Par sportisko pusi, aktuālajiem sasniegumiem un neveiksmēm rakstīt nav īsti jēgas. Mūsdienās aktuāli tas tikai rakstīšanas brīdī, jau pēc stundas būs beigušās jaunas sacīkstes, būs mainījies kopējais medaļu sadalījums. Mazai valstij, saprotams, katrs panākums ir zelta vērtē un ilgi paliek atmiņā, lielajiem galvenais kopējais uzvaru skaits un mazie panākumi ātri aizmirstas. Var prognozēt, ka absolūtajā vērtējumā zelta medaļu ziņā uzvarēs Ķīna vai ASV, ja japāņi noturēs trešo vietu, tas jau viņiem būs teicams panākums.
Ārpus olimpiskā centra gan olimpisko gaisotni nejūt joprojām.
20 kilometru attālumā (tas nav īpaši tālu Tokijas mērogam) atrodas ļoti apdzīvotais Shinjuku rajons. Viss notiek, cilvēku ielās ka biezs, arī naktīs, bet olimpisko atribūtiku man tur nav gadījies redzēt. Paši tur dzīvojam, esam izgājuši dažus riņķus viesnīcas apkārtnē, bet nekā. Pašā olimpiskajā centrā, Ariaki rajonā, daži plakāti gan ir, norādes arīdzan pie daudzajām spēļu arēnām. Atmosfēru te var sajust, nezinu, kā Tokijas biznesa centrā, kas aptuveni piecu kilometru attālumā un ko redzam ik dienu, braucot pa tiltu no viesnīcas uz raidorganizāciju centru. Par laimi, citās prefektūrās skatītāji jau tiek ielaisti, vismaz Izu velotrekā, tāpat bija arī kalnu riteņbraukšanā turpat. Aptuveni trešdaļa vai ceturtdaļa no kopējās kapacitātes, bet skatītāji ir.
Kontakti ar sportistiem ierobežoti līdz minimumam, tikai tās dažas minūtes speciālajās filmēšanas, interviju zonās pēc sacīkstēm vai treniņiem. Tā visu laiku, kaut tagad pēc 14 dienu izturētās karantīnas (arī sportistiem) var sarunāt arī tikties kur patālāk no uzraugu acīm, pilsētā. Bieži vien mūsu filmētājiem tā braukāšana ir daudz ilgāka nekā tikšanās laiks ar pašiem sportistiem, to japāņi uzmana un strikti liek ievērot atvēlēto laiku. Šajā sakarā gan visai amizantas arī apbalvošanas ceremonijas, kurās katrs sev liek medaļu pats (vai komandas biedram).
Ceturtdien bija īpaši karsts, pat jau no rīta desmitos, kad mūsu pludmales volejbolistes aizvadīja pusfinālu.
Cepuri nost, bet izturēt šādā svelmē laukumā fiziski vien ir varoņdarbs. Tribīnēs arī jušana kā uz pannas, vēja nekāda, un vienīgais glābiņš auksts ūdens, ledus, galvas pārsegšana, jo tur līdz karstuma dūrienam nav tālu arī stundas laikā.
Mūsu komentētajam Kasparam Timermanim ir ko turēt, jo savā postenī jābūt vairākās spēlēs dienā, ne tikai uz vienu, mūsējo maču. Japāņu brīvprātīgie gan nemitīgi nes ūdeni, šad tad piedāvā ledu vai arī pašpricē virsū tādu kā smalku dušu. Rio arī bija karsti, bet pārbaudījums atklātajās vietās Tokijā tomēr pārspēj gan Rio, gan Pekinu, gan Atēnas. Ja kāds atceras senāku vēsturi, tad trakāk bija tikai 1996. gadā Atlantā, kur temperatūra bija aptuveni tikpat augsta, bet gaisa mitrums ik dienu bija tuvu 100 procentiem, pilsētai apkārt daudz purvu un ūdeņu.
Viesnīca, IBC raidorganizāciju centrs, kāda sacensību arēna, atkal IBC un tad viesnīca, tāds mūsu ikdienas maršruts, spēļu laikā vaļas pilsētas apskatei nav, kaut formāli nu esam brīvi. Pastāvīgā darba vieta TV žurnālistiem un presei iekārtota milzīgā paviljonā, konferenču un izstāžu centrā ikdienā Tokyo Big Sight. Tas Ariaki rajonā, jau pie paša ūdens, kur sākas Tokijas līcis un redzama osta. Komplekss uzcelts jau pirms 25 gadiem, kopējā ēku platība ir vairāk par 100 tūkstošiem kvadrātmetru, TV raidorganizācijas aizņem 40 tūkstošus kvadrātmetru, gandrīz pusi. Iekārtots diezgan askētiski, šajā laikā nekādu izstāžu nav, apmeklētājiem viss slēgts, pie sienām vēl šur tur tikai pastāvīgās dekorācijas, kā Japānas vulkānisko kalnu koks, kas esot ļoti izturīgs.
Atsevišķas halles te vairākas, ir neskaitāms konferenču telpas, kompleksa vienā malā vidū tāds kā četrkāju tornis. Uzbraucām ar liftu, kas iebūvēts kādā no četrām celtnes kājām. Skats gana labs uz pilsētu, uz ostas pusi ne pārāk, vien daži tankeri. Karstums kā pludmales volejbola arēnā, augšā uzklāts bruģis un reizēm aug kāda strēmelīte zāles (nav pat izdegusi, acīmredzot regulāri laista). Nav slikti, taču līdz biznesa centram tāpat patālu, Tokijā labākais skats uz pilsētu esot no lielā TV torņa. Ticu, ka daudz interesanta pilsētā, Tokija ir viena no pasaules metropolēm, taču pagaidām tam nav laika un arī Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pieaug. Vēl jāturas un jāgaida spēļu finišs.