Māris Rīmenis: Tenisa pavasaris Latvijai

Pavasaris dabā mūsu platuma grādos kā negrib, tā negrib īsti iestāties, bet profesionālā tenisa turnīriem tas īsti nekaitē. Tie notiek citos platuma grādos un citā klimatiskā joslā. Lielākie šonedēļ Maiami, pēc tam jau faktiski būs pāreja uz māla seguma laukumiem Eiropā un daudzviet citur.

Aprīļa pirmajā nedēļā  vēl Deivisa kausa izcīņas mači vīriešiem – elites grupā ceturtdaļfināli; Latvija sāks savu ceļu atpakaļ uz Eiropas/Āfrikas II grupu un spēlēs trešās grupas turnīrā Melnkalnē. Visbeidzot aprīļa nogalē vēl sieviešu izlasei vēsturiska spēle pret Krieviju par iekļūšanu Federācijas kausa pēc spēka otrajā pasaules grupā.

Latvijas labākajiem tenisistiem šis būs visai saspringts laiks, īpaši jau dāmām,

kam jācīnās visaugstākajā līmenī gan individuālajos turnīros, gan arī play-off  komandu mačā tālajā Hantimansijskā.

Šogad Aļona Ostapenko sezonu sāka pieticīgi, salīdzinot ar lielajiem panākumiem pērn. Patiesībā tas vispārīgs spriedums, jo arī iepriekšējā gada sākumā nekas dižs Aļonai nepadevās. Līdz pat pašreizējam Maiami “Premier” turnīram viņa šogad nebija tikusi augstāk par trešo kārtu, bet nu jau daudz veiksmīgāka spēle, ne tikai rezultātu ziņā, bet arī sniegumā laukumā. Mazāk dubultkļūdu, lielāka pārliecība par saviem spēkiem. 

Gluži kā pērn, Aļona formā ieiet pamazām, bet nu jau viņa ir tajā stadijā, ka spēj uzvarēt lielā turnīrā, un tuvu tam ir jau šonedēļ Maiami. Patiesībā līdz ”French Open” viņai nemaz daudz punktu nav jāaizstāv un piektā (vai pat ceturtā) pozīcija reitingā pašlaik ir diezgan droša. Pārliecība laukumā un arī pārliecība par visu profesionālo tenisu kopumā.

Nu Aļonai ir neskaitāmas intervijas, dažādi reklāmas un labdarības pasākumi ikvienā turnīrā, un viņa ar to visu tiek galā arvien labāk,

neaizmirstot arī par pašu galveno – tenisu. Kā pati nupat atzina intervijā Maiami, sportiste strādājot arvien smagāk, pamazām forma atgriežas. To mēs visi redzam Maiami, Aļona tiešām spēlē labi, un līdzšinējie rezultāti to pierāda. Ostapenko spēj uzvarēt gan pārliecinoši, gan arī ļoti spraigos mačos, viņai robežu nav, lieliski tas pierādījās mačā pret Svitoļinu ceturtdaļfinālā.

Jā, pēc žilbinošajiem panākumiem pērn nedaudz gribējās atvilkt elpu un pabūt slavas zenītā, tika noslēgti vairāki jauni reklāmas līgumi, un ar to  bija jāiemācās sadzīvot. Jādomā, nu viss ir kārtībā un Aļona ir apradusi ar savu jauno lomu, viņa ir viena no profesionālā tenisa vēstnesēm, ko nekautrējas izmantot arī tūres vadība. Sportiste pati neskaitāmas reizes atzinusi, ka treniņos strādā ļoti smagi, un pamazām darbam jāatmaksājas. Jaunas vēsmas noteikti arī ieviesis austrāliešu treneris Deivids Teilors, vismaz pēdējā laikā uzlabojusies serves precizitāte un ir mazāk dubultkļūdu.

Anastasija Sevastova kopumā šogad līdz Maiami turnīram pat guvusi daudz vairāk punktu nekā Ostapenko, tomēr viņai tik lielas uzmanības nav. Ne tikai tādēļ, ka Anastasija ir otrajā desmitniekā reitingā.

Sevastova ir laba, gudra spēlētāja, taču ar acīmredzamu robežu laukumā.

Anastasija nepadosies, izmantos savus trumpjus, bet, ja nu pretiniece ir vienkārši ātrāka, spēcīgāka un meistarīgāka, tad tādu pretargumentu nebūs. Tieši tas tik ļoti atšķir abas spēlētājas. Sevastovai šīs sezonas galvenajos turnīros ar izlozi arī ne pārāk veicies. Par laimi, abas apvienojušās Federācijas kausa izlasē un aprīļa beigās mēģinās uzveikt Krieviju un iekļūt pasaules II grupā, kas reitingā ir no devītās līdz 16.pozīcijai pasaulē. Viegli tas nebūs, pretinieces gana spēcīgas, un spēles notiks iekšā hallē, māla seguma laukumos.

Vīriešiem jau jaunnedēļ Deivisa kausa izcīņas trešās grupas turnīrs Melnkalnē. Analogs arī Bulgārijā, un tikai uzvarētāji varēs atgriezties Eiropas/Āfrikas II grupā. Spēles pēc riņķa sistēmas apakšgrupās, katrā mačā līdz diviem uzvarētiem setiem un divām uzvarām kopumā visā mačā. Latvijai sastāvs jauns un gluži vai eksperimentāls, jauns arī izlases kapteinis – Deniss Pavlovs. Ar mūsu ilggadējo Deivisa kausa izlases spēlētāju un tagad treneri tikos pirms nedēļām divām, un arī pašam Denisam īstas skaidrības nebija. Nav detalizētas informācijas par pretiniekiem, un arī mūsu sastāvā šādās spēlēs faktiski rūdīts ir tikai Mārtiņš Podžus, kaut arī viņam tikai 23 gadi.  Arturam Lazdiņam 20 gadi,  Robertam Grīnvaldam 18 un Mārtiņam Rocēnam vēl mazāk – 17. Māla laukumos jaunība nav nekāds lielais trumpis, te vairāk vajadzīga pacietība (protams, ja neesi pasaules līmeņa talants). 

“Es pat Mārtiņu Podžu sen neesmu redzējis klātienē, viņš  nesen spēlēja un trenējās Ķīnā, Latvijā ierodas marta beigās, Lazdiņš vairāk trenējas Itālijā, nesen spēlēja Ēģiptē,“ sarunā atzina Pavlovs. Komandas veidošana faktiski sāksies sacensību vietā, pretinieku izpētīšana tāpat. Ernests Gulbis izlasei nepievienosies, tāpat Bulgārija iztiek bez Grigora Dimitrova, bet Markoss Bagdatis nespēlē Kipras komandā.

Gulbis mačos spēlējam nebija redzēts ilgi. Tieši šonedēļ viņš beidzot parādīja raksturu pirmajā spēlē Spānijas ”Challenger” turnīrā Malagas provincē, gandrīz trīs stundu cīņā uzvarot pirmā simtnieka spēlētāju serbu Lāslo Djeri. Gāja kā pa viļņiem, bet Gulbis šoreiz bija apbrīnojami apņēmīgs, beigu setā atspēlējot breiku un galotnē izcīnot uzvaru.

Iespējams, pateicoties meitas piedzimšanai, Ernests kļuvis mierīgāks un pārliecinošāks, un tieši tas ir vajadzīgs.

Diemžēl, bet jau otrajā mačā pilnīgi pretēja aina pret izteikto māla laukuma speciālistu argentīnieti Andreoci. Pacietības nebija, pirmā seta galotnē vien salauztas divas raketes, un atkal zaudējums, turklāt pelnīts. 

Līdz Vimbldonai nekādi lielie punkti nav jāaizstāv un jācenšas atgriezties kaut labāko simtniekā, citādi paredzama vien spēlēšana ”Challenger” turnīros vai retu reizi ar speciālo ielūgumu ATP tūres ietvaros, pat kvalifikācijā ne visos turnīros ar šādu reitingu var tikt.  Viss būs atkarīgs no paša sportista, turnīru stratēģijas un arī veselības.

Retajam izdodas atgriezties, bet daži to spēj, un spilgtākais piemērs ir argentīnietis Huans Martins del Potro.

Smagi savainojumi, pat vairākas plaukstas operācijas, bet del Potro atkal ir stabili desmitniekā un nesen kā Indianvelsas ”Masters” finālā pieveica arī pašu Rodžeru Federeru. Tenisa virsotne šobrīd ir tik nestabila kā nekad senāk – Federers ņem pauzi un līdz zāles laukumu sezonai nespēlēs, Rafaels Nadals sola atgriezties, bet vai viņa veselība to ļaus? Deivisa kausa izcīņas ceturtdaļfinālā pret Vāciju Nadals  jau esot gatavs  iziet laukumā. Novākam Džokovičam pēc traumas nekas nesanāk, zudusi  arī pārliecība, Endijs Marejs vēl ārstējas un laukumos atgriezīsies vēlāk.

Iespēja, ko var izmantot kāds no tuvākajiem konkurentiem, taču patiesībā bez del Potro un Marina Ciliča tādu nobriedušu spēlētāju tuvumā pat nav. Pirms gadiem trim četriem tur varēja būt arī mūsu Ernests Gulbis, diemžēl šodien viņš reitingā un sniegumā ir tālu no saviem vienaudžiem Ciliča un del Potro.

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti