Līdz šim šī trase skatīta tikai televīzijas pārraidēs, nu arī iepazīta klātienē. Skaista apkārtne, labs būvniecības risinājums, un ceturtdien arī laiciņš kā uz pasūtījumu. Aptuveni mīnus 7 grādi no rīta, saulains, un arī vējš ne tik briesmīgs kā iepriekšējās dienās. No galvenā televīzijas centra Phjončhanā līdz trasei (vismaz tās lejas daļai) var nokļūt aptuveni 10 minūtēs, līdz starta mājai paiet 15 minūtes, kas ir ļoti tuvu.
Žurnālistu trasē nav pārāk daudz, bet reizēm var redzēt gidus vadājam ekskursantu grupas.
Jau no paša rīta rit treniņi bobslejā. Dāmām un kungiem, kopā 54 ekipāžas, arī mūsu divu Oskaru komandas. Katram divi braucieni. Šie skaitās neoficiālie treniņi, bet visi tos izmanto, ledus profils tagad nedaudz citāds kā iepriekšējās reizēs Pasaules kausā un treniņu nedēļā. Ledus labāk sagatavots, ir arī aukstāks. Tā kā oficiālajos mačos olimpiskajās spēlēs vispirms ir kamaniņu sports, par ledus kvalitāti var neuztraukties, šī veida pārraugi ļoti rūpīgi uzmana trases darbinieku paveikto un, ja vajag, liek izdarīt korekcijas. Starp citu, šeit ir auksts, tāpēc arī laistīšanas process vairāk atgādina Sanktmoricu Šveicē, nevis mākslīgajās trasēs –
ūdens pilītes smidzina gaisā tieši virs trases, nevis lej pa taisno uz ledus.
Jau ierodoties pie starta mājas, satieku arī vairākus mūsu sportistus, treneri Jāni Ozolu, tāpat arī mehāniķi Viesturu Pērkonu un slidu meistaru Hansuli Šīsu. Visi kā viens vienisprātis, ka šodien labs laiks treniņiem pēc vakardienas milzīgā aukstuma. Šveicietis Šīss teic, ka viņa jomā arī pagaidām viss kārtībā, kaut ar uzpulētām kaujas slidām neviens jau īsti treniņos nebrauc. Hansuli dēls joprojām ir kopā ar Korejas izlasi, pats jau vairākus gadus sadarbojas ar mūsējiem, jo nespēja sastrādāties ar korejiešu bobsleja vadību.
Treniņu laikā eju pa trasi uz leju – no starta mājas līdz pat pašam finišam. Līkloču līkločiem, reizēm ir arī visai slidens pie trases, un uzreiz atceros Sandi Prūsi un negadījumu Insbrukā. Tā staigājot un ik pa laikam ko fotografējot, otrpus trases izdzirdu latviešu balsis – tas ir Sandis Prūsis un Jānis Skrastiņš, Beļģijas treneris un BTC galvenais vīrs. Trase gan tai vietā aizvilkta saulessargiem, pāri arī nevar tikt, tā kā klātienē šos vīrus šodien neizdodas satikt. Tas nekas, neesmu no tiem, kas katrreiz vaicā – kā nu būs, par kuru vietu cīnīsimies utt. Zinu, ka šie jautājumi jau daudziem krīt uz nerviem, tādās reizēs labāk parunāt par sadzīviskām lietām. Līdzīgi ir arī skeletonā – ar Martinu apmaināmies domām bieži, bet pirms lieliem mačiem allaž izvairos jautāt par prognozēm un paša gatavību.
Katrs jau olimpiskajās spēlēs grib parādīt labāko sniegumu un cīnīties par medaļu, tas tāpat skaidrs.
Lēnām virzos gar trasi uz leju un vēl satieku vairākus pazīstamus žurnālistus, jo pamatā jau šajos mačos apgrozās vieni un tie paši ļaudis; īpaši daudz mediju pārstāvju ir no Vācijas. Vietējais preses centrs pagaidām diezgan kluss un tukšs, taču apjomīgs, un tas nav arī nekāds brīnums. Kā nekā uz bobsleju un skeletonu pārdots ļoti daudz biļešu, tie ir veidi, kur arī korejieši cer uz medaļām. Amerikānis Olsens pēc apendicīta operācijas jau izlaists no slimnīcas, cita nekā pārsteidzoši jauna nav. Stiprie ir spēcīgi arī šeit, kaut analizēt brīvo treniņu laikus nav nekādas jēgas. Lielāks labums ir treneriem analizēt trajektorijas grūtākajās virāžās. Starp citu, devītā virāža nu ir nedaudz mazāk piņķerīga nekā iepriekšējās reizēs. Beigās atrodu arī savu komentētāja vietu ledus trasē – kabīne ar desmito numuru, viss iekārtots, blakus Austrijas sabiedriskā televīzija ORF un "Eurosport" vācu komentētāji, solīda sabiedrība.
Starp citu, Latvijai šoreiz arī ļoti laba izejas pozīcija spēļu atklāšanas ceremonijā –
pēc korejiešu alfabēta mūsu valsts delegācija stadionā iesoļos jau vienpadsmitā,
turklāt neilgi pirms mums tādas ziemas sporta lielvalstis kā Norvēģija, Vācija un arī Nīderlande.
Ceturtdien olimpiskajā ciematā oficiāli pacelts arī Latvijas karogs, par to būs atsevišķa LTV filmēšanas grupas reportāža. Ceturtdien arī tiks izlemts vairāku krievu sportistu liktenis – drīkstēs startēt šajās spēlēs vai ne. Vienalga kāds būtu iznākums, Krievijas mediji sākuši tik masveidīgu uzbrukumu Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai, antidopinga aģentūrai WADA un arī citu organizatoru pārstāvjiem, ka šķērmi kļūst lasīt. Viņuprāt, visas pasaules sazvērestība pret valsti un tās sportistiem. Kā vienmēr, lamā Rietumus, un to visu uzraksta ideoloģisko pretinieku ražotos datoros, viedtālruņos, uzfilmē vai nofotografē rietumnieku radītajās kamerās utt. Gribētu ieteikt šiem ļautiņiem būt tomēr konsekventiem līdz galam un paskatīties pašiem uz sevi no malas.
