Profesionāļu konkurencē vienspēlēs Latvija būs pārstāvēta ar trim sportistiem – Anastasiju Sevastovu, Aļonu Ostapenko un Ernestu Gulbi. Ņemot vērā katra sportisko formu tagad un arī iespēto iepriekšējos gados,
visaugstāk kotējas Ostapenko izredzes.
Vimbldona jeb Visanglijas zāles tenisa un kroketa klubs ir īpaša vieta profesionālā tenisa kalendārā. Milzīgs kopējais balvu fonds, turklāt katru gadu tas pieaug. Mēs varam sūdzēties par naudas trūkumu sportā un dzīvē, Vimbldonas turnīra rīkotāji to neizjūt, salīdzinājumā ar pērno gadu kopējais balvu fonds pieaudzis par 11,8 procentiem un tagad ir 38 miljonu britu mārciņu jeb aptuveni 41,6 miljoni eiro. Uzvarētājiem vienspēlēs pienākas 2,35 miljoni mārciņu, finālistiem uz pusi mazāk, pat zaudētāji pirmajā kārtā saņem 45 tūkstošus mārciņu. Gluži vai pasaka, taču līdz pamatturnīram vēl jātiek, vienspēlēs piedalās vien 128 labākie pasaulē, 16 no tiem tiek noteikti kvalifikācijas spēlēs trijās kārtās.
Vimbldonā ir savas tradīcijas, joprojām jāspēlē baltā apģērbā, joprojām spēles nenotiek pirmās nedēļas svētdienā, joprojām tiek lietotas ”Slazinger” bumbas u.tml. Starp citu, nupat izspēlētās bumbas (ar deviņām bumbām aizvada deviņus geimus, izņemot pašu sākumu, kur kopā ar iesildīšanos ir septiņi geimi) tūdaļ arī pārdod par divarpus mārciņām par vienu iepakojumu (trim bumbām). Lietotās bumbiņas izķer kā karstus pīrādziņus, – gan laba relikvija, gan entuziastiem iespēja uzspēlēt.
Pērn pamatturnīrā 13 dienās spēles klātienē noraudzījās gandrīz pusmiljons cilvēku, un tas tiešām ir grandiozs skaitlis,
TV auditorija, protams, pasaulē kopā ir daudzas reizes lielāka. Turnīra rīkotāji visvairāk naudas (virs 50 procentiem) gūst tieši no TV raidtiesību pārdošanas, pārējo veido lielo sponsoru ieguldījums, ienākumi no biļetēm un tirdzniecības sporta kompleksā. Balvu fonds spēlētājiem jau gandrīz 40 miljoni mārciņu, vēl jāatmaksā oficiālo tiesnešu darbs, uzturēšanās, ēdināšana, bumbiņu padevēji, medicīniskie pakalpojumi, transports un loģistika, bet ar visu to
kopējā peļņa turnīra rīkotājiem nu jau ik gadu šajās divās nedēļās sasniedz (un jau pārsniedz) 200 miljonus mārciņu.
Fantastika, bet tāda ir šī industrija, un no šīs peļņas arī dzīvo un attīstās britu teniss, galvenokārt domājot par jaunatni. Ja atceramies slavenā Bjerna Borga ziedus laikus, tad, piemēram, 1980. gadā čempions vienspēlēs nopelnīja tikai 20 tūkstošus mārciņu. Labi, mārciņa tolaik bija vērtīgāka un tās segums lielāks, tomēr mūsdienu 2,35 miljoni uzvarētajam ir krietni vien vairāk nekā toreiz.
Vīriešiem pēc kārtējās gūžas operācijas atkopjas Endijs Marejs, bet vienspēlēm viņš vēl neesot gatavs un aizvadīšot tikai dubultspēles. Līdz ar to vienspēlēs lielais četrinieks (Federers, Džokovičs, Nadals, Marejs) tomēr vēl nebūs kopā, neviens cits bez šiem četriem kopš 2003.gada nav triumfējis vīriešu turnīrā. Federeram kopā astoņi tituli, četri - Džokovičam, Nadalam un Marejam - pa diviem. Visticamāk, kāds no trim veselajiem triumfēs arī šogad, no pārējiem kaut cik vērā ņemamas izredzes ir tikai dažiem – Dominikam Tīmam, Stefanosam Cicipam, Aleksandram Zverevam, Kevinam Andersonam un vēl varbūt kādam.
Ernestam Gulbim būs grūti.
Šis gads ir ļoti neveiksmīgs, kā nav uzvaru, tā nav, pat nupat Antālijā zaudējums turku tenisistam no piektā simtnieka pasaules reitingā. Līdz Vimbldonai Gulbis vēl saglabā vietu labāko simtniekā (90.pozīcija), taču reāli viņam tajā būs ļoti grūti noturēties. Ņemot vērā šogad sasniegto, Gulbis ir tikai 171.vietā pasaulē. Pērn bija labākais sasniegums Vimbldonā viņa karjerā – pēc trim uzvarām kvalifikācijā iekļūts astotdaļfinālā, un tas nozīmē arī ļoti daudz punktu. Pirmās kārtas pretinieks argentīnietis Leonardo Maijers gan nav uzskatāms par zāles laukumu speciālistu, bet kopumā šogad Gulbim ikviens sāncensis lielajos turnīros ir relatīvi spēcīgāks par pašu.
Sievietēm tādu izteiktu favorītu nav, un to pierāda visi līdzšinējie ”Grand Slam” turnīri – gandrīz katrā ir cita čempione. Vimbldonā reti kurai vispār izdodas aizstāvēt titulu, no mūsdienu tenisistēm to spējušas tikai māsas Viljamsas, pirms tam pēdējā no citām bija vāciete Štefija Grāfa deviņdesmito gadu vidū. Pērn uzvarēja Angelika Kerbere, aizpērn Garvinje Muguruza, pirms tam Serena Viljamsa, taču neviena no viņām nav izcilā formā tagad. Drīzāk jau nesenējā ”French Open” čempione austrāliete Ešlija Bārtija, kura nule kā kļuvusi arī par reitinga līderi sieviešu tenisā. Vimbldonā allaž bīstama ir Petra Kvitova, vēl ir Simona Helepa, Karolīna Plīškova, daudzas perspektīvas jaunās tenisistes (īpaši amerikāniete Amanda Aņisimova, kuras viens no treneriem ir Andis Juška).
Ir arī mūs Aļona Ostapenko. Neveiksmīgs gads kopumā līdz šim, taču pēdējā laikā sniegums uzlabojas un tā tas bija pēdējos divos turnīros zāles laukumos. Neliels kājas savainojums nupat Īstburnā, taču nekā nopietna, galvenais ir sagatavoties Vimbldonai. Sportistes sparinga partneris Krišjānis Stabiņš tā arī teica – dažas dienas jāatpūšas un atkal var trenēties, galvenais bija neiedzīvoties nopietnā savainojumā.
Aļona gan nav izlikto spēlētāju vidū, un viņas pirmā pretiniece gana nopietna – taivāniete Suveja Sje.
Ostapenko pērn sasniedza pusfinālu (līdz tam nebija zaudēts ne setā), 2017. gadā - ceturtdaļfinālu, pirms tam vēl uzvara Vimbldonas jaunatnes turnīrā. Aļonas agresīvais spēles stils ir vairāk piemērots zāles laukumiem nekā Sevastovai, būtu tik dubultkļūdu servēs mazāk. Katrā ziņā Aļona veiksmīgās dienās var vinnēt jebkuru pretinieci, taču tikpat labi var zaudēt tādām tenisistēm, kas reāli savā meistarībā atpaliek, taču ir noturīgākas mentāli.
Kājas savainojuma dēļ līdzdalību pēdējā turnīrā atsauca Anastasija Sevastova, taču arī viņai tagad viss kārtībā, sportiste jau trenējas un gatavojas Vimbldonai. Vēsturiski gan Sevastovai Vimbldonā nav īpaši veicies, maksimums ir viena vai divas uzvarētas spēles, šoreiz pirmā cīņa pret amerikānieti Kristiju Ānu. Jā, Sevastova spēlē viltīgi un gudri, taču dažkārt viņas sitieniem pietrūkst jaudas un tas ir ļoti būtiski spēlēm zāles segumā.
