Ja latviešiem un somiem maijā pats svarīgākais šķiet hokejs, tad kopumā pasaulē "French Open" popularitāte un atpazīstamība ir daudz lielāka. Turnīrs ar vairāk nekā simt gadu vēsturi, spēlē visi labākie (ja vien nav savainoti), čempiona tituls kopā ar dažādiem nākotnes reklāmu bonusiem tiek lēsts ap desmit miljoniem eiro. Pamatturnīrā tiek tikai 128 labākie pasaulē, konkurence milzīga, nav nekādu kvotu valstīm, visu nosaka tikai un vienīgi iespētais laukumā, plus ir daži rīkotāju speciālie ielūgumi.
Ar "French Open" Latvijai saistās patīkamākās atmiņas profesionālajā tenisā.
Aļona Ostapenko kļuva par čempioni 2017.gadā, Ernests Gulbis spēlēja pusfinālā 2014. gadā, vien mazāki panākumi Parīzē bijuši Anastasijai Sevastovai. Tagad no šiem trīs profesionāļiem "Roland Garros" spēlēs vienīgi Ostapenko – Sevastova paņēmusi tenisā jau ilgstošāku pauzi un nav īstas skaidrības, vai viņa vispār atgriezīsies profesionālajā sportā. Gulbis slīd arvien zemāk reitingā, panākumu nav, un šovasar viņam apritēs 34 gadi, sportists jau sāk domāt par citu trenēšanu.
Tā ir realitāte – kamēr neizaugs perspektīvi jaunie, kādu laiku mums būs tikai viena pasaules klases tenisiste.
Talantīga, ar ļoti jaudīgu tenisu, taču neprognozējama gan. Šis gads Ostapenko gan ir samērā veiksmīgs, par ko liecina viņas reitings – 13. pozīcija pasaulē.
Izloze noteikusi, ka Parīzē pirmajā kārtā Aļonai jāspēlē pret itālieti Lučiju Brondzeti, kura pasaules reitingā ir 83. vietā. Sākumam nav slikti, taču šajā izlozes zarā ir arī Simona Halepa (var sanākt spēlēt jau trešajā kārtā) un Iga Švjonteka (iespējams astotdaļfināls).
Sievietēm patlaban izteikta favorīte ir tieši poliete Švjonteka, kura nupat uzvarējusi piecos lielos turnīros pēc kārtas,
28 spēlēs pēc kārtas, un pēdējā neveiksme bija februārī Dubaijā tieši pret mūsu Ostapenko. Švjonteka ne tikai guvusi daudz titulu šopavasar, bet pēdējos trijos turnīros kopā (15 spēlēs) zaudējusi tikai vienā setā. Unikāla bilance un, veiksmīgi spēlējot Parīzē, viņa var uzstādīt jaunu rekordu. Tiesa, ikviena cita tenisiste arī īpaši noskaņojas cīņai pret pasaules reitinga līderi, turklāt ikvienai sērijai kaut kad pienāk beigas, reizēm visnepiemērotākajā brīdī. Garantēt nevar neko, iespējami arī savainojumi, taču tik un tā poliete ir galvenā favorīte sieviešu konkurencē, turklāt tikai 20 gadu vecumā.
Anete Kontaveita lieliski aizvadīja pērnās sezonas nobeigumu, viņa reitingā ir piektā, taču pavasarī vairs nav tik neuzvarama, turklāt māla laukumi nav igaunietes stihija. Tad jau vairāk jārēķinās ar spānieti Paulu Badosu, grieķieti Mariju Sakari, tunisieti Onsu Žabēru, spānieti Garvinji Muguruzu, rumānieti Simonu Halepu, izšaut var arī kāda no ļoti pieredzējušām spēlētājām, ja vien veselība ļaus, jo māla laukumos vajadzīga pacietība.
Ostapenko kā allaž – neparedzama, un viņas rezultātus ne tik daudz ietekmē iespējamās pretinieces, cik pašas sniegums un psiholoģiskā noturība.
Aļona ir tik unikāla, ka neiederas nekādos prognožu rāmjos.
Ja viss izdosies, varam sagaidīt lieliskus rezultātus, ja melnā diena būs neīstajā brīdī, viss var beigties arī samērā ātri.
Vīriešiem visstabilākais patlaban šķiet Novāks Džokovičs. Atkal liktenis ir viņam labvēlīgs, savainojumi nupat bija galvenajiem serba konkurentiem Daniilam Medvedevam un Rafaelam Nadalam. Medvedevs diezin vai būtu minams galveno favorītu vidū māla laukumos arī bez visa savainojuma – bruka, maza ķirurģiska operācija, taču par Nadalu ir pavisam cits stāsts. Nebūtu savainojuma, ribas plīsuma un izlaistu vairāku turnīru māla laukumos, viņu uzskatītu par neapšaubāmu favorītu. Tagad tā nav, Rafa vēl nav iespēlējies un iepriekšējos divos turnīros nav tālu ticis. Protams, "Grand Slam" un spēles līdz trim uzvarētiem setiem ir pavisam kas cits, arī publika būs viņa pusē.
Ja sākums izdosies, uzvaras nenāks pārāk smagi, turnīra otrajā nedēļā Nadals var atkal kļūt neuzvarams.
Ar lielākiem vai mazākiem savainojumiem Nadals ir iemācījies sadzīvot jau sen un, kā pats nupat publiski teica, tā ir viņa ikdiena, savainojumu zīmē aizvadīta visa karjera. Izloze gan ir tāda, ka Nadalam pret Džokoviču var nākties spēlēt jau ceturtdaļfinālā.
Izcils progress ir 19 gadus vecajam spānis Karlosam Alkarazam – viņš nupat vinnējis ne tikai Nadalu, bet lielā pusfinālā arī Džokoviču, un tas jau ir kaut kas. Ātrs, agresīvs, ar noturīgu nervu sistēmu, kas ir neraksturīgi viņa vecumam un spāņu temperamentam.
Alkarazam noteikti ir spoža nākotne, un pat tagad viņa izredzes nevar vērtēt zemāk par Cicipa, Zvereva, Beretīni vai kāda cita iespējām.
Austrietis Dominiks Tīms vēl nav atguvis pārliecību un fizisko formu pēc ilgstoša savainojuma un diezin vai viņa tikšana līdz finālam ir iespējama.
Tenisā pēc pandēmijas finansiālas krīzes nav, vismaz "Grand Slam" turnīros.
Kopējais balvu fonds sasniedzis 43,6 miljonus eiro, kas ir par 6,6 procentiem vairāk nekā 2019. gadā pirmskrīzes laikā. Lielākus honorārus saņems arī tie, kas netiek tālāk par kvalifikāciju. Šogad "French Open" atkal palielinātas naudas balvas uzvarētajiem, un tās būs pa 2,2 miljoniem eiro vienspēļu čempioniem. Pirms Covid-19 pandēmijas čempioniem gan bija pat nedaudz vairāk – 2,3 miljoni katram, taču papildu ienākumi no reklāmām tāpat ir vēl lielāki nekā oficiālā balva par uzvaru.
