Aļonai Ostapenko pēc ceturtdaļfināla sasniegšanas Vimbldonā turnīri Ziemeļamerikā nav bijuši veiksmīgi. Zaudēts jau pirmajās spēlēs, turklāt reitingā zemāk esošām spēlētājām. Izlaists pārsvars cīņas gaitā gan pret Varvaru Lepčenko, gan pret Aleksandru Kruniču. To var izskaidrot gan ar pauzi sacensību apritē pēc Vimbldonas, gan ar koncentrēšanās trūkumu, kas jau iepriekš bija raksturīgs Aļonai. Īstā lietu mēraukla gan būs ”US Open” čempionāts Ņujorkā – Ostapenko būs izlikto spēlētāju vidū un līdzjutēji no viņas atkal gaida lielas uzvaras.
Zīmīgi, ka ”US Open” nekādi punkti Aļonai nebūs jāaizstāv, pērn Ņujorkā viņa zaudēja pirmajā kārtā Petrai Kvitovai,
toties iegūt iespējams daudz. Tas būs svarīgi cīņā par kvalificēšanos gada labāko astoņu spēlētāju finālturnīram Singapūrā. Pagaidām Aļona šajā vērtējumā ir tieši astotā, turklāt pēdējā laikā ļoti neveiksmīgi spēlē arī viņas tuvākā sekotāja Francijas tenisiste Kristīna Mladenoviča. Iespēja, kas jāizmanto, vēl nekad vienspēlēs Latvija nav bijusi pārstāvēta gada finālturnīrā, tas ir ļoti prestiži, turklāt ar dāsnām prēmijām.
Aļonas spēle laukumā pēc Vimbldonas bijusi visai saraustīta. Daudz pašas kļūdu, atkal neveiksmīga servēšana, Sinsinati lielā karstuma dēļ arī slikta pašsajūta. Ostapenko komandā nu ir arī jauns fiziskās sagatavotības treneris un pašā sākumā pierast pie jaunas metodikas nav viegli. Zināma treniņu pauze pēc Vimbldonas, atpūta mājās, dažādu kultūras pasākumu apmeklēšana arī izskaidro pašreizējo formu, taču īstā mēraukla būs ”US Open”.
Aļona jau ir pierādījusi, ka lielajos turnīros prot saņemties un pēc fantastiskās uzvaras Parīzē to apliecināja Vimbldonas turnīrā.
Anastasija Sevastova pēc Vimbldonas spēlējusi daudz vairāk un samērā sekmīgi. Rumānijā un Šveicē sasniegti ceturtdaļfināli, pēc tam lielajā Toronto ”Premier” turnīrā otrā kārta un nupat Sinsinati – astotdaļfināls. Jā, joprojām Sevastovai neatminama mīkla ir Simona Halepa, kurai viņa zaudē gandrīz vienmēr un reizēm pat visai smagi, taču Sinsianati nemaz tik traki nebija. Liepājniecei ļoti svarīgi būt labā formā ”US Open”, jo pērn viņa iekļuva ceturtdaļfinālā, tas nozīmē aizstāvēt daudz punktu. Viegli nebūs, taču Sevastovai tik un tā ir labas iespējas noturēties labāko 20 skaitā pasaules reitingā. Viņa joprojām spēlē visai gudri un laukumā izmanto visas iespējas, kaut augstāk par savu galvu arī uzlēkt grūti. Viņa nevar sagādāt tādu sensāciju kā Ostapenko Parīzē, to mēs visi apzināmies, ieskaitot pašas Anastasijas komandu. Lai vai kā,
Nastja ir mūsu stabilākā spēlētāja.
Ernests Gulbis joprojām ir kā šūpolēs un augstāk par trešo simtnieku reitingā pēc atgriešanās apritē tomēr nav ticis. Vimbldona bija cerīga, pēc tam arī Boštades turnīrs Zviedrijā, bet otrajā kārtā tomēr tika izlaista uzvara pret krievu jauno talantu Karenu Hačanovu. Ceturtdaļfināls Šveicē un tur zaudējums trijos setos Fābio Fonjīni bija pieklājīgs sniegums. Nupat Sinsinati kvalifikācijā vēl viens krievu jaunais talants Andrejs Rubļevs uzveikts pārliecinoši, bet izšķirošajā kārtā vēlreiz uzkāpts uz vecmeistara Mihaila Južnija uzliktā grābekļa. Nu nemāk Ernests pret viņu spēlēt, nemāk. Arī šoreiz trešajā setā jau bija 2-1 un pretiniekam servējot 0-40.... tad sekoja zaudējumi 12 izspēlēs pēc kārtas, rets gadījums tenisā, un viss jau pagriezās uz otru pusi. Sāpīgs zaudējums.
”US Open” Gulbis ir iekļuvis pamatturnīrā ar aizsargāto spēlētāju reitingu (99. pozīcija) pēc savainojuma, bet tā arī ir viena no pēdējām reizēm, kad var izmantot šādu iespēju.
Pēc tam jau turnīriem jāpiesakās ar aktuālo reitingu un tas Ernestam jaunnedēļ būs ap 255.pozīciju. Skaidrs, ka ar tādu reitingu nevar tikt klāt pat ATP turnīru kvalifikācijā un būs vien jāspēlē ”Challenger” turnīros, kur pretī arī nav nekādi peramie zēni un ikviens īpaši alkst pārspēt bijušo pasaules TOP 10 spēlētāju. Tas par trīs mūsu profesionāļiem, vēl atcerēsimies, ka brāļu Zverevu komandā profesionālajā tūrē par treneri un sparingu strādā Artūrs Kazijevs , bet ASV pārstāves Varvaras Ļepčenko padomdevējs ir Krišjānis Stabiņš.
Vīriešiem labāko vidū pašlaik ir tik daudz savainoto spēlētāju, kā vēl nekad, profesionālā futbola komandā vienlaicīgi traumēto laikam gan būs mazāk. Nav par ko brīnīties – sezona ir ļoti gara un smaga. Labākajiem ir obligāti jāspēlē visos ”Grand Slam” turnīros un vismaz astoņos ”Masters”, kopumā punkti reitingā katram tiek skaitīti 18 lielākajos turnīros. Slodzes ir milzīgas un šādu iznākumu var saprast. Drīzāk būtu jābrīnās daudzos citos veidos, kur vienas galvenās sacensības gadā un tajās pašās čiks vien iznāk, vienalga kādu iemeslu pēc.
Vīriešu tenisā nu pēc trīs gadu pauzes līdera godā atgriezies Rafaels Nadals, uz šo pozīciju tuvākajā nākotnē tikpat labi tēmē arī cits vecmeistars Rodžers Federers (ja vien būs vesels).
Novāks Džokovičs savainojuma dēļ nespēlēs līdz sezonas beigām, tāpat Stans Vavrinka (jau izdarīta ceļgala operācija) un Kei Nišikori. Joprojām gurna savainojuma dēļ nespēlē nesenējais pasaules līderis Endijs Marejs, trauma bija arī Milošam Rēničam, muguras sāpju dēļ līdz ”US Open” nespēlēs arī Federers. Faktiski no pirmā desmitnieka veseli ir tikai divi jaunekļi – Aleksandrs Zverevs un Dominiks Tīms, jo arī Nadalu ar dažādiem hroniskiem savainojumiem pie tādiem nevar pieskaitīt. Līdz ar to daudziem tuvākajiem sekotājiem tā ir laba iespēja pakāpties uz augšu, diemžēl Ernests Gulbis pašlaik ir pārāk tālu, lai šo iespēju izmantotu, tad mums jācer uz lielu brīnumu ”US Open” .
