Māris Rīmenis: Pēc vētras...

Emocijas norimušas. Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā Sočos atcelts un pirmdien oficiāli arī pārcelts uz Kēnigszē Vācijā. Visi labākie sportisti jau pēc Soču atcelšanas savstarpējos mačos sacentušies Leikplesidā. Kopumā – tādā pašā gaisotnē kā līdz šim, bet ar ticību, ka visam tomēr ir savas robežas. Šoreiz pārējos aizrāva brāļi Dukuri, viņu tēvs un visa mūsu skeletona komanda kopumā. Kādam bija jāsāk, jāatver acis pārējiem, un tie bija mūsējie, tāpat pirmajiem  jāpieskaita britu olimpiskā čempione skeletonā Līzija Jarnolda. Sportiskajā ziņā turpretim pašiem brāļiem Dukuriem sezona nav sākusies veiksmīgi.

Ir lietas un vērtības, kas ir augstākas par personiskajiem labumiem. Dukuru paziņojums netapa steigā, un par nebraukšanu uz Sočiem Dainis Dukurs jau runāja vasarā. Tā nebija kāda poza, bet pārliecība. WADA neatkarīgās komisijas otrais Ričarda Maklarena ziņojums pielika punktu pacietībai. Jā, nenoliegsim, īstajā laikā, jo rezonanse bija ļoti liela.

Faktiski pagāja tikai dažas dienas, un starptautiskā federācija IBSF čempionātu Sočos atcēla. Šajās divās trijās dienās varēja redzēt – kas ir kas, gluži kā traģiskajās augusta puča dienās 1991.gadā.

Pasaules bobsleja un skeletona sabiedrībā daudzi aizstāvēja Dukuru lēmumus un bija gatavi pievienoties ar boikotu vai nu individuāli, vai ar visu komandu.

Par apņemšanos īpaši jāuzteic Korejas izlase, tāpat soli no oficiālā paziņojuma bija ASV, Kanāda, Austrija, vācieši savukārt nogaidīja. Viss atrisinājās samērā ātri, un tādas lielas šķelšanās līdz ar to nebija.

Latvijā absolūtais vairākums nostājās Dukuru pusē, kaut arī pretējā nometnē bija sadzirdamas balsis. Dažs runāja, ka tāpat nav ko zaudēt, kas tad nu tur tāds īpašs – parādīt mugurkaulu. Es gan teiktu, ka pat tīri materiāli tas arī varētu būt jūtami – čempionātā neiegūstot nekādu vietu, nebūtu arī nekādu prēmiju. Ja kas, tad šajā sezonā dažādu iemeslu dēļ Dukuri pat nav kāpuši uz goda pjedestāla. Te var vainot gan problēmas ar inventāru un slidām, gan pašu braukšanu, gan noteikti arī lielo emociju patēriņu cīņā par Soču boikotu. Viss kopā, bet ja viss nav visaugstākajā līmenī, uzvarēt pasaules mērogā nevar.

Trakākais – ja kāds sarunājis pilnīgas muļķības un turklāt darījis to tīšām un apzināti. Izliekoties, ka nezina skeletonu vispār, runājot nez kāpēc daudzu līdzjutēju vārdā.

Izdarīju zibensaptauju "Twitter" un no 950 balsotājiem 96 % zināja brāļu Dukuru sportu, kamēr jautājumā par Rīgas ”Dinamo” pirmo maiņu  tikai 4% zināja atbildi.

Absolūta manipulācija ar faktiem un cilvēku pazemošana ir nosodāma, faktiski tā jau ir valsts vērtību, mūsu sasniegumu graušana.

Ziņas par Dukuru boikotu parādījās ziņu (ne tikai sporta) pirmajās lapās vai izlaidumu minūtēs. Martinam tiešās intervijas CNN un BBC - vai jūtat mērogu? Paziņojumi un īsas intervijas visur, vēl lielajos NBC un CBS televīzijas kanālos Ziemeļamerikā, gan daudzos Eiropas izdevumos un TV un pat Āzijā un Okeānijā. Es te nespētu visus sarakstīt, bet dažus varu pieminēt – "The Guardian", "Washington Post", "France 24", pat "Oakland Times" un aseanbreakingnews utt. Kā vēl atceras mūsu treneris Gints Dzērve, viņš saņēmis e-pastu Latvijas skeletona lapā no paša CNN ar lūgumu sakontaktēties ar Martinu intervijai tiešraidē, kura vēlāk arī notika. Kaut paziņojums svētdien, no mediju uzmanības nevarēja atkauties.

No pašreizējiem Latvijas sportistiem tāda interese dažās dienās laikam iespējama tikai Kristapam Porziņģim. Tik daudz uzmanības, ka pirmajās dienās nav pat bijis īsti laika gatavoties Pasaules kausa otrajam posmam Leikplesidā.

Lai vai kā, cilvēkiem patīk skaidrība. Viens jautājums ir atrisināts, kaut daudz vēl nezināmā. Tad Krievijas sportistiem par dopingu Soču olimpiskajās spēlēs atņems medaļas vai ne? Ja pierāda vainu  un atņem, tad visi vainīgie automātiski vairs nevar piedalīties sacensībās kā minimums divus gadus, jo sodīti  jau viņi līdz šim nav.... Tad vainīgajiem iet garām arī nākamās ziemas olimpiskās spēles Korejā.  Vai varbūt jāanulē visi viņu rezultāti divus gadus pēc Sočiem un jāpārraksta visas tabulas? Kādas bijušas IBSF sarunas ar Soču čempionāta rīkotājiem un Krievijas federācijas vadību (Aleksandrs Zubkovs)? Varbūt atkal ir kāda slēptā vienošanās, kad viena mērķa labad kaut kas cits  ir ziedots? Jāatceras, ka viens no lielākajiem IBSF sponsoriem ir "Gazprom"...  

Vai kaut ko atņemot, nav piemiegtas acis uz ko citu? Pagaidām vēl gana daudz neatbildētu jautājumu, bet ledus ir sakustējies. 

Šajās divās trijās dienās mēs labi varējām vērot arī mūsu sporta amatpersonu reakciju - daži izteicās, daži no komentāriem  atturējās. Kā teikt, nesteigsimies, nogaidīsim....Dažkārt  lēmumi var būt sāpīgi, taču cilvēciski un pilsoniski saprotami un atbalstāmi. Mūsu bobslejistiem arī savulaik nebija viegli, bet viņi pirmie atteicās startēt PSRS izlasē zem sarkanā karoga. Gāja garām arī daudzi materiālie labumi, braucieni uz ārzemēm, prēmijas, bet mūsējie bija ar mugurkaulu, gluži kā 1991.gada barikāžu  laikā, kad bobslejisti visi kā viens pamatā apsargāja toreizējo Ministru Padomes ēku. Tiešām bija ko zaudēt, brīvību un pat dzīvību ieskaitot.  Šī atteikšanās un striktā nostāja sportiski maksāja daudz – pirmajās spēlēs zem sava karoga Albērvillā mūsējie bija tālu no līderiem un arī Lillehammerē negāja daudz labāk. Toties vēlāk ar neatlaidību, dzelžainu darbu un radošo izdomu Latvijas bobslejs atdzima.

Es cienu Dukurus par šo lēmumu, par raksturu stingrību, par skaidru vārdu – nē un viss! Nav  kā mums bieži sabiedrībā un varas ešelonos, kad cilvēks nespēj skaidri atbildēt uz jautājumu – jā vai nē, ir vai nav. Tik riņķī un apkārt, jo kazi, kā un kas  būs pēc tam.

Ar visiem labs nevari būt un nav jābūt, toties savai nostājai jāpiemīt un sirdsapziņu kādu materiālu labumu dēļ zaudēt nedrīkst.

Nesalīdzināsim te dažādus sporta veidus, bet būt virsotnē ir grūti visos olimpiskajos veidos. Noliedzējiem varu pajautāt – kādēļ tad Krievija vispār skaitīja Tretjakova zelta medaļu kopējā valsts medaļu kontā vai Zubkova divas bobslejā? Kādēļ tieši Zubkovs sēdēja blakus Putinam prezidenta ložā noslēguma ceremonijas laikā, ja jau šie veidi tik nenozīmīgi? Lūk, uz šo  laikam nespēj atbildēt pat tie, kas joprojām dzīvo citas valsts interesēs un mūsējo panākumus nolīdzina līdz ar zemi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt