Kopējais balvu fonds šogad 25 miljonu sterliņu mārciņu jeb nedaudz vairāk par 30 miljoniem eiro! Balvu fonda pieaugums, salīdzinot ar pērno gadu, ir 10,8%, turklāt lielākais pieaugums ir pirmajās kārtās. Tur pieaugums 14,9%, un par pirmo kārtu vien pienākas 27 tūkstoši mārciņu. Tas tādēļ, ka līdz pirmajai kārtai vēl jānokļūst, - pateicoties reitingam (līdz ar to iespētajam) vai tuvākajiem rezervistiem – kvalifikācijā. Konkurence milzīga, izdevumi tāpat un balvu pieaugums darīts ar nolūku, lai būtu lielāks stimuls censties. Balva pieaugusi arī čempionam, taču par mazāku apjomu, un 1,76 miljoni mārciņu jeb nedaudz vairāk par diviem miljoniem eiro ir krietna summa par sasniegto. Kombinācijā ar gaidāmo ienākumu no reklāmām – vēl lielāka. Bet... ne katram ir lemts to sasniegt, un konkurence ir nežēlīga, pamatturnīrā vienspēlēs piedalās 128 labākie.
Vimbldonā joprojām ļoti tiek cienītas un godātas senās angļu tradīcijas. Karaliskā loža centrālajā laukumā, paklanīšanās karaļnama pārstāvjiem pirms spēles, laukumā jāspēlē praktiski tikai baltā tērpā (mūsdienās gan pieļaujami krāsu piejaukumi apģērbam).
Tradīcijas ne tikai laukumā vien – rindas pirms turnīra, līdzjutēji pie kasēm pavada pat veselas naktis. Arī tas raksturīgs Vimbldonai, jo lielu daļu biļešu vienkārši publiski pārdod kasēs, nevis kādam iepriekš rezervē vai izplata interneta tirdzniecībā. Tā teikt, iespēja noskatīties tenisu ir visiem, jābūt tik pacietībai un nedaudz naudiņai, lētākās biļetes nemaz tik dārgas nav. Tradicionāli arī iecienītākais ēdiens – zemenes ar putukrējumu, saprotoša publika, iespējams lietus un spēļu atlikšana, turnīra uzvarētāju balle smokingos un vakarkleitās, kaut pēdējos gados vairs nav obligāts valsis vienspēļu uzvarētājiem. Tas viss pieder Vimbldonai. Tā ir vieta, kur dzimst leģendas, turklāt Vimbldona savus varoņus neaizmirst. Ja esi spējīgs ko sasniegt Vimbldonā, vari būt labākais arī jebkur citur.
No mūsdienu tenisistiem visleģendārākais Vimbldonā ir Rodžers Federers - viņam septiņi vienspēļu tituli un nav pat iedomājams, ka Federers kādu cīņu varētu neaizvadīt pašā galvenajā arēnā, kurai nu jau vairākus gadus ir pārvelkams jumts. Te iespējams spēlēt arī lietus laikā, kā arī vēlu vakaros, tumsā. Spēlēt Vimbldonā gan nozīmē tikai un vienīgi divas nedēļas gadā, visu pārējo laiku zālīte tiek audzēta un kopta. Treniņi notiek attālākajos treniņu laukumos, kvalifikācijas cīņas – netālajā Ričmondas kompleksā, kur zāles kvalitāte daudz sliktāka.
Vimbldonā zāli nesēj, to stāda ar rokām un ir ļoti daudz prasību, kādai tai jābūt. Tenisistiem kā nekā nav kājās buču ar korķiem kā futbolistiem, un zālītei jābūt teju ideālai, lai bumbas atlēciens būtu prognozējums.
Bieži vien no kāju izslīdēšanas gan tas neglābj – apavi ir ar speciālu zoli, tādām kā mazām pumpiņām, taču ātrumā paslīdēt nākas ne vienu reizi vien. Pie tā jāpierod un pārvietošanās Vimbldonā īpaši jāapgūst. Kā saka Ernesta Gulbja fizioterapeits Maikls Novotnijs, Vimbldonā īpaša slodze ir arī ceļiem un muguras jostas daļai.
Neņemsim īpaši vērā mazos turnīrus pēdējo divu nedēļu laikā pirms Vimbldonas. Būtībā divas nedēļas ir laiks, lai tenisisti pēc māla sezonas un "French Open" adaptētos spēlei uz zāliena. Neveiksminieki Parīzē to varēja darīt nedaudz ilgāk, bet tikai treniņos, oficiālo maču ATP līmenī "Roland Garros" laikā citviet nebija. Nesen aizvadītajos turnīros Anglijā, Vācijā un Nīderlandē bija daudz pārsteigumu, bet tā ir vienmēr, un šos rezultātus nevajadzētu īpaši nopietni ņemt vērā. Deviņkārtējais "French Open" čempions Rafaels Nadals zaudēja jau savā pirmajā spēlē, taču tas nenozīmē, ka tā būs arī Vimbldonā. Tāpat otrās vai trešās kārtas spēlēs zaudēja Endijs Marejs (pērnā gada Vimbldonas čempions), Ernests Gulbis, Žo Vilfrīds Conga un vēl citi. Savu klasi un atbilstoši spēles stilu zālienā apliecināja vien Rodžers Federers un pieteica Grigors Dimitrovs.
Federers noteikti būs galveno favorītu pulkā Vimbldonā, un to lieliski apliecina gan viņa septiņi čempiona tituli šajā turnīrā, gan ideāli piemērotais spēles stils. Kāds tas ir? Uzbrūkošs stils, laba serve, teicama spēle pie tīkla, lieliska bumbas izjūta un spēja veiksmīgi spēlēt bumbu no pusatlēciena. Pēdējais faktors ir ļoti svarīgs, jo bumba zālienā bieži vien burtiski noslīd un atlēciens neiznāk gluži tāds pats kā citos segumos. Pie tīkla tagad mūsdienu tenisā tiek arvien retāk, jo spēles temps ir tik liels, ka nesagatavots pie tīkla neiziesi, pretinieks gluži vienkārši apvedīs. Vai arī otrādi – sagaidi īsu bumbu, sit stūrī un dodies pie tīkla, bet pretinieks vairs nepaspēj bumbu noķert un atsist. Servei gan joprojām milzīga nozīme, savu servi pazaudēt Vimbldonā ir divtik sāpīgi kā māla laukumos, atspēlēt breiku te daudz grūtāk. Vimbldonā jābūt gatavam spēlēt taibreikus, jo bieži vien katrs no servētājiem ņem punktu un rezultāts setā kļūst 6- 6.
Šādās galotnēs ļoti daudz izšķir psiholoģija, spēja maksimāli koncentrēties dažām izspēlēm un nereti arī nozīmīga ir sportiskā veiksme.
Mači parasti nav tik gari kā māla laukumos, saprotams, ir arī izņēmumi, kaut vai Isnera – Maū spēle nesenā pagātnē. Toreiz, pirms četriem gadiem, tā ilga 11 stundas un 5 minūtes, un piektajā, izšķirošajā setā beidzās ar 70 – 68 Isnera labā. Šis mačs gan zināmā mērā ir izņēmums, abi lieliski servētāji un piektajā setā ļoti ilgi neviens nespēja uzvarēt geimu pie pretinieku serves... Starp citu, pēc šī mača šim notikumam par godu Vimbldonā uzstādīta speciāla plāksne pie laukuma, kur šis rekords sasniegts.
Nenovēlu Gulbim tik garu maču, jo toreiz Isners nākamajā kārtā nekāds cīnītājs vairs nebija. Toties Ernestam jānovēl veiksmīgi izturēt pirmās kārtas un būt turnīrā vēl otrajā nedēļā. Ernesta izredzes Vimbldonā nebūt nav sliktākas kā Parīzē, bet Vimbldonai arī sava specifika.
Nejauši uzvarēt turnīrā nevar, tāpat aizspēlēties vismaz līdz astotdaļfinālam vai ceturtdaļfinālam. Toties kādā spēlē nejauši zaudēt gan var, un tad turnīrs beidzies.
To pierāda arī vēsture - pērn Nadals (divkārtējais čempions Vimbldonā) izstājās jau pirmajā kārtā. Beļģim Stīvam Darsīsam todien viss gāja no rokas, un tādās reizēs pretiniekam nemaz tik daudz to iespēju nav. Te nevar ilgi noturēt bumbu spēlē kā Parīzē; ja oponentam ir lielā diena, var zaudēt jebkuram, kas turnīram kvalificējies.
Pirms turnīra prognozes vīriešu vienspēlēs ir tādas, ka vislielākās izredzes uzvarēt tomēr ir Novākam Džokovičam. Noteikti šis turnīrs vienlaikus būs arī cīņa par pasaules pirmā raketes godu reitingā, gluži kā tas bija Parīzē. Punktu starpība starp Nadalu un Džokoviču ir niecīga, bet te nu priekšrocība Nadalam. Pērn viņš izkrita jau pirmajā kārtā, kamēr Džokovičs spēlēja finālā un nopelnīja 1200 punktus. Tas nozīmē, ka Džokovičs pat uzvarot var neapsteigt reitingā Nadalu - Rafam pietiktu ar pusfināla sasniegšanu. Endijs Marejs šogad pēc operācijas nav tik labs kā pērn, taču... Viņam būs publikas vislielākais atbalsts un pērn Marejs kļuva par čempionu.
Noteikti uz troni pretendēs arī Federers, un jācer, ka šajā cīņa iejauksies arī Ernests Gulbis, ja Viņas Majestāte veiksme arī būs sabiedrotā. Bez tās Vimbldonā ar visu specifiku nu neiztikt nekādi.
Izloze piektdien jau notikusi un rezultāti droši daudziem jau zināmi. Pirmajā kārtā Baltijas duelis - Ernests Gulbis pret Igaunijas labāko tenisistu Jurgenu Zopu. Pēc reitinga un iespētā šogad Gulbim vajadzētu uzvarēt, tāpat arī otrajā kārtā. Ja viss ies pēc plāna, tad trešā kārta gan var būt sarežģīta, spānis Fernando Verdasko labi spēlē akurāt zāliena laukumos un to savstarpējā spēlē pierādīja arī pērn, tieši trešajā kārtā pārliecinoši uzvarot Gulbi. Tiesa, tagad Ernests spēlē pavisam citādā līmenī, taču izlozi kopumā par ļoti labu nenosaukt tik un tā. Astotdaļfinālā šajā zarā ir čehs Tomašs Berdihs, ceturtdaļfinālā – ar pirmo numuru izliktais Novāks Džokovičs. Būs jācīnās, būs smagi, bet viss paša rokās...
