Anastasijai Sevastovai šī bijusi lieliska sezona, sevišķi tās otrā puse. Pirmo reizi spēlēts ”Grand Slam” turnīra pusfinālā (”US Open”), Sevastova arī atguvusi Latvijas pirmās raketes godu. Nupat pēdējā turnīrā Maskavā Sevastova tika līdz pusfinālam, vasarā izdevās iegūt Bukarestes čempiones titulu. Sezonas beigas grūtas, un to varēja redzēt nupat Krievijā – kaut kas gada nogalē sāp gandrīz visām, Anastasija turklāt Maskavā bija saaukstējusies.
Sevastovai vēl jāspēlē otrajā lielākajā gada noslēguma turnīrā Ķīnā, ”Elite Trophy”, kur piedalās 12 tenisistes.
Te spēlē nākamās 11 labākās reitingā pēc lielā astoņnieka plus viena ar speciālo ielūgumu jeb ”wild card”. Pērn Sevastova apakšgrupā uzvarēja, bet pusfinālā piekāpās nākamajai čempionei vācietei Jūlijai Gergesai, līdz ar to vēl nāksies aizstāvēt 240 punktus. No pašas un arī dažu citu spēlētāju veikuma būs atkarīgs, vai sezonas beigās Anastasija aizcīnīsies arī līdz desmitajai vietai pasaules reitingā vai tomēr paliks dažas vietas zemāk. Jebkurā gadījumā arī 11. pozīcija ir jauns mūsu tenisistes rekords.
Aļonai Ostapenko šis gads bija grūts un ne tik izdevies.
Ja neskaita iekļūšanu finālā lielajā ”Premier” turnīrā Maiami martā un pēc tam tikšanu Vimbldonas pusfinālā, citos mačos nekā diža. Labi, vēl sasniegta trešā kārta ”US Open”, vēl viens otrs ceturtdaļfināls mazākos turnīros, bet kopumā ne tik spīdoši. Pat kopējā bilance vienspēlēs ir knapi pozitīva – 23 uzvaras un 20 zaudējumi. Par laimi, labs sniegums bija Federācijas kausa izcīņā, kur Latvija spēja izbraukumā pārspēt Krieviju. Saprotams, ka pēc tik lieliskiem panākumiem kā pērn jau varēja paredzēt daudz grūtāku sezonu šogad, un tā arī bija.
Gan pašai sniegums nestabilāks, gan pretinieces vairāk noskaņojas un izvēlas pareizāku spēles taktiku,
gan vēl papildu atbildības nasta, tikšana galā ar slavu un naudu, beigās vēl plaukstas savainojums. Nebija viegli, un jācer uz labu veselību un sasparošanos nākamajā sezonā, Aļonai ir lielisks potenciāls, lai vēl ko lielu sasniegtu, un arī mērķtiecības viņai netrūkst. Nāks klāt vēl spīts, un jācer, ka viņa atgriezīsies pasaules elitē. Šonedēļ paredzēts veikt padziļinātu pārbaudi savainotajai plaukstai, piesaistot arī kādu atzītu Rietumu speciālistu, un tad nu varēs zināt, cik savainojums ir nopietns un kā ar to vislabāk tikt galā. Lai labi spēlētu, ir jābūt veselai.
Ernestam Gulbim sezona nevienmērīga, ar dažiem pozitīviem uzplaiksnījumiem un vismaz cerīgāku izskaņu nupat Stokholmas turnīrā.
Kopumā zemā reitinga un dažādu veselības likstu dēļ spēlēts maz, bet vismaz pieklājīgs sniegums divos ”Grand Slam” turnīros – ”French Open” un Vimbldonā. Parīzē pārvarēta kvalifikācija un tikts līdz otrajai kārtai pamatturnīrā, Vimbldonā vēl sekmīgāk – pēc kvalifikācijas sekoja trīs uzvaras un sasniegts astotdaļfināls, pārspēts arī tobrīd pasaules reitinga trešais labākais tenisists Aleksandrs Zverevs. Žēl, ka turpinājumam svītru uz kādu laiku pārvilka spraigajā mačā pret Kei Nišikori iegūtais kājas savainojums, bet nu atkal viss ir kārtībā ar veselību un līdz ar to ir arī panākumi laukumā.
Labs sniegums Stokholmā, pirmais fināls pēc vairāk nekā četru gadu pārtraukuma un
Gulbis vēl šogad var atgriezties labāko 100 spēlētāju vidū reitingā,
kas vismaz uzreiz garantē piedalīšanos ”Grand Slam” turnīros bez kvalifikācijas. Lai tā notiktu, reitingā jābūt 104.vietā (tieši tādā pozīcijā Ernests ir šonedēļ), taču allaž daži tenisisti ir savainoti un parasti ”Grand Slam” pamatturnīrā līdz ar to tiek par kādiem četriem, pieciem spēlētājiem vairāk.
Vēl Gulbim pašam iespējams iegūt reitinga punktus, ne visi konkurenti aizstāvēs pērn sezonas beigās iegūto (Džeks Soks, Žo Vilfrīds Conga, Žiljēns Benetū un vēl daži), reāli tas nozīmē atgriešanos pasaules labāko simtniekā. Jau šonedēļ Gulbim jāspēlē Bāzelē, kur izloze jau pirmajā kārtā atkal savedusi kopā ar Džeku Soku, vēl ir iespējams arī kāds ”Challenger” turnīrs novembra sākumā. Starp citu, Bāzeles turnīrā Gulbis ticis ar tā dēvēto ”speciālo izņēmumu”, jo bija te jāpiedalās kvalifikācijā, bet iznāca reāls attaisnojums – Stokholmā tobrīd viņš bija aizspēlējies līdz pusfinālam. Lai nevajadzētu tīši zaudēt vai arī spēlētājs nesaņemtu sodu par neierašanos, tūrē pastāv šāds izņēmuma statuss.
Atcerēsimies, pēc dažādām veselības likstām un arī neveiksmīgas spēles Gulbis 2017.gada vasarā bija pat noslīdējis uz 589.pozīciju pasaules reitingā
un daudzi līdzjutēji viņu jau bija ”norakstījuši”. Jā, Stokholmas finālā svētdien zaudēts jaunajam Stefanosam Cicipam, taču tā bija jau septītā spēle pēc kārtas Zviedrijas turnīrā Gulbim, kamēr viņa pretiniekam tikai ceturtā. Jaunības asums un fiziskais svaigums šoreiz svaru kausus nosvēra par labu pretiniekam, taču kopumā turnīrs izdevies un arī par finālspēli nav jākaunas. Jauns rekords gan ATP turnīros nesanāca – Gulbis nevinnēja septīto finālu pēc kārtas un tieši šī paša liksta septembrī Sanktpēterburgas finālā piemeklēja otru rekordistu slovāku Martinu Kližanu. Ne tas šoreiz galvenais, vismaz spēles ziņā, arī izturībā un savaldībā Ernests pašlaik ir labā līmenī.
