Labs piemērs – pēc bobsleja 35 gadu jubilejas svinībām jūnija sākumā pie Usmas ezera izlasei jau nākamajā dienā sākās treniņnometne. Tas nozīmē - nekādas īpašās atlaides, jāstrādā tālāk un neviens nekurn. Gribi būt virsotnē, atdod visu.
Pagājušā sezona Latvijas bobslejistiem bijusi izcila un gribas ko vismaz līdzvērtīgu sasniegt arī šogad. Ar piebildi, ka pretinieki arī nesnauž. Dažām komandām nākamajā sezonā pēc olimpiskajām spēlēm bija tāda kā atslodze, notika arī paaudžu maiņa, tagad konkurence varētu pastiprināties. Mūsu galvenie konkurenti kopumā būs vācieši, bet ne tikai viņi vien.
Puiši krietni pastrādājuši vasarā, nu mums izmēģinājumiem būs arī ”Eurotech” ražotie bobi un komplektā ar mūsu rīcībā jau esošajiem lieliskajiem BTC un Valnera bobiem tas jau ir nopietns arsenāls.
Oskars Melbārdis jau ir pasaules klases pilots (kā nekā Pasaules kausa ieguvējs, olimpisko spēļu un pasaules čempionāta laureāts) un mērķi paliks visaugstākie. Šosezon turklāt pasaules čempionāts būs būtībā neitrālajā Īglsas trasē, Austrijā... Savus mājasdarbus noteikti veikuši arī konkurenti, būtiskākais varētu būt slieču sagatavē un apstrādē. Te nu mums visiem jācer uz godīgu spēli, lai vēl kādreiz nenāktos piedzīvot, ka kāds uzliek gluži vai brīnumslidas un pārējos apdzen pat ar sliktāku startu un viduvēju braukšanu trasē.
Bobslejistiem vēl būs nometnes Vācijā un Austrijā, novembra nogalē jau pirmais Pasaules kausa posms sarežģītajā un bīstamajā Altenbergas trasē. Sava programma arī Eiropas kausu komandai, un iekšējā konkurence tikai nāk par labu. Tāpat ir arī ar stūmējiem – kopumā dažādās atlasēs šovasar spēkus izmēģināja vairāki simti puišu. Tuvākajā rezervē paliks tikai daži labākie.
Kā zīmīgi teica mūsu izlases galvenais treneris Sandis Prūsis, stūmēju sagatavotība pašlaik ir tāda, ka no malas viņus izkonkurēt uzreiz nav iespējams.
Varbūt pirms gadiem pieciem, septiņiem uzreiz kāds talants varētu iekļauties otrajā vai trešajā komandā, tagad līdz tam jāizcīnās. No vienas puses - labi, ir konkurence, bet, no otras puses, slikti, jo tālākos rezervistus paturēt redzeslokā, trenēt bez kādas papildu naudas arī nav iespējams.
Bobslejs Latvijā jau ir 35 gadus un jādomā, būs arī turpmāk. Lai nu kā, šajā veidā mums ir lieliskas iestrādes un speciālisti jebkurā jomā.
Ir bijuši arī grūtāki laiki, kas parasti ir bijuši saistīti ar naudas trūkumu, bet bobslejs ir izdzīvojis. To uz savas ādas izjutis arī Sandis Prūsis. Tagad situācija krietni mainījusies. Skaidrs, ka arī bobslejā sponsori paši nestāv rindā, bet par viņu atbalstu tomēr nevar sūdzēties un pamatojums ir saprotams – mūsu puiši (arī skeletonā) ir topā, viņus var redzēt daudzviet pasaulē.
Ja vēl aiz visa stāv tāds menedžeris kā Zintis Ekmanis, tad sadarbība ir saprotama. Pats Zintis arī ir daudzšķautņaina personība, bet vislabāk par viņu, šķiet, bobsleja gadadienā pateica bijušais federācijas prezidents Jevgenijs Kisiels: ”Ja nebūtu Ekmaņa, mums bobsleja tagad vairs nebūtu!” Tie ir patiesi vārdi, jo pat grūtajos brīžos Zintis noturēja bobsleju uz ūdens. Kad ir panākumi, to izdarīt ir vieglāk, bet līdz panākumiem arī jātiek, pat tad, kad neviens vairs netic un apšauba nodarbošanās lietderību.
Dainis Dukurs pirms jaunās sezonas ir piesardzīgs par konkurentu vērtējumu, bet mūsu pašu skeletonisti ir izdarījuši visu. Paveikts krietns darbs treniņos, atkal ir jauna tehnika, un ceturtdien saņemtas arī jaunas slidas.
Martins jau pagājušonedēļ uzsvēra, ka šādā līmenī no jaunās tehnikas nevar sagaidīt zilus brīnumus, t.i., jaunie skeletoni nevar būt trasē par pussekundi ātrāki. Runa ir par desmitdaļām un simtdaļām un arī tad ne uzreiz pirmajos braucienos.
Vēl jāizdara šādas tādas korekcijas, un tikai tad var izdarīt secinājumus. Tomasam pat ir divas jaunas skeletona kamanas un, iespējams, ar vienām tiks trāpīts desmitniekā. Garā auguma dēļ uzbūvēt kamanas Tomasam esot krietni sarežģītāk nekā Martinam. Mūsējie tagad trenējas mājās, vēl aizbrauks uz oficiālo treniņnedēļu pasaules čempionāta mājvietā Īglsā un arīdzan patrenēsies Kēnigzē.
Skeletonā vēl jo būtiskāks ir fakts, ka mūsējie arvien vairāk sāk audzināt jaunos skeletonistus, jo brāļi Dukuri nestartēs mūžīgi. Svarīgi, lai kāds no jaunajiem jau tuvākajās sezonās spētu startēt kaut vai Pasaules kausu līmenī, lai mums skeletonā rastos pēctecība.
Pats nopietnākais kandidāts vīriešiem pagaidām uz to ir Ivo Šteinbergs. Tehnika ir laba, padomdevēji arī, viss būs atkarīgs no pašiem censoņiem. Runājot par kopējo fonu, Dainis Dukurs uzsver, ka darbs tagad tiek novērtēts un vismaz to patīkami apzināties. Federācijai jauni atbalstītāji, sportistiem auto, Sigulda ieguvusi tiesības decembrī sarīkot Eiropas kausa posmu bobslejā un skeletonā. Domāju, ka visi atbraukušie būs patīkami pārsteigti, redzot, cik kupli apmeklētas šīs sacensības, kas Eiropas posmos ne vienmēr ir raksturīgi. Trase ir labā kārtībā pēc rekonstrukcijas jau tagad.
