Aļona Ostapenko ir pašreizējā mūsu tenisa līdere un to apstiprināja arī Vimbldonā. Bija nelielas bažas par viņas iespējām pirms turnīra, galu galā ”French Open” čempiones tituls, milzīga uzmanība, nogurums, neliels muguras savainojums liedza pilnvērtīgi sagatavoties Vimbldonai.
Faktiski divas nedēļas bez tenisa pēc lielā triumfa Parīzē un vienā turnīrā pirms Vimbldonas iegūt vēlamo formu nav viegli. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šie divi ”Grand Slam” turnīri notiek ar mazu laika atstarpi un vēsturiski daudzi jaunie ”French Open” čempioni kapitulē Vimbldonā jau pirmajās kārtās.
Aļona tika līdz ceturtdaļfinālam, turklāt pirmajās kārtās vairākas cīņas uzvarēja ne tikai, pateicoties saviem graujošajiem uzbrukuma sitieniem, bet arī raksturam.
Atspēlēšanās spēles gaitā, labāk aizvadītas setu galotnes - Aļona nenodrebēja tādās situācijās, kamēr konkurentes gan. Tā bija pret Fransuāzu Abandu otrajā kārtā un trešajā pret Kamilu Džordži. Labākais mačs laikam gan astotdaļfinālā pret ļoti spēcīgo Elinu Svitoļinu, kurā viss atkal pagriezās pavisam citādi – pati Aļona otrajā setā izlaida pārsvaru, tostarp mačbumbas, tomēr nesalūza, atguvās un atkal galotnē bija labāka.
Ceturtdaļfināls pret Venusu Viljamsu gan atklāja dažas tenisa aprindās labi zināms nianses - pret ļoti meistarīgu un, galvenais, pieredzējušu tenisisti Ostapenko otrā serve laikam gan ir par vāju. Faktiski serve ir tas elements, kas visvairāk jāuzlabo Aļonai tuvākajā nākotnē; ja tā būtu tikpat bīstama kā viņas uzbrūkošie sitieni, Latvijas tenisiste pret jebkuru tenisisti varētu būt favorīte.
Nemainīga vērtība ir cīņasspars, spēcīgie uzbrukuma sitieni un arī serves atņemšana. Aļona kopumā bija labāka garajās izspēlēs pret Viljamsu no gala līnijas, taču Venusa nospēlēja ļoti gudri, variējot ar spēles ritmu un cenšoties izmantot katru niecīgāko iespēju pēc ne tik spēcīgām Ostapenko servēm.
Protams, pirmo reizi spēlēt Vimbldonas centrālajā laukumā un vēl zem jumta (todien lija) nepavisam nav vienkārši un tas noteikti bija plus pretiniecei. Venusai tas bija simtais mačs vienspēlēs Vimbldonā, turklāt jāpieskaita vēl daudzās dubultspēles. Domāju, ka centrālajā laukumā Vimbldonā viņa karjerā spēlējusi vismaz reizes 50, ja ne vairāk.
Kopumā turnīrs Aļonai veiksmīgs, jo viņa tika labāko astoņniekā, ieguva vērtīgus punktus un reitingā jau tuvojas labāko desmitniekam. Šī kalendārā gada vērtējumā viņa pat piektā. Laba sezona, un tagad var mierīgi gatavoties gada pēdējam ”Grand Slam” turnīram ”US Open”. Vairs ne tik svarīgi, kā viņa nospēlēs dažos mazākos turnīros pirms Ņujorkas, svarīgi, kas izdosies ”US Open”. Ostapenko tur būs izlikto spēlētāju vidū, spēles uz cietā seguma viņai arī ir parocīgas, starpposmā tik vajadzētu nedaudz uzlabot serves.
Otrs labākais sniegums no mūsējiem Ernestam Gulbim. Daudziem negaidīti, tomēr sasniegta trešā kārta, kur zaudēts Novākam Džokovičam. Stabils sniegums jau pirmajā spēlē pret salīdzinoši vājāku pretinieku, otrajā jau tiešām ļoti laba spēle pret tik bīstamo Huanu Martinu del Potro. Faktiski bez spēļu prakses šogad, pēc daudzajām traumām, bez neviena sagatavošanās turnīra uz zāles, tikai dažas dienas pirms Vimbldonas sākuma Gulbis vispār ieradās Londonā.
Par laimi, izārstēts arī vēdera muskuļa sastiepums un vismaz Vimbldonā traumas netraucēja spēlēt. Te milzīgs nopelns slavenajam fizioterapeitam un osteopātam Mihalam Novotnijam, ar kuru Ernests sadarbojas jau sen. Pats laukumā sen neredzēti mierīgs, kaut reizēm spēļu prakses trūkums bija jūtams.
Kā atzina pats Gulbis, reizēm viņš juties sirreāli un ieiet sacensību ritmā, turklāt visaugstākajā līmenī tā uzreiz nav viegli.
Kas tagad? Ļoti riskants laiks pirms ”US Open” – spēlēt visos iespējamos turnīros pēc kārtas, izmantojot ilgstošas traumas dēļ aizsargāto reitingu un tad mēģināt izšaut Ņujorkā. Pēc ”US Open” šis aizsargātais reitings beigsies, un tad turnīros būs jāpiesakās ar aktuālo reitingu.
Jaunnedēļ Gulbis būs ceturtā simtnieka vidū (tomēr kāpums pēc Vimbldonas par aptuveni 250 pozīcijām). Ar šādu reitingu nevar tikt pat ATP turnīru kvalifikācijā, tad jāspēlē ”Challenger” turnīri (paši lielākie vēl noteikti jāsāk ar kvalifikāciju), vai arī jācer uz rīkotāju speciāliem ielūgumiem jeb ”wild card”.
Skaidrs, ka šādā formā Ernests spēj uzvarēt daudzus - tā kā viņam punkti nav jāaizstāv, kāpums var būt itin straujš, bet... Jācer, ka būs laba veselība un nebūs savainojumu šādā ritmā, tāpat jācer, ka viņš tiks klāt visos turnīros. 99. vieta reitingā (tāds ir viņa aizsargātais reitings) tomēr visos turnīros šādas garantijas nedod. Riskants variants, bet citu iespēju ātri tikt uz augšu laikam gan nav.
Anastasija Sevastova šogad tika līdz otrajai kārtai, un tas ir viņas labākais sasniegums Vimbldonā. Jā, viņa pirms tam uzvarēja zāles laukumos Maljorkas turnīrā , taču turienes izdegusī zāle ar smiltīm tomēr nav salīdzināma ar Vimbldonu, tāpat arī dalībnieču sastāvs tomēr vājāks (kaut ar daudzām labām spēlētājām arīdzan).
Sevastova bija izlikto spēlētāju vidū, taču patiesībā ar izlozi viņai nepaveicās. Jau ļoti spēcīga pirmā pretiniece, un arī pēc tam mājiniece Votsone nebija tie labākie varianti.
Vimbldona tik un tā liepājniecei ar plus zīmi, viņa paliek pasaules reitinga 20 labāko skaitā, bet Sevastovai ļoti daudz punktu būs jāizstāv ”US Open”. Pērn tur sasniegts ceturtdaļfināls, tādēļ jācer uz vairākām uzvarām arī šogad. Pretējā gadījumā kritums reitingā būs diezgan ievērojams.
Junioru turnīrā vēl Vimbldonā spēlēja talantīgā Daniela Vismane – vienspēlēs zaudējums pirmajā kārtā, dubultspēlēs panākumi labāki. Arī nav slikti, Danielas spēles stilam laikam gan zāles laukumi nav tie parocīgākie.
Kopumā par šā gada turnīru – tas ir interesants un izdevies, kā visi līdzšinējie, ar daudziem pārsteigumiem, toties viena lieta gan jāpiemin. Šogad neparasti daudz spēlētāju sūdzību par laukumu kvalitāti, kaut briti stāv kā klints un aizstāv savu lolojumu līdz pēdējam. Spēlētāju savainojumi krītot, pat vienmēr tik korektā Rodžera Federera aizrādījums, ka tenisistu viedoklī tomēr jāieklausās.
Vīriešu turnīrā pārsteigumu ir ļoti daudz – līdz pusfinālam netika neviens no pasaules četriem reitingā visaugstāk esošajiem tenisistiem. Pērnā gada čempionam un mājinieku favorītam Endijam Marejam fiasko ceturtdaļfinālā, kā mazs attaisnojums var kalpot gūžas hroniskais savainojums. Tāpat ar savainojumu otrajā nedēļā mocījās Novāks Džokovičs un netika tālāk par ceturtdaļfinālu. Rafaelam Nadalam it kā fiziski viss kārtībā, bet astotdaļfinālā īstā trillerī zaudēts Žilam Milleram. Stanam Vavrinkam sāpēja kāja un zaudējums pirmajā kārtā.
Šogad iespējas izcelties vairākiem citiem, kaut kopumā visstabilāko sniegumu līdz šim rādījis vecmeistars Rodžers Federers. Ilgstoši nespēlējis turnīros, gatavojies tieši Vimbldonai un arī demonstrējis zāles segumam visatbilstošāko sniegumu līdz pusfinālam. Atkal lieliska iespēja šim izcilajam sportistam gūt vēl vienu teicamu panākumu.
