangā starp Eiropas komandām esam 16. vietā. Iepriekš minētie skaitļi nebūs noteicošie Eiropas čempionāta iznākumā, taču tie skaidri iezīmē iespējas. Ar izcilu komandas darbu mēs varam sasniegt lielus mērķus. Tikpat labi melnā dienā varam zaudēt jebkuram un, nedod Dievs, Rīgas posmā tādas trāpīsies vairākas.
Nenoliedzot faktu par veiksmīgu pirmā posma izlozi, līdzjutējiem sevi jāradina pie domas, ka vieglu spēļu nebūs. Svarīgi, lai to saprastu arī spēlētāji. Ka ar pliku meistarību un bravūru uzvarēt nevarēsim nevienu.
Šajā ziņā no Tbilisi atvestais -1 pret igauņiem ir vērtīgāks par iespējamo uzvaru. Uz to norādīja arī Bagatskis.
Četru zaudējumu sērija karstasinīgākajiem faniem jau lika izlasi norakstīt, pēdējās divās spēlēs izcīnītās uzvaras uzlabojušas omu. Ne tikai līdzjutējiem, arī pašiem spēlētājiem. Pārliecību par saviem spēkiem treniņos neiegūt, tā jāizcīna laukumā. Tātad progress ir arī šajā ziņā. Droši vien aktuālakais jautājums pašlaik varētu būt – cik tuvu vai tālu šajā posmā ir Latvijas izlases gatavība. Visticamāk – kaut kur pusceļā. Patīkami, ka spēles kopējā izteiksmē virzāmies uz priekšu bez lieliem kritumiem atpakaļ. Stabilitātes pašlaik nav nevienam. Cik labi Itālijas izlase izskatījās Tbilisi, tik bēdīgi aizvadītās nedēļas nogalē Slovēnijā, kur pamanījās zaudēt arī sastāva ziņā novājinātajiem ukraiņiem. Aizvadītās nedēļas nogalē pieklājīgi uz Gruzijas un Francijas fona (divreiz pa -2) izskatījās Beļģija, trīs uzvaras Tallinā izcīnīja Igaunija, ukraiņi vinnēja arī somus, toties pavisam nestabili spēlēja čehi.
Pārbaudes spēļu rezultāti un arī laukumā redzētais liecina, ka pašlaik vismazāk problēmu ir uzbrukumā. Sadarbības beidzas ar brīviem metieniem, ātrs basketbols un pārēja uzbrukumā ir jau asinīs ielikti.
Brīžiem bija problēmas ar precizitāti, taču par to divas nedēļas pirms Eiropas čempionāta nebūtu jāsatraucas. Strēlnieka 1/8 no spēles pret poļiem vai Jāņa Blūma pazušana uzbrukumā ir tās slēptās lietas, kas mūsu spēlē var dot papildu efektu. Iespējams, pieredzējušākajiem spēlētājiem Hamburgā iekrita noguruma un fiziskās formas krīze. Nestabili turnīru iesāka Kaspars Bērziņš, taču jubilejas 100. spēlē izlasē poļu grozā sabēra 26 punktus. Ar mīnusa zīmi rezultātā Latvijas izlasei bija brīži ar Janičenoka atrašanos laukumā, taču Kristapa pieredze, gudrība un māka lasīt spēli atnesa uzvaru pār Turciju un vairākus svarīgus trāpījumus citās spēlēs. Abās uzvarētajās spēlēs izšķirošo grozu pēdējā sekundē iemeta Dairis Bertāns. Izskatās pēc pieteikuma komandas līdera lomai.
Lielākas problēmas ir aizsardzībā. Iespējams, kaut kur pietrūkst mākas koncentrēties katrai epizodei, kādēļ neizdevās vairāku spēļu sākumi.
Cieniet paši sevi – šos vārdus Bagatskis minūtes pārtraukumā atkārtoja teju katru spēli. Tomēr viss notika lietišķi, bez liekas histērijas un bļaušanas. Būs jāatrod veidi, kā aizsargāties pret pick’n’roll spēli. Netiekam līdzi, pretiniekam rodas skaitlisks pārsvars un iespēja tikt pie viegliem punktiem. Gadās rupjas taktiskas kļūdas. Kā pēdējā sekundē pret turkiem – atliek vienam cilvēkam pazaudēt savu spēlētāju, lai visas komandas darbs būtu kaķim zem astes. Par laimi, turki brīvu tālmetienu netrāpīja, bet Bagatskis koda pirkstos un atzina – vēl viena laba mācība turpmākajam darbam. Nianses, no kādām salasās visas spēles kopums un rezultāts.
Pēdējo pusotru nedēļu Latvijas izlase bijusi uz koferiem – lidmašīnas, viesnīcas, spēles. Pilnvērtīgam treniņu darbam bija tikai divas dienas starp Tbilisi un Hamburgas turnīriem. Nebija viegli, drīzāk grūti. Šādos apstākļos spēlētāji atrādīja savas rakstura īpašības un treneriem sniedza pamatīgu informācijas devu.
Atlikušās divas nedēļas līdz čempionātam paies mierīgākā gaisotnē un treniņos būs iespējas pieslīpēt iecerētās lietas. Nedēļas nogalē vajadzētu kļūt skaidram izlases divpadsmitniekam, kas mazinās iekšējo spriedzi kandidātu tālākajā galā.
Uz Hamburgu neaizbrauca trīs pašreizējie valmierieši Mārtiņš Laksa, Haralds Kārlis un Dāvis Rozītis, Vācijā gurna traumas dēļ pie nopietnas spēlēšanas netika Žanis Peiners, maz laukumā bija Andrejs Šeļakovs. Latvijas izlases divpadsmitnieks ir nojaušams, taču Bagatskis šajā ziņā var pārsteigt. Pagaidīsim oficiālo versiju. Spēļu režīmā pēdējā pārbaude būs nedēļas beigās pret Maķedoniju. Piektdien aiz slēgtām durvīm, sestdien ar līdzjutēju atbalstu.
Bagatskis kā svarīgākās norāda divas lietas – stabilizēt spēli un kļūt mentāli stiprākiem.
Eiropas čempionātā mūs gaida piecas grūtas un interesantas cīņas. Lai tās uzvarētu, uz vienas pozitīvas nots būs jātrāpa komandai un sestajam spēlētājam – līdzjutējiem. Kasēs vēl ir pieejamas biļetes uz atklāšanas spēli pret Beļģiju – ir pēdējais laiks tās izpirkt un pirmo uzvaru izcīnīt kopā.
