Svētdien ap desmitiem nekas neliecināja par tādu pūtienu laukā. Atbraucu uz mediju centru un burtiski pārdesmit soļi palika līdz ieejai, kad viss gāja pa gaisu. Lielie saulessargi, miskastes un dažādi priekšmeti. Pārejai no viena korpusa uz otru, kas atrodas metru desmit augstumā, izrāva divus logus. Neredzēju cietušos, bet tādi varēja būt un arī man tobrīd klāt bija tikai viedtālrunis, bet nu tādā laikā es īpaši nedomāju par foto, bet par tikšanu drošībā. Tas pat pārsteidza daudzus vietējos – tenisam aizkavējās sākums, riteņbraukšanā pirmās divas stundas nevarēja filmēt no helikoptera. 
Ar tenisu bija daudz ķibeļu. Ostapenko spēli neraidīja lielajos multikanālos uz Eiropu, iznāca pārraidīt spēli ierakstā ar nobīdi, turklāt ar komentēšanu no Rīgas.
Manu, ka daudzi bija sašutuši, bet tāda nu ir situācija, ja pašiem nav miljonu un sava raidošā satelīta vai savas optiskās līnijas šeit, Rio. Igaunijā iedzīvotāju mazāk, tāpat mazāk sportistu startē olimpiskajās spēlēs, bet viņu sabiedriskajai TV te 16 cilvēku liela brigāde ar atsevišķi uzbūvētu studiju un izcilām tehniskajām iespējām (un krietni lielākām izmaksām). Mums jau bija sarunāts īrēt līniju no viņiem, bet beigās vētra aizkavēja tenisa sākumu, radās nobīde laikā un igauņiem pašiem bija vajadzīgs kanāls. To te varētu skaidrot gari un plaši, bet mūsu ziemeļu kaimiņiem, salīdzinot ar mums, ir daudz vairāk resursu Rio. 
Par pašu spēli tenisā ar Samantu Stosūru – tā bija līdzīga visā visumā, ar labāku pirmo setu Aļonai, taču pieredze un vēsais prāts ņēma virsroku beigās.
Par tādu zaudējumu nav jākaunas, Stosūra kā nekā ir arī ”US Open” jeb ”Grand Slam” turnīra uzvarētāja, vēl šogad viņa bija ”French Open” pusfinālā Parīzē. Vien nepatika attieksme pret žurnālistiem pēc spēles, jo Aļona visiem mūsu amata brāļiem pagāja garām, kamēr Samanta Stosūra, lielāka zvaigzne pasaules mērogā, bez vārda runas piekrita īsai intervijai Latvijas TV. Tas pārdomām priekšdienām, jo jāmācās cienīt arī citu cilvēku darbs un iztērētais laiks. 
Neesi labā omā, to var saprast, bet atlicināt dažas minūtes medijiem arī vajag, olimpiskajās spēlēs sportisti tomēr pārstāv valsti, ne paši sevi un uz tām tos deleģē nacionālās olimpiskās komitejas.
Kļūdīties ir cilvēcīgi, un Aļona ar vēsu galvu pēc dažām stundām jau piekrita intervijai LTV filmēšanas grupai un atvainojās Edgaram Buļam par uzbļāvienu spēles laikā no laukuma. Viņa ir tik emocionāla, ka stresa brīžos emocijas laužas uz āru kā mīkla no katla.
Lielu prieku sagādāja Rebeka Koha, un tas ir apsveicami, ja izdodas tāda debija. Nu gluži vai kā 1996.gadā Atlantā tolaik pavisam jaunajam soļotājam Aigaram Fadejevam.
Sasniegums izcils, kaut uzreiz pēc mačiem arī sarūgtinājumu izraisīja gar degunu aizgājusī medaļa. Kas ko tādu būtu teicis pirms mēneša? Jā, var jau teikt, ka šoreiz bija mazāk pretinieču, dažas noņēma dopinga dēļ, galvenā favorīte pārrēķinājās un pieteica pārāk lielu svaru, bet tie ir tikai blakus faktori un ar laiku aizmirsīsies. Paliks ceturtā vieta (ja dopinga analīzes ko nemainīs), labs noskaņojums pašai sportistei un visas iespējas pēc dažiem gadiem tiekties arī pēc pjedestāla.
Jau tā vētraino dienu noslēdza maza panika starptautiskajā TV centrā svētdienas vakarā. Skan trauksme, visus aicina evakuēties. Citi paskaidrojumi netiek sniegti, vien dažiem tā dēļ tiek norautas pārraides. Vēlāk izrādās, trauksme nepatiesa, visi var atgriezties, bet noskaņojums sabojāts vairumam. Rīkotāji sola noskaidrot, kādēļ signāls nostrādāja, ja reālu draudu nebija. Mūsdienās ar šādām lietām nevar jokot, taču katra nepārbaudīta iemesla dēļ izziņot trauksmi arī ne, ja TV kompānijām nebūs neviena tehniķa uz vietas birojos, raidījumi var neaiziet gaisā. Tieši par to daudzi arī sašutuši. Vācu sabiedriskajai televīzijai ZDF tiešraide no studijas tika pārtraukta, un tās vietā Vācijas studija sāka rādīt kriminālfilmu... Par laimi, pēc minūtēm 15 visi bija atpakaļ un varēja turpināt raidīšanu no Rio.
