Māris Rīmenis: Pavērsiens uz labo pusi arī sportā

Sports pamazām ieiet ierastajā ritmā. Vēl tālu no pierastā un piedzīvotā, bet tomēr tas ir progress salīdzinājumā ar marta beigām, aprīli un maiju. Latvijā pirmais no lielajiem turnīriem sācies futbols un līdzīga situācija ir daudzviet Eiropā. Pagaidām futbols bez skatītāju klātbūtnes un fani stadionos ir  vien dažās valstīs, taču nevienā no lielo līgu turnīriem. Cilvēki lēnām pierod pie jaunās situācijas – vismaz pirmā krīze vairumā Eiropas valstu pārvarēta, taču jau tagad ir skaidrs, ka ierastajā ritmā ar skatītājiem klātienē sports tik drīz neatgriezīsies.

Par visglobālāko. Tokijas spēļu rīkotāji vairs nav tik optimistiski par spēļu veiksmīgu sarīkošanu arī nākamgad. Pirmkārt, neviens nevar droši apgalvot, ka nākamvasar pandēmija visā pasaulē būs beigusies. Ja tās nebūs Japānā (kas visai ticami), tad daļā pasaules noteikti turpināsies un tas sarežģīs spēļu sarīkošanu. Olimpiskajās spēlēs piedalās sportisti no vairāk nekā 200 valstīm un teritorijām, un tad jau vairumam no viņiem būtu pirms tam jāpielāgo 14 dienu karantīna Japānā. Bez dižām iespējām trenēties un uzturēt sportisko formu.

Ja sāksies jauns Covid-19 uzliesmojums uz vietas, spēles var arī pārtraukt. Tas ir viens no scenārijiem, kaut īsti skaidrībā par to nav pat vadošie Japānas un visas pasaules epidemiologi. Noteikti par to visu

vairāk varēs spriest rudenī un ziemā, kad saslimstības risks atkal pieaugs.

Otrkārt, pašiem japāņiem īsti nav skaidrības par sponsoru finansiālo atbalstu, pašlaik vismaz divas trešdaļas no tiem vēl nav izlēmuši, vai vispār varēs un spēs atbalstīt spēļu rīkošanu. Kopumā tie pat nav miljoni, bet vairāki miljardi eiro. Spēļu pārcelšana uz nākamo gadu jau ir izmaksājusi rīkotājiem aptuveni 2,5 miljardus eiro, ja ne vēl vairāk.

Vairs tik optimistisks nav arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs. Pat viņš izteicies, ka spēles mūžīgi pārcelt nevar, ja nākamgad tās nevarēs sarīkot, tad tās nenotiks vispār.

Zaudētājas šajā laikā ir visu sporta veidu federācijas un, protams, paši sportisti, arī skatītāji, kuriem lielākoties nav atļauts apmeklēt jau tā retās sporta sacensības.

Labā ziņa, ka vismaz četrās no piecām lielajām futbola līgām Eiropā turnīri ir atsākušies, izņēmums ir tikai Francija. Vismaz tā tiks atgūta daļa zaudētās naudas, jo lielākie ienākumi tomēr ir no televīzijas translācijām un reklāmām, nevis skatītāju apmeklējuma stadionos.

Ir izstrādāti plāni, kā pabeigt profesionālās sporta sezonas Ziemeļamerikā, toties daudzus starptautiskus sarīkojumus nāksies šosezon upurēt.

Senākais no  ”Grand Slam” tenisa turnīriem - Vimbldona - nenotiks, toties nule kā oficiāli paziņots, ka ”US Open” tomēr būs un cerība ir arī par ”French Open” jau rudens pusē pēc Ņujorkas. Eiropas vieglatlētikas čempionāts atcelts, un šo uzskaitījumu  varētu vēl turpināt ilgi un gari. Pirmā formula (F-1) jūlijā tomēr sāksies, bet bez skatītājiem, rīkotāji vēl cer vēlākā termiņā aizvadīt ”Tour de France” riteņbraukšanu. UEFA Čempionu līgā futbolā labāko astoņnieks izspēlēs play-off turnīru Lisabonā, Eiropas līgas turnīra izšķirošās  spēles futbolā no ceturtdaļfināla būs dažās Vācijas pilsētās, risinājumi tiek rasti.

Latvija varbūt šajā pandēmijas laikā iegūs tiesības augustā sarīkot pasaules autorallija čempionāta (WRC) posmu, jo mūsu valstī situācija ar Covid-19 izplatību nav traģiska, Kurzemes pusē ir daudz rallijam atbilstošu ceļu, tāpat Liepājas rallija organizatori jau sevi apliecinājuši starptautiskajā apritē, kaut vēl ne WRC līmenī. Tas varētu būt ieguvums, kaut nav skaidrības par skatītājiem klātienē, vai tie varēs apmeklēt ralliju vai ne, turklāt arī aizlieguma gadījumā būtu grūti tik daudzu kilometru garumā visu kontrolēt un arī norobežot.

Latvijai vēl ir iespēja sarīkot Eiropas volejbola čempionāta kvalifikāciju, bet

kopumā vasara sportā tik un tā būs neparasta.

Daudzi sportisti ir lielā neziņā, viņu vidū potenciālie Tokijas olimpieši, jo vairumā veidu kvalifikācijas sacensības vēl nebija beigušās.  Laimīgi tie, kam olimpiskās  ceļazīmes jau kabatā, bet Latvijai tādu sportistu ir pavisam maz, tikai astoņi, plus vēl divas ceļazīmes  pienākas šosejas riteņbraukšanā. Vairumam vēl būs iespēja ceļazīmes izcīnīt nākamajā gadā, jo šovasar reti kurā veidā un valstī šādas atlases sacensības notiks. No vienas puses,  jaunajiem atlētiem varbūt tas nāk par labu, būs papildu gads, bet vecmeistariem var būt gluži pretēji. Nekad gan nav ļaunuma bez labuma, dažiem labāko sniegumu liedza parādīt savainojumi un nu bija laiks uzlabot veselību un sadziedēt traumas.

Šķietami labākā situācijā ir daudzi ziemas sporta veidu pārstāvji,

jo vismaz individuālajos veidos Pasaules kausa izcīņas sezona laimīgi beidzās vai arī neizvadīti pandēmijas dēļ palika tikai daži pēdējie posmi. Jā, ledusrenes sporta veidu pārstāvjiem izpalika ieplānotā Pekinas ziemas olimpisko  spēļu jaunās trases homologācija pēc sezonas, bet kopumā nebija tik traki. Tāpat pēc sezonas parasti ieplānota atpūta un rehabilitācija, nu jau atsākušies treniņi un visi cer, ka vismaz individuālo ziemas sporta veidu jaunā sezona sāksies, kā plānots.

Individuālajos veidos laukā, brīvā dabā, nevajadzētu būt problēmām, vismaz valstīs, kur kopējā epidemioloģiskā situācija nebūs bīstama. Ar vai bez skatītājiem, tas jau ir cits jautājums. Biatlonisti, slēpotāji un vēl dažu veidu pārstāvji jau izbaudīja uz savas ādas, kā ir sacensties bez skatītāju klātbūtnes iepriekšējās sezonas beigās, bobslejā, skeletonā un kamaniņu sportā tas pat nav tik būtiski. Izņemot Siguldu, kā arī Sanktmoricu Šveicē, Kēnigszē un Altenbergu Vācijā, citviet tāpat skatītāju tikpat kā nav, jo klātienē grūti ko redzēt, vienkāršāk visu izbaudīt televīzijā.

Bobslejā un skeletonā ļoti iespējama ir arī Kanādas un ASV sacensību posmu atcelšana, un tas būtu pat loģiski, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju ASV.

Ja tā notiks, eiropieši būs tikai ieguvēji, ietaupīsies prāvi naudas līdzekļi, kas saistīti  ar tālo pārlidojumu un, galvenais, kamanu transportēšanu. Mūsējie jau trenējas, notikusi arī jauno sportistu atlase. Kā teic skeletonists Martins Dukurs: "Jau sākusies jaunā treniņnometne pirms sezonas, veselība turas, un viss notiek. Par sacensību kalendāru lielajai federācijai top plāns B, pasaules čempionātu Leikplesidas vietā visdrīzāk varētu sarīkot Kēnigszē. Paši strādājam ar kamanām, sazīmējām jaunās skices pandēmijas laikā un pat uzvarējām Eiropas Savienības fondu projektā par modulārās kamanas izbūvi, vēl tik idejas aizstāvēšana.”

Kā redzam, ziemas sporta veidu pārstāvjiem viss norit gluži pēc plāna un nekad nav tik traki, lai neatrastu kādus risinājumus. Jā, vasarā lielais sports būs ar dažādiem ierobežojumiem un daudz kas vispār nenotiks, taču visi ceram atgriezties normālā ritmā jau nākamajā sezonā. Protams, šis ir tikai vērojums globālā līmenī, kaut katram individuāli var būt visādi, dažam labam šī pandēmija ir īsta traģēdija, jo ikdienas iztikas avots zudis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti